Igaunijas galvaspilsēta Tallina valsts simtgadē iedzīvotājiem nolēmusi sarūpēt vērienīgu dāvanu. Pilsētas vadība vēlas pilsētas centru padarīt cilvēkiem draudzīgu. Iecerēts rekonstruēt pilsētas galveno ielu un tai piegulošo teritoriju un šķērsielas, kur šobrīd, līdzīgi kā Rīgā 11. novembra krastmalā, Satekles, Brīvības un Čaka ielā agresīvi dominē autotransports, valda pelēcība, troksnis un vispārēja nedrošības sajūta gājējiem, padarot to drošu, ērtu un patīkamu visiem pilsētniekiem:
Tallinas galvenajā ielā iecerēts paplašināt ietves, iestādīt jaunas koku alejas, izveidot veloceļus abās ielas pusēs, kā arī uzlabot tramvaja infrastruktūru. Tādējādi autocentriskā iela tiks padarīta cilvēk-centriska un beidzot būs patīkami ne vien steidzoties tai izskriet cauri, bet arīdzan uzturēties tāpat vien – āra kafejnīcās vai staigājot pa veikaliņiem. Velc aiz attēla viduslīnijas, lai atklātu, kā iela izskatās šodien un kāda ir ielas nākotnes vīzija:
Tāpat iecerēts uzlabot arī galvenajai ielai piegulošās šķērsielas un teritorijas.
Igauņi paši stāsta, ka riteni no jauna neizgudros, tāpēc atliek vien ievest pasaules labāko praksi valsts galvaspilsētā. Projekta izstrādes pamatā bija darbs ar datiem un satiksmes plūsmas izpēti un modelēšanu, kā rezultātā noskaidrots, ka plānotās izmaiņas neradīs haosu un sastrēgumus pilsētas satiksmei.
Diemžēl vismaz pagaidām mūsu valsts galvaspilsētai Rīgai pietrūkst vīzijas. Rīgas mērs sociālajos tīklos lepojas ar to, ka atsevišķām centra ielām tiks nomainīts… asfalta segums. Merķeļa, Dzirnavu un Brīvības ielas vīzija Nila Ušakova gaumē:
Tiks saglabātas tās pašas šaurās ietves ar autostāvvietām uz tām, pelēki tuksneši koku vietā un ielās ar velosipēdu labāk nerādīties, jo vieta tiem nav paredzēta. Vai Rīga uz valsts simtgadi tiešām nav pelnījusi ko vairāk par pāris ielās atjaunotu asfalta/bruģa segumu? Vai Rīga beidzot nav pelnījusi kļūt par pilsētu cilvēkiem?