Barona iela – ietves visiem?

Pirms astoņiem mēnešiem rakstījām par Rīgas domes Satiksmes departamenta plāniem Krišjāņa Barona ielā izveidot jaunas autostāvvietas līdzšinējo ietvju vietā. Toreiz rakstījām, ka tas ir pretrunā ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un, ka, izveidojot šādas autostāvvietas, varam pat zaudēt Rīgas centra atrašanos UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

Līdz ar remontdarbu noslēgšanos Barona ielā parādījušās jaunas ceļa zīmes, kas vēsta, ka uz ietvēm izveidotas maksas autostāvvietas. Viena no lietām, uz ko centāmies vērst rīdzinieku un Satiksmes departamenta darbinieku uzmanību bija tas, ka atsevišķās vietās autostāvvietām gluži vienkārši nav vietas, kā arī autostāvvietām nav paredzēta drošības zona pie plānotās rekomendējošās velojoslas. Neizveidojot šādu drošības zonu, pastāv liels risks, ka velosipēdistu traumēs pēkšņi atvērtas automašīnas durvis. Diemžēl ir piepildījies ļaunākais scenārijs, ko mēs pat neiedomājāmies – izveidotas maksas autostāvvietas, kurām nav skaidri definētas robežas.

Ceļu satiksmes drošības direkcija par šīm jaunizveidotajām autostāvvietām izteikusies, ka tā nav pareiza ceļu satiksmes organizēšana un pati īsti nespēja paskaidrot, kā pareizi šajās autostāvvietās jānovieto automašīnas. Savukārt RDSD nespēja paskaidrot, kā autostāvvietās pareizi novietojama automašīna, atbildot, ka jautājumu pārsūtīs speciālistiem.

CSDD atbildes ekrānuzņēmums; RDSD atbildes ekrānuzņēmums

Kas šajās autostāvvietās ir tik nepareizs? Skatieties bilžu galerijā!

Šādi nu izskatās autostāvvieta pie Rīgas Centra humanitārās vidusskolas. Bruģētā zona, kas it kā ir paredzēta kā stāvvieta, ir tikai 1,75 m plata. Autostāvvietu minimālajam platumam bez drošības zonas būtu jābūt 2,00m. Interesanti, ka šajā vietā pirms ietvju atjaunošas uz asfalta bija iekrāsota atbilstoša platuma autostāvvieta pat ar nelielu drošības zonu – ietves noapaļojumu.
Autostāvvietas pašreizējās aprises pat vieglās automašīnas ļauj novietot līdz ar uz brauktuves plānotās rekomendējošās velojoslas robežu. Tas nozīmē, ka aptuveni 1 metrs no rekomendējošās velojoslas platuma būs praktiski neizmantojams, jo pa to būs bīstami braukt – velosipēdistiem (un autovadītājiem) pastāv ļoti liels risks ietriekties atvērtās automašīnas durvīs, ja stāvvietā novietotās automašīnas neapbrauc ar vismaz 1 metru lielu intervālu. Attēlā redzamais velosipēdists izvēlējies drošu attālumu no autostāvvietās novietotajām automašīnām.
Pie bijušā LU stadiona autostāvvieta pēkšņi iegūst plašākas aprises – nu tā ir veselus 2,75 metrus plata, kas jau ir absolūti pieņemams platums autostāvvietai ar visu drošības joslu. Vienīgais mīnuss – drošības zona nav itin nekā izcelta, tādēļ autovadītāji arī šeit automašīnu drīkst novietot līdz ar brauktuves malu. Pareizi būtu autostāvvietu veidot taisnā, nedaudz zemākā līmenī par ietvi un uzbrauktuvi uz autostāvvietu veidot noapaļotu. Tad autovadītāji intuitīvi saprastu, kur jānovieto automašīna.
Tālāk nonākam pie nu jau slavenās Rīgas Svētās Trijādības katedrāles maksas autostāvvietas, par kuru RDSD pārstāvis Edmunds Valpēters vēl pavasarī izteicās, ka tā būšot “ietves paplašināšana jeb zaļās zonas sakārtošana”. Pārsteidzoši, ka šī arī būs vislabākā jaunizveidotā autostāvvieta, jo platums tai ir vairāk nekā pietiekams un arī drošības zona ir teju optimālā platumā – iespējamība “ieskriet” automašīnas durvīs ir minimāla, bet joprojām braukt pa pašu brauktuves malu nevajadzētu.
a ielas posmā starp Pērnavas un Brīvības ielu.
Nākamā jaunizveidotā maksas autostāvvieta, pie kuras nonākam, ir Barona ielas posmā starp Pērnavas un Brīvības ielu. Interesanti, ka šajā posmā bija paredzēta (shēma attēla augšējā kreisajā stūrī) 2 metrus plata autostāvvieta, gājējiem atstājot vismaz 1,75 metrus. Rezultāts ir sanācis pavisam citādāks, jo gājējiem nu minimālais ietves platums ir 1,32 metri, savukārt autostāvvietā “neielien” pat vieglās automašīnas, jo tās platums ir vien 1,60 m.
Tā pati autostāvvieta no otras puses. Kā pēc ceļu satiksmes noteikumiem pareizi novietot automašīnu? Ceļa zīme ļauj automašīnu novietot tikai uz ietves.
Jaunizveidotā maksas autostāvvieta Barona ielā tuvāk pie tramvaja pieturas “Pērnavas iela”. Šeit uzskatāmi redzams, ka autovadītājiem nav saprotams, kā šeit novietojama automašīna. Viens autovadītājs to novietojis teju pie pašām sliedēm, kamēr otrs daļēji uz it kā gājējiem paredzētās telpas.
Sastaptais “Rīgas satiksmes” darbinieks pastāstīja, ka uzņēmumā tikai šorīt uzzinājuši, ka šeit būs maksas autostāvvietas. Nu uzņēmums steidz autostāvvietas mērīt un iegrāmatot savos reģistros.
Maksas autostāvvieta pie “Veselības centra 4”. Šeit auto paredzēti “veseli” 1,5 metri, tādēļ nav nekāds brīnums, ka automašīnas tiek novietotas daļēji uz brauktuves vietā, kur paredzēta rekomendējošā velojosla. Šajā vietā visa velojosla drošības apsvērumu dēļ ir praktiski neizmantojama un, kamēr situācija nav sakārtota, mēs iesakām velosipēdistiem pārvietoties pa ietvi.
Autovadītājs automašīnu ir novietojis tā, kā uzskatījis par pareizu – daļēji uz bruģētās daļas un daļēji uz brauktuves. Diemžēl šādā veidā novietojot automašīnu, nav iespējams droši braukt ar velosipēdu pa paredzēto rekomendējošo velojoslu – pastāv milzīgs risks “ieskriet” pēkšņi atvērtās automašīnas durvīs.
Šajā attēlā esam parādījuši, kādēļ šāds satiksmes risinājums ir aplams. Ar dzelteno krāsu iekrāsota tā sauktā “durvju zona”, pa kuru pārvietoties nevajadzētu ne citiem autovadītājiem, ne velosipēdistiem.

