Kad solīts makā nekrīt… Trešā daļa. Pagalmu renesanse

Pēc pāris dienām notiks pašvaldību vēlēšanas. Tā kā iestājamies par Rīgas pilsētvides uzlabošanu, palūkosimies un atcerēsimies, ko pēdējo astoņu gadu Rīgas saimnieki – partiju apvienība “Saskaņas centrs / Gods kalpot Rīgai!” ar Nilu Ušakovu priekšgalā rīdziniekiem solīja pirms iepriekšējām vēlēšanām un cik daudz reāli ir izdarīts teju četru gadu laikā. Iepriekš pētījām, ko Rīgas saimnieki solījuši un izdarījuši ar veloinfrastruktūras attīstību un ielu remontiem. Kā noskaidrojām – šajās jomās domei ar solījumu izpildīšanu ir veicies gaužām vāji. Četru gadu laikā nav izveidots neviens pilnvērtīgs veloceļš, toties izveidotas velojoslas trīs paralēlās ielās, kas satiksmes problēmas nerisina, jo tās nav savienotas saistītā tīklā. Savukārt ceļu remontu jomā statistika ir teju tikpat bēdīga – četru gadu laikā saremontēti vien 7,53% no ielu seguma, kas nozīmē to, ka līdz solītajam – visus ceļus salabot līdz 2017. gadam, jāgaida vēl vismaz pusgadsimts.

Šajā rakstā pētīsim tēmu, kas aktuāla un svarīga simtiem tūkstošu Rīgas iedzīvotāju – daudzdzīvokļu ēku iekšpagalmi.

Pagalmu revitalizācija

Pirms iepriekšējām vēlēšanām “Saskaņas centrs / Gods kalpot Rīgai” savā īsajā 4000 zīmju programmā solīja: “Tiks savestas kārtībā iekškvartālu brauktuves visos Rīgas mikrorajonos, sāksies pagalmu revitālizācijas programma.”

“Saskaņas centrs / Gods kalpot Rīgai pilnā priekšvēlēšanu programma, sadaļa “Pagalmi”

Jāatzīst, ka ar šī solījuma izpildi “S/GKR” veicies vislabāk. Lai arī tika solīts, ka tiks sakārtoti visi iekšpagalmi, tostarp tie, kuri dažādu apstākļu dēļ nepieder pašvaldībai, bet vairākiem dzīvokļu īpašniekiem, solījums nav izpildīts pat par minimumu. Pēc Nila Ušakova vārdiem, līdz šī gada maijam ir sakārtoti 60% no pašvaldībai piederošajiem iekšpagalmiem. Tas nav gluži “visās apkaimēs”. Aplūkosim, kā šobrīd izskatās liela daļa no dažādu apkaimju iekšpagalmiem. Fotogrāfijās lielākoties attēloti pašvaldībai piederoši iekšpagalmi no dažādām apkaimēm, tos katrs var aplūkot klātienē pats, vadoties pēc oficiālās pagalmu remontu kartes. Fotogrāfijas uzņemtas 2017. gada martā un aprīlī.

 

Neremontētie pagalmi

Dzirciems

Zasulauks

Skats, protams, bēdīgs – izdangāts asfalts gan ietvēm, gan brauktuvēm, autovadītāji automašīnas novieto visās iespējamajās vietās, lielu daļu zaļās zonas padarot par dubļu peļķi. Tāpat automašīnas nereti novietotas uz gājēju ceļiem, bloķējot ceļu gājējiem, invalīdiem ratiņkrēslos. Šo visu var labot ar prātīgi izplānotu rekonstrukciju, precīzi norādot vietas, kur automašīnas īslaicīgi vai pastāvīgi drīkst novietot, kā arī zaļo zonu no brauktuves nodalot ar metāla stabiņiem, tādējādi fiziski ierobežojot autovadītāju patvaļu. Bet – kā tad veicies ar pagalmu atjaunošanu – aplūkosim pagalmus, kuros veikti atjaunošanas darbi.

 

Remontētie pagalmi

 

Šeit skats uz dzīvi jau ir labāks, tomēr pagalmi joprojām neizskatās labi. Segums ietvēm un brauktuvēm ir nomainīts, tas arī ir viss, kas izdarīts. Nepareizā plānojuma dēļ automašīnas joprojām tiek novietotas neatļautās vietās, neatstājot vismaz 3 metru platu brauktuvi, kur izbraukt operatīvajam un piegādes transportam. Joprojām ir izbraukātas zaļās zonas, kas jau atkal pārvērtušās par dubļu zonām. Solītā pagalmu revitalizācija nav notikusi.

 

Kā vajadzētu?

Kā izrādās – atbildi uz šo jautājumu Rīgas dome lieliski zina! 2014. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu ietvaros Rīgā tika uzsākts jauns projekts – “Pagalmu renesanse”. Projekta ietvaros 25 ainavu arhitekti, dārznieki, arboristi, dārzkopji, ceļu projektēšanas inženieri u.c. eksperti sniedza konsultācijas 24 daudzstāvu ēku iedzīvotājiem par viņu pagalmu iespējamajām pārmaiņām, tika izveidoti bukleti, kā arī apjomīga fotogalerija iedvesmai ar vairāk nekā 5000 fotogrāfijām, kurās attēloti labākie ārvalstu piemēri iekšpagalmu sakārtošanā. Pagalmiem jābūt rekreācijas vietai, kur apkārtējo ēku iedzīvotājiem atpūsties. Tāpat nepieciešams sakārtot gan auto, gan velo novietņu jautājumu, bet būtiska piebilde – pagalmu nedrīkst pārvērst par autoplaci. Automašīnām vieta jāatrod citviet – ārpus pagalma stāvvietās, jo pagalmā vietas visiem tāpat nepietiks un liels automašīnu daudzums pagalmā būtiski degradē pagalma vidi. Tāpat būtiska problēma Rīgā ir velonovietņu trūkums. Šobrīd lielākā daļa daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju, kas uz darbu brauc ar velosipēdu, to glabā dzīvoklī. Tam tā nevajadzētu būt. Rietumeiropā un Skandināvijā velosipēdi tiek turēti pagalmos īpaši izveidotās novietnēs. Aplūko galerijas no “Pagalmu renesanses” ar piemēriem no ārvalstīm.

Auto & Velo novietnes

Apstādījumi & ainava

Rotaļu & sporta laukumi

 

Diemžēl līdz ar kultūras galvaspilsētas gada noslēgumu, noslēdzās arī projekts, īsti tā arī nesācies. Tā kā lielā daļā mikrorajonu pagalmu zeme pieder pašvaldībai un vēl lielākā daļā pagalmu zeme ir neskaitāmu personu kopīpašums, tad ir visnotaļ naivi cerēt, ka bez pašvaldības palīdzības notiks kādi uzlabojumi. Un kamēr pašvaldība tikai atjaunos pliku asfaltu, aizmirstot par tiem, kas šos pagalmus lietos ik dienas – cilvēkiem, tikmēr joprojām mūsu iekšpagalmos valdīs nekārtība, haoss un bardaks.