Mums ir plāns labākai Rīgai

Tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Lielākajai daļai politiķu šis ir populistisku saukļu laiks, kad tie vēlētāju balsis cenšas nomakšķerēt ar bezmaksas sieru. Diemžēl šo saukļu ēnā paliek galvenais – cilvēks. Cilvēks ir tas, kurš nosaka pilsētas panākumus.

Rīgā iedzīvotāju skaits pēdējās desmitgadēs ir sarucis, īpaši cilvēku aizplūšana skārusi pilsētas centru. Mazajā centra lokā teju trešdaļa – 29% mājokļu ir neapdzīvoti, kamēr pārējās Rīgas apkaimēs šis rādītājs ir uz pusi mazāks – vidēji 15%. Iedzīvotāju skaits Rīgas Centra apkaimē pēdējos 20 gados ir samazinājies teju uz pusi – no 66 569 iedzīvotājiem 1997. gadā līdz 35 274 iedzīvotājiem 2014. gadā. Iedzīvotāji  no Rīgas pārceļas uz tai blakus esošajām pašvaldībām, par ko liecina ik gadu tajās pieaugošais iedzīvotāju skaits.

Kā redzams infografikā, iedzīvotāji no Rīgas bēg neatkarīgi no tā, kāda partija tajā ir pie varas. 15 gadu laikā Rīga ir zaudējusi 113 376 iedzīvotājus, nodokļu maksātājus. Šie zaudētie rīdzinieki nozīmē ne tikai tukšāku pilsētu, bet tie nozīmē arī krietni tukšāku pilsētas budžetu – ja viens rīdzinieks vidēji gadā pilsētas budžetā ar nodokļiem atstāj 1550 eiro, tad par visiem šiem zaudētajiem rīdziniekiem kopā Rīgas dome katru gadu zaudē vairāk nekā 175 000 000 eiro. Šī ir milzīga nauda, par ko, piemēram, katru gadu varētu atjaunot Brīvības gatves platuma ielas 231 km garumā, tādējādi maksimāli 5 gadu laikā nodrošinot teju ideālu segumu visās Rīgas ielās. Salīdzinājumam 2016. gadā Rīgā segums ielām atjaunots vien aptuveni 10 km garumā.  Jāsaprot arī tas, ka nav tā, ka, samazinoties rīdzinieku skaitam, samazinās arī automašīnu skaits, kas asfaltu bojā. Patiesībā ir gluži pretēji – ja, dzīvojot Rīgā iedzīvotāji lielākoties var iztikt bez privātās automašīnas, tad, dzīvojot Pierīgas pašvaldībās, lielākā daļa iedzīvotāju izmanto privātās automašīnas. Tādējādi automašīnu skaits Rīgas ielās ik gadu palielinās, jo Pierīgas pašvaldību iedzīvotāji uz darbu Rīgā brauc tieši ar automašīnām.

Tas vēlreiz apliecina, ka ar pilsētu kaut kas nav labi. Šim bēgšanas procesam ir dažādi iemesli, tomēr viens no būtiskākajiem ir dzīvošanai nepievilcīga pilsētvide šī vārda visplašākajā nozīmē. Piesārņots gaiss, skaļas, automašīnām pieblīvētas, gājējiem un velosipēdistiem nedrošas un neērtas ielas, nabadzīga publiskā ārtelpa, maz zaļumu, nekopti, brīvā laika pavadīšanai nepiemēroti daudzdzīvokļu namu pagalmi. Tā ir tikai daļa no apstākļiem, kas ietekmē ne vien tos cilvēkus, kuri nolemj pārcelties tālāk no Rīgas centra vai pat pilsētas, bet arī potenciālos rīdziniekus. Tie ir faktori, kas nosaka pilsētas iespējas augt un attīstīties.