Jauna maksas autostāvvieta izveidota arī pie Centra humanitārās vidusskolas. Tāpat kā gandrīz visās iepriekšējās vietās, autostāvvietas robežas ir grūti nosakāmas un autovadītāji automašīnu novieto daļēji uz brauktuves.
Visbeidzot nonākam pie visbezjēdzīgākās jaunizveidotās maksas autostāvvietas – Barona ielas posmā starp Lielgabalu un Artilērijas ielu. Arī šeit nav saprotams, kā novietojams auto – uz senā apaļbruģa vai uz jaunā gludā betona bruģa?
Bezjēdzīga šī autostāvvieta starp Lielgabalu un Artilērijas ielu ir tādēļ, ka dažus desmitus metrus tālāk, Lielgabalu ielā jau atrodas gan daudzstāvu maksas autostāvvieta, gan autostāvvieta uz Lielgabalu ielas brauktuves.

Interesanti, ka pašas domes pieņemtie un apstiprinātie Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi aizliedz ierīkot jaunas autostāvvietas uz ietvēm (521. punkts), kā arī autonovietnes ielas malā RVC teritorijā aizliegts izveidot vairakās ielās, tostarp Krišjāņa Barona ielā. Savukārt pie Rīgas Svētās Trijādības katedrāles izveidotā autostāvvieta neatbilst noteikumu 98. punktam, kurš nosaka, ka jaunu autostāvvietu uz brauktuves drīkst ierīkot tikai tad, ja uz ielas tiek ierīkots veloceļš vai velojosla. Krišjāņa Barona ielā velojoslas nav.

Ne mazāk svarīgs fakts ir, ka neviena no jaunizveidotajām autostāvvietām nav paredzēta preču piegādei un invalīdiem. Acīmredzot Rīgas domei par cilvēkiem svarīgāka ir peļņa, ko iespējams gūt no autovadītājiem pat uz nesakārtotas infrastruktūras rēķina.

 

Kā būtu jābūt?

Valstīs ar attīstītāko veloinfrastruktūru (Dānijā un Nīderlandē) veloceļus parasti veido starp ietvi un autostāvvietām. Bet, ja tas nav iespējams, tad starp veloceļu un autostāvvietu izveido īpašu drošības joslu (buffer zone), kā parādīts šajā shēmā:

Krišjāņa Barona ielas gadījumā šai drošības joslai vajadzēja būt noapaļojumam no brauktuves uz stāvvietu, līdzīgi, kā tas izdarīts jaunizveidotajā maksas autostāvvietā pie katedrāles. Ja tas nav bijis iespējams, tad iespējami citi risinājumi, kā iezīmēt autostāvvietas, piemēram, ar atšķirīgas krāsas betona bruģi. Diemžēl pārējās vietās itin nekas tāds nav izbūvēts, tādēļ velosipēdistiem iesakām gar šīm autostāvvietām braukt īpaši piesardzīgi un lēni, ievērojot intervālu vismaz 1 metra attālumā no automašīnām.

Jūlijā šo Barona ielas skarbo “durvju zonas” realitāti nācās izbaudīt arī kādam Rīgas domes darbiniekam – Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas darbinieks Viktors Smirnovs Krišjāņa Barona ielā braucot ar velosipēdu “ieskrēja” kādas automašīnas pēkšņi atvērtajās durvīs. Toreiz, par laimi, velosipēdists smagi necieta, cieta tikai dzelži.

Vai tiešām ir jānotiek kam ļaunākam, lai Rīgas dome un Satiksmes departaments attaptos un saprastu, ka rekomendējošā velojosla autostāvvietu “durvju zonā” ir neprāts? Noslēgumā – videoklips ar ierakstu, kas notiek, ja velosipēdista priekšā pēkšņi tiek atvērtas automašīnas durvis. Šoreiz bez bēdīgām sekām.