Senču ielā plāno likvidēt abas ietves

Sabiedrībā plašu ažiotāžu izraisījušais Skanstes tramvaja līnijas projekts, kura lietderību apšaubījām jau iepriekš, turpina nepatīkami pārsteigt. Šoreiz stāsts būs par kādu daudziem rīdziniekiem ļoti svarīgu Rīgas ielu. Lai tiem mūsu lasītājiem, kuri nav pazīstami ar šo ielu, būtu saprotama problēmas būtība, iesākumā īsi pastāstīsim par šo ielu.

 

Senču iela

Senču iela ir maģistrāla Rīgas iela, kas šobrīd veido daļēju Centra loku – apvedceļu pilsētas centram. Šī iemesla dēļ ielā kustību intensīvi veic kravas autotransports, kuram caurbraukt centru ir aizliegts. Nākotnē gan ir paredzēts pabeigt Austrumu maģistrāles izbūvi, kas nozīmē, ka kravas autotransporta tranzīta satiksmei šī iela vairs nebūs nepieciešama.  Ielai ir ietves abās pusēs un uz vienas no ietvēm ierīkots veloceļa “Centrs – Berģi” maršruta posms. Tāpat caur ielu ved EuroVelo10 velotūristu maršruts, pa kuru pārvietojas tūristi no visas Eiropas. Abās pusēs ielai atrodas kapi – labajā pusē atrodas Lielie kapi, savukārt kreisajā pusē atrodas Jēkaba kapi un Pokrova kapi. Pie tam pareizticīgo baznīcas Pokrova kapos joprojām tiek apbedīti mirušie. Tuvāk Brīvības ielai sākas apbūve, kura iekļauj gan komerciālās, gan dzīvojamās platības.

 

Kā visiem zināms, Rīgas dome iecerējusi šajā ielā izbūvēt tramvaja līniju uz Skansti. Plašu sabiedrības ažiotāžu šie plāni izsauca pērn rudenī, kad tapa zināms, ka “Rīgas satiksme” iecerējusi tramvaju izbūvēt Lielo kapu teritorijā. Pret to iebilda liela sabiedrības daļa un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra “Rīgas satiksmei” lika projektu pārstrādāt. Jau tad mūsos bažas raisīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Emīla Jakrina izteikumi raidījumā “Zebra” (06:20)- viņš stāstīja, ka Lielajos kapos tiks uzstādīti apgaismes stabi, soliņi un, ka vienu Senču ielas ietvi varētu pārcelt uz kapiem. Jakrins gan vēl pērn solīja, ka Senču ielā noteikti tiks ievērotas gājēju un velosipēdistu intereses. Savukārt Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks intervijā “Rīta Panorāmā” izteicās, ka labotajā projektā varētu tikt likvidēta viena no Senču ielas ietvēm.

 

Atkārtotais projekts

“Rīgas satiksmes” pārstrādātais tramvaja projekts pat pēc Amerika un Jakrina kunga izteikumiem mūs pārsteidza.

Projekts paredz, ka Senču ielā tiks likvidētas ietves abās ielas pusēs un gājējiem un velosipēdistiem būs jāpārvietojas caur kapiem.

Projektā tramvaja līnija paredzēta esošo ielas robežu labajā pusē, savukārt četras joslas autotransportam atradīsies ielas kreisajā pusē.

Precizētā projekta shēma Senču ielai starp Lielajiem un Pokrova kapiem.

 

Ietves un veloceļi ielā nav paredzēti vispār, to vietā ārpus esošajām ielas robežām shēmā iezīmēti “esošie gājēju ceļi” Lielajos un Pokrova kapos. Projekts pieejams šeit: http://cfla.gov.lv

 

Kur palikt gājējiem un velosipēdistiem?

Aplūko, kā Senču iela izskatās pašreiz (labajā pusē) un kāda tā izskatītos, ja realizētu Skanstes tramvaja projektu (kreisajā pusē):

Tā kā Rīgas vadība iecerējusi gājējus un velosipēdistus novirzīt cauri “esošajiem gājēju ceļiem” kapos, nolēmām aplūkot, kādi tie izskatās.

Esošais gājēju ceļš Lielajos kapos ved tieši gar kapličām un kapu kopām. Ja dienā šeit skats ir jauks un iespējams pētīt arhitektūras pieminekļus, tad naktī šeit cauri staigāt nebūtu diez cik omulīgi. Pie tam – ceļš met līkločus un atrodas 40 metru attālumā no Senču ielas.

 

Savukārt Pokrova kapos nav gājēju ceļu, kas vestu paralēli Senču ielai. Šeit ir tikai senākas un jaunākas kapu kopas. Vai Rīgas mērs, pats būdams pareizticīgais, tiešām postīs pareizticīgo kapu vietas?

 

Pretrunas

Norobežojoties no visnotaļ šaušalīgā Rīgas domes plāna kapus pārvērst par caurstaigājamu ietvi, paskatīsimies uz šo jautājumu no pragmatiska pilsētplānošanas un Rīgas pilsētas attīstības skatpunkta.

Likvidēt ietves laikā, kad attīstītās pasaules pilsētās arvien vairāk un vairāk vietas atdot gājējiem, ir ne tikai neloģiski, bet tas ir pretrunā arī ar pašu Rīgas domes deputātu parakstītu dokumentu “Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam”. Tajā noteikts, ka Rīgā jādara viss iespējamais, lai Rīgā ērti, droši un ātri varētu pārvietoties gājēji, velosipēdisti un sabiedriskais transports. Tas uzskatāmi parādīts dokumentā esošajā shēmā:

Svarīgi piebilst, ka RVC AZ teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 524.1.1. apakšpunkts nosaka to, ka ietvēm jābūt ielas abās pusēs. Savukārt ietvju platumu atļauts mainīt tikai tad, ja to atļāvusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

 

Likvidējot ietves vai padarot tās nepievilcīgas un neērtas, samazināsies gājēju skaits, viņi izvēlēsies biežāk lietot privāto autotransportu. Tāpat samazināsies arī sabiedriskā transporta pasažieru skaits, jo ērta un droša infrastruktūra, kā nokļūt līdz sabiedriskajam transportam ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai cilvēki izvēlētos braukt sabiedriskajā transportā, nevis brauktu ar privāto autotransportu.

Tie cilvēki, kuri turpinās pārvietoties kājām, visticamāk, to darīs kā līdz šim – pa īsāko ceļu. Proti, līdzīgi kā citās vietās Rīgā, kur blakus tramvajam nav izbūvētas ietves, cilvēki staigā un brauc ar velosipēdu pa sliežu ceļu.

Izmīdītās/izbraukātās taciņas norāda, ka šeit pārvietojas gājēji un velosipēdisti.
Izmīdītās/izbraukātās taciņas norāda, ka šeit pārvietojas gājēji un velosipēdisti.

Pēdējā cerība

Rīgai un rīdziniekiem gan vēl atliek pēdējā cerība, ka absurdo projektu nerealizēs – Briselē nu noris projekta izvērtēšana. Jācer, ka Eiropas Savienības ierēdņi iedziļināsies projektā un sapratīs, ka tas nebūt neatbilst projekta mērķim – samazināt gaisa piesārņojumu un uzlabot pilsētvidi. Rietumeiropā, Skandināvijā un citur, izbūvējot jaunus tramvaju ceļus, pilsētvide parasti tiek uzlabota, gājējiem ielas kļūst ērtākas, drošākas. Vai Rīga tiešām darīs pretējo?

Francija
Luksemburga
Helsinki (projekts tramvaju, gājēju, velosipēdistu tiltam Helsinkos)