Kā to mainīt? Kā noturēt pašreizējās rīdzinieku ģimenes pilsētā un varbūt pat panākt iepriekšējo rīdzinieku atgriešanos galvaspilsētā? Ir tikai viens veids – pilsēta ir jāpadara patīkama dzīvošanai. Kā to panākt? Lielus mērķus var sasniegt vienīgi ar darbu. Darāmā ir daudz, tāpēc mūsu komanda ir apkopojusi un piedāvā saviem lasītājiem iepazīties ar konkrētiem veicamiem uzlabojumiem tādās pilsētas iedzīvotājiem nozīmīgās jomās kā satiksme un tās dalībnieku drošība, sabiedriskais transports, vide un publiskā ārtelpa, dzīvesvieta. Lai Rīga patiešām veidotos par mūsdienīgu un dzīvošanai patīkamu pilsētu, piedāvāto uzlabojumu īstenošana jāuzsāk uzreiz pēc vēlēšanām.

Visām lielākajām partijām janvāra sākumā piedāvājām tikties ar mums un mūsu sadarbības partneriem, lai pārrunātu mūsu sagatavotos priekšlikumus un šobrīd uz šo aicinājumu atsaukusies jau lielākā daļa no uzrunātajām partijām. Ar vienu no partijām jau esam aizvadījuši pirmo konstruktīvo tikšanos, kuras laikā gan pastāstījām, kāpēc visi šie punkti ir nepieciešami, gan diskutējām par atsevišķiem punktiem. Līdzīgas tikšanās plānojam aizvadīt arī ar pārējām partijām un to mēra amata kandidātiem.

Šo tikšanos mērķis ir aicināt partijām savās topošajās priekšvēlēšanu programmās iekļaut pēc iespējas vairāk Rīgas attīstībai ļoti nepieciešamu punktu. To, cik labi partijas būs sapratušas pilsētvides nozīmi mēs redzēsim aprīļa beigās pabeigtajās partiju priekšvēlēšanu programmās.

Esam iecerējuši visas partiju priekšvēlēšanu programmas objektīvi novērtēt, lai palīdzētu mūsu lasītājiem izvērtēt partiju solījumus, to atbilstību rīdzinieku interesēm un partiju izpratni par pilsētvides jautājumiem.

Priekšā ir daudz darāmā, tāpēc piedāvājam mūsu lasītājiem iepazīties ar mūsu 39 priekšlikumiem 8 dažādās sadaļās:

 

– Atteikties no Ziemeļu koridora būvniecības, jo šis projekts ir ļoti dārgs (tā būvniecības izmaksas sastāda aptuveni 32 000 EUR uz vienu koridora lietotāju, pieņemot, ka projekta galējās izmaksas ir 1,7 miljardi eiro[1un to dienā vidēji izmantos 53 460 autovadītāji[2]) un ekonomiski nepamatots, ņemot vērā to, ka iedzīvotāju skaits Rīgā samazinās, kā arī, lai nepalielinātu automašīnu skaitu pilsētā un nedegradētu vidi. Ietaupīto naudu izmantot pārējo “Satiksme”, “Velotransports” un „Sabiedriskais transports” sadaļu punktu īstenošanā;

– Lai nodrošinātu ilgtspējīgu pilsētas attīstību, pārskatīt departamentu funkcijas, RDPAD uzticot atbildību par plānošanu un plānu izpildi, tajā skaitā ielām un satiksmi, savukārt RDSD deleģējot šo plānu tehnisko īstenošanu;

– Likvidēt autotransporta sastrēgumus, Rīgas dzelzceļa lokā ieviešot maksas iebraukšanu (piemērs no Stokholmas – raksts angļu val. );

– Efektīvai transporta plūsmas regulēšanai ieviest mūsdienu tehnoloģijas, pirmkārt, “gudros luksoforus”, kas palīdzētu novērst sastrēgumu rašanos (piemērs no Nīderlandes – raksts angļu val.);

– Visas Rīgas mazā centra loka ielu autostāvvietas pārveidot par maksas autostāvvietām un ar cenu regulēšanu nodrošināt pietiekamu brīvu vietu skaitu īslaicīgai automašīnas novietošanai Rīgas centrā tuvu nepieciešamajam objektam;

– Likvidēt autostāvvietas uz ietvēm, lai nodrošinātu ērtu pārvietošanos pa ietvēm visiem gājējiem, tostarp invalīdiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērniem ratiņos;

– Visos galvenajos transporta plūsmas virzienos ārpus Rīgas centra izveidot stāvparkus, piesaistot tos ērtiem sabiedriskā transporta savienojumiem ar pilsētas centru;

– Izveidot ērtu aplikāciju, kurā ziņot Rīgas domes atbildīgajām institūcijām par bedrēm, augstām apmalēm, stabiem ietvju vidū, nestrādājošu apgaismojumu un citām neērtībām gājējiem un transportam;

– Periodiski rīkot „Svētdienas bez auto”, lai popularizētu sabiedriskā transporta, velotransporta un iešanas kājām pozitīvo ietekmi uz pilsētu, cilvēkiem un ekonomiku, parādot, kā pilsēta izskatītos ar mazāku autotransporta skaitu (piemērs no Parīzes – raksts angļu val.).

 

– Izstrādāt rīcības plānu, kā Rīgā līdz 2020. gadam samazināt satiksmes negadījumos cietušo un bojāgājušo skaitu par 50%. Rīcības plānā noteikt prioritāros ielu posmus un krustojumus, kuros jāveic satiksmes mierināšana (Zviedrijas “Vision zero” veiksmes stāsts – raksts angļu val.);

– Lielākajā daļā Rīgas centra loka ielu noteikt 30 km/h ātruma ierobežojumu (Ieguvumi no šāda maksimālā ātruma ierobežojuma apdzīvotās vietās – raksts latviešu val.);

– B un C kategorijas ielu krustojumos ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu fiksēšanai uzstādīt video novērošanas kameras.

– Rīgas centra lokā atteikties no pazemes gājēju pārejām, aizvietojot tās ar vienlīmeņa regulējamām virszemes pārejām;

– Izveidot gājēju pārejas visos krustojumos, kur ir augsta autosatiksmes intensitāte vai nepieciešama gājēju drošības uzlabošana;

– Uzlabot gājēju un riteņbraucēju drošību, ielu remontu ietvaros veidojot nepārtrauktas ietves/veloceļus pie izbrauktuvēm no blakusteritorijām un krustojumos ar mazākas nozīmes ielām (E kategorija);

– Nolīdzināt visas ietvju apmales vietās, kur brauktuvi paredzēts šķērsot gājējiem, 0 līmenī, padarot Rīgu pieejamu visiem;

– Nepieļaut gājēju barjeru turpmāku izbūvi pilsētas ielās, aizstāt esošās barjeras ar citiem satiksmes drošības risinājumiem.

 

– Izveidot pašvaldības struktūru, kas plāno un īsteno veloinfrastruktūras izbūvi Rīgā;

– Plānotos pilsētas budžeta ikgadējos izdevumus veloinfrastruktūras izbūvei palielināt līdz 14 miljoniem eiro (proporcionāli Londonas plānotajiem izdevumiem veloinfrastruktūras būvniecībai – 20 EUR uz vienu deklarēto iedzīvotāju).;

– Ierīkot ērtas un drošas velojoslas vai veloceļus uz visām maģistrālajām ielām un tiltiem. Pārējās ielās, kur velosatiksme nav atdalīta no autosatiksmes, samazināt maksimāli atļauto ātrumu līdz 30 km/h;

– Nodrošināt pietiekamu skaitu velonovietņu izvietošanu pie visām sabiedriskajām vietām;

– Nodrošināt drošas un ērtas ilgtermiņa slēgta tipa velonovietnes pie lielākajām dzelzceļa stacijām un autoostas (piemērs no Zviedrijas pilsētas Malmes – raksts angļu val.);

– Atvieglot un veicināt ilgtermiņa slēgta tipa velonovietņu izvietošanu pie daudzdzīvokļu mājām un darba vietām;

– Lai veicinātu velotransporta izmantošanu rīdzinieku vidū, atcelt zemes nomas maksu koplietošanas velostendu izvietošanai.

 

– Optimizēt sabiedriskā transporta sistēmu, tajā skaitā maršrutu shēmu, lai lielākajai daļai iedzīvotāju būtu ātri un ērti nokļūt jebkurā pilsētas daļā, bet sistēmas pašizmaksa samazinātos;

– Novērst situāciju, ka minibusu maršruti dublē autobusu, trolejbusu un tramvaju maršrutus;

– Izveidot sabiedriskā transporta joslas visās vietās, kur rodas sabiedriskā transporta aizkavējumi, ja tur to var izdarīt;

– Integrēt vilcienu pilsētas sabiedriskā transporta tīklā, savienojot Rīgas apkaimes. Izveidot autobusu maršrutus, kas apstājas pie dzelzceļa stacijām. Izveidot jaunas pasažieru vilciena pieturas, piemēram, pie t/c “Alfa” un stadiona “Daugava”. Izveidot jaunus pilsētas vilcienu maršrutus, piemēram, Imanta-Berģi, Šķirotava-Daugavgrīva, Vecāķi-Turība. Nodrošināt pilsētas vilcienu kustības intervālu 10–20 minūtes. Nodrošināt iespēju izmantot stundas biļeti arī vilcienā;

– Vienādot stundas biļetes cenu rīdziniekiem un pārējiem pasažieriem.

– Uzlabot gaisa kvalitāti un samazināt troksni, Rīgas dzelzceļa lokā samazinot autotransporta daudzumu ar iebraukšanas maksas palīdzību vai ierobežojot neekoloģisku transportlīdzekļu iebraukšanu (piemēram, standartam „Euro 4” neatbilstošus);

– Ieviest sistēmu ielās esošo koku kopšanai, nepieļaut to likvidēšanu. Īstenot ielu apzaļumošanas programmu, pakāpeniski kokus iestādot visās ielās, kur to atļauj ielas platums;

– Samazināt sāls izmantošanu ielu brauktuvju, ietvju un veloceļu kaisīšanā;

– Regulāri, vismaz reizi nedēļā mazgāt ielas no smiltīm un putekļiem;

– Ziemā attīrīt ielu ietves no sniega un tās apstrādāt ar pretslīdes materiāliem centralizēti ar specializētu tehniku, atbrīvojot no šī pienākuma namīpašniekus (piemērs no Rēzeknes).

– Rīgas centrā un visās apkaimēs ierīkot atpūtas soliņus ielu malās un sabiedriskā transporta pieturvietās, kur nav nojumes, un citur ārpus parkiem un atpūtas zonām;

– Veicināt āra kafejnīcu veidošanu, atvieglojot to saskaņošanu un samazināt to saskaņošanas izmaksas. Āra kafejnīcās nepieļaut masīvu konstrukciju izveidošanu, tās novietojumu atļaut tikai tā, lai netiktu traucēta gājēju kustība;

– Rīgas dzelzceļa loka nemaģistrālajās ielās atsevišķu autostāvvietu vietā ierīkot ietves labiekārtojuma paplašinājumu („parklet” no angļu val.), kurā atrastos soliņi, velonovietnes, zaļumi u.c. labiekārtojuma elementi;

– Īstenot 2014. gadā iesākto, bet neīstenoto nodibinājuma „Rīga 2014” un Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības sadarbības projektu – daudzdzīvokļu māju „pagalmu renesanses” programmu, kuras laikā labiekārtotu mikrorajonu daudzdzīvokļu māju pagalmus, tādā veidā uzlabojot dzīves kvalitāti daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem;

– Pastiprināti kontrolēt, lai pie daudzdzīvokļu mājām un apkaimēs automašīnas netiktu novietotas pie ēku ieejām, uz ietvēm, apstādījumiem un vietās, kur tās traucē operatīvā transporta piekļūšanu un atkritumu izvešanu.