Sabiedriskā transporta joslas

Pasaulē pirmā sabiedriskā transporta josla parādījusies jau tālajā 1940. gadā ASV, Čikāgā. Mūsdienās tās sastopamas Londonā, Parīzē, Maskavā, Honkongā, Liepājā, Tokijā, Ņujorkā, Sidnejā, Deli, Johannesburgā un, iespējams, visās pārējās pasaules lielajās pilsētās. Rīga te nav izņēmums. Lai arī šīs joslas cilvēkam no malas var šķist tukšas, tās tiek izveidotas vietās, kur regulāri veidojas sastrēgumi, lai tieši palielinātu ielas caurlaides spēju ar efektīva sabiedriskā transporta palīdzību. Samazinot braukšanas laiku, ir iespējams uzlabot sabiedriskā transporta pievilcīgumu, palielināt reisu skaitu un attiecīgi arī pārvadāto pasažieru skaitu. Pretējā gadījumā pasažieru skaits samazinās, bet sastrēgumi tikai palielinās. Tam seko reisu skaita samazināšana un vēl garāki sastrēgumi, netīrāks gaiss, lielāki izdevumi pilsētai un tās iedzīvotājiem. Tādēļ ir svarīgi vietās, kur regulāri veidojas sastrēgumi, izveidot sabiedriskā transporta joslas – tā radot pievilcīgu alternatīvu sēdēšanai sastrēgumā personīgajā automašīnā.

Ieviešot sabiedriskā transporta joslas, kļūst iespējama reisu skaita palielināšana. Tas nozīmē arī ērtākus apstākļus trolejbusa vai autobusa salonā.

Sabiedriskā transporta joslas pasažieriem uzlabo braukšanas apstākļus vairākos veidos. Tās ne tikai samazina braukšanas laiku, bet arī gaidīšanas laiku pieturās, jo tiek uzlabota punktualitāte un kļūst iespējama reisu skaita palielināšana. Tas nozīmē arī ērtākus apstākļus trolejbusa vai autobusa salonā.

infografika-valdemara-iela

Ieviešot sabiedriskā transporta joslu, piemēram, Valdemāra ielā, vēl būtu iespējams uzlabot sabiedriskā transporta kustību, izveidojot luksoforu sistēmu, kas sasaistīta ar trolejbusa vadiem – ja luksoforam tuvojas kāds trolejbuss, luksofors automātiski pārslēdzas uz zaļo signālu, tādā veidā maksimāli paātrinot maršruta izbraukšanas ātrumu.

Sabiedriskā transporta joslas nebūt nav jāievieš it visur, kur iespējams. Tās jāievieš tikai vietās, kur regulāri veidojas sastrēgumi. Piemēram, pirms 3 gadiem tika ieviesta sabiedriskā transporta josla ļoti nelielā posmā mazāk nekā 200 metru garumā Mūkusalas ielā, uzbrauktuvē uz Akmens tilta.

Lai arī sabiedriskā transporta josla ir nepilnus 200 metrus gara, tā sevi attaisno ar uzviju – sastrēgumstundu laikā katrs trolejbuss un autobuss ik reizi ietaupa līdz pat divām minūtēm, ko citādi stāvētu sastrēgumā. Kā redzams nākamajās diagrammās, sabiedriskais transports, pateicoties izveidotajai sabiedriskā transporta joslai, rīta stundās ietaupa vidēji apmēram minūti laika. Šo minūti sareizinot ar pasažieru skaitu, kas šo sabiedriskā transporta joslu izmanto (Rīgas Satiksmes atvērtie dati liecina, ka šo joslu šajā laika periodā izmanto aptuveni 1000 pasažieri), kopējais ietaupītais laiks ir 1000 minūtes jeb 16 stundas un 40 minūtes.

Diagrammā redzams pasažieriem ietaupītais laiks posmā “Nacionālā bibliotēka” – “11.novembra krastmala” pēc sabiedriskā transporta joslas ierīkošanas Mūkusalas ielā.

Neieviešot sabiedriskā transporta joslas kritiskajās vietās – Uz Vanšu un Akmens tiltiem, Valdemāra ielā veidojas apburtais loks:

  1. Sabiedriskā transporta pasažieris, atrodoties kopīgā sastrēgumā, pilnā transportlīdzeklī caur logu redz autovadītājus komfortabli sēžam savās automašīnās.
  2. Pasažieris iegādājas automašīnu un turpmāk uz darbu brauc ar automašīnu.
  3. Sastrēgumi kļūst arvien garāki.
  4. Uz automašīnām pārsēžas arvien jauni sabiedriskā transporta pasažieri.
  5. Sabiedriskais transports paliek pustukšs pat sastrēgumstundās.
  6. Tiek samazināts sabiedriskā transporta reisu skaits.
  7. Arvien vairāk sabiedriskā transporta pasažieri pārsēžas automašīnās.
  8. Sastrēgumi kļūst arvien garāki.

Šo apburto loku pierāda statistika Rīgā, kur pēdējos gados palielinās braucienu ar automašīnu skaits, sarūkot braucieniem ar sabiedrisko transportu skaitam (SKDS aptauju statistika). Centrālās statistikas pārvaldes reālie dati to apliecina – Rīgā trīs gadu laikā pasažieru skaits trolejbusos sarucis par teju 5%, savukārt automašīnu skaits Rīgā un Pierīgā pieaudzis par vairāk nekā 8%.

Visam klāt jāpiebilst, ka “Rīgas satiksme” šobrīd iepērk 125 jaunus zemās grīdas trolejbusus, tādēļ jau kopš šī gada 1. jūlija Rīgā vairs nekursē neviens vecais trolejbuss ar augsto grīdu. Lielākajā daļā trolejbusu nu ir arī kondicionieris, kas nozīmē paaugstinātu komfortu. Kopējais trolejbusu skaits pēc šī iepirkuma beigām palielināsies par aptuveni 30 %, tādēļ šobrīd ir labākais laiks, lai Rīgā izveidotu jaunas sabiedriskā transporta joslas, uz trolejbusiem “pārvilinot” daļu pašreizējo autovadītāju.

Lai noskaidrotu, kur sabiedriskā transporta pasažieri visvairāk izjūt neērtības sastrēgumu dēļ, rīkojam nelielu aptauju mūsu lasītājiem, kas ikdienā pārvietojas ar sabiedrisko transportu – kur būtu nepieciešamas sabiedriskā transporta joslas?

Kurā vietā Rīgā visvairāk būtu nepieciešamas sabiedriskā transporta joslas?