Veloceļu audits: Centrs – Dārziņi

Trešais veloceļš, kurā veicām auditu, ir veloceļš, kas ved uz Rīgas tālāko apkaimi – Dārziņiem. Veloceļš “Centrs – Dārziņi” izceļas ar to, ka tas tiek veidots ļoti īpatnējā veidā – katru gadu tiek izbūvēts jauns posms aptuveni 600-700 metru garumā un to ļoti labi varēsiet redzēt galerijā – katra gada posms atšķiras no pārējiem posmiem. Veloceļa izbūve tika uzsākta tālajā 2011. gadā un, kā izteicies Rīgas mērs Nils Ušakovs: “Mums [veloceļa Centrs-Dārziņi izbūves] vidējais ātrums ir 600-700 metri gadā. Ir jāsaprot, ka šie 600-700 metri nav tikai tīrā veidā asfalts un viss, tā ir arī labiekārtošana, līdz ar to vēl pēc apmēram dažiem gadiem mēs arī aizvilksim līdz Dārziņiem.”

Šis veloceļš pretendē uz ilgāk būvētā veloceļa statusu pasaulē – ja viss turpināsies kā līdz šim, tad šis ~13 kilometrus garais veloceļš tiks uzbūvēts 14 gados!

“Centrs – Dārziņi” šobrīd uzbūvētā veloceļa kopgarums RDSD veidotajā veloceļu kartē ir 5,9 km. Lai stāsts būtu uztveramāks, tāpat kā iepriekš, veloceļu esam sadalījuši posmos un pēc katra apskatītā posma būs posma novērtējums.

Vērtējumu sastāda trīs daļas – veloinfrastruktūras tips, platums un seguma kvalitāte. Vērtēta tiek katra tipa veloinfrastruktūra atsevišķi, pēc tam vērtējums tiek sareizināts ar posmu garumu un tiek izvilkts vidējais vērtējums. Detalizētāku novērtējuma algoritmu skatīt šeit.

Veloceļš “Centrs - Dārziņi” Rīgas domes