Salīdzināsim divas pilsētas – Rīgu, pilsētu Latvijā ar aptuveni 640 000 iedzīvotājiem un Aļmetjevsku, pilsētu Krievijā ar aptuveni 150 000 iedzīvotājiem.
Aļmetjevskas mērs pirms aptuveni gada pieņēma lēmumu, ka vēlas pilsētu padarīt drošāku, ērtāku un patīkamāku gājējiem, autovadītājiem un velosipēdistiem, nodalot šīs trīs dažādo satiksmes dalībnieku plūsmas, līdzīgi, kā tas tiek darīts neskaitāmās Rietumeiropas pilsētās. Tādēļ viņš nolīga pazīstamā pilsētvides plānotāja, Mikaela Kolville – Andersena (Mikael Colville-Andersen) “Copenhagenize Design Company” komandu, lai tie palīdzētu pilsētai izstrādāt plānu veloinfrastruktūras radīšanai. Plāns un koncepcija tika izstrādāti ātri un jau šī gada 29. maijā, veloparādes ietvaros (dalībnieku skaits ~1000) svinīgi tika sākta pirmā veloceļa izbūve.
Kā stāsta pats Mikaels, darbs pie veloceļu izveides bija izaicinājumu pilns, jo Aļmetjevskā, līdzīgi kā citur Krievijā, nebija nekādu labās prakses standartu. Piemēram, pirms veloceļu izbūves pilsētas Satiksmes departaments viņam rādīja dažādus ceļa zīmju un ceļu horizontalā marķējuma paraugus, prasot kuri būtu labāki, jo standartu gluži vienkārši nebija. Aļmetjevskas Satiksmes departaments saskārās arī ar luksoforu problēmu – Krievijā neviens neražoja luksoforus ar velosipēdu simboliem, tādēļ viņi improvizēja, paši izgriežot velosimbolus uz vinila uzlīmēm, tādējādi izveidojot atbilstošus luksoforus.
Nesavtīgais darbs savas pilsētas labā ir atmaksājies ar uzviju – šīs būvsezonas laikā pilsētas centrālajā daļā izveidots iespaidīgs 50 kilometrus garš veloceļu tīkls, pie kam pats iespaidīgākais ir tas, ka šo 50 kilometru izbūves izmaksas bija tikai 3,6 miljoni eiro (salīdzinājumam – Krišjāņa Barona ielas izmaksas šobrīd jau sasniegušas 3,5 miljonus eiro). Aļmetjevska neapstāsies pie sasniegtā, jo tuvāko gadu laikā plāno izbūvēt vēl vairāk nekā 200 km veloinfrastruktūras, lai pilsētā būtu izveidots minimālais nepieciešamais veloceļu tīkls, kas savienotu visas apkaimes.
Savukārt Rīgā, pilsētā, kuras mērs jau pirms 3 gadiem kā vienu no savām prioritātēm noteica veloinfrastruktūras izbūvi, kā arī pats mēdz pārvietoties ar velosipēdu (vismaz fotosesiju ietvaros), šogad izveidots aptuveni 1 kilometrs veloinfrastruktūras.
Nākamgad Rīga plāno tērēt 2,2 miljonus eiro “velotransporta attīstības programmai”, aptuveni 40% mazāk nekā šogad iztērēja Aļmetjevska. Bet vai mēs sagaidīsim kaut 50% no Aļmetjevskā šogad paveiktā? Viela pārdomām…
Aplūko galeriju ar Aļmetjevskā šogad paveikto!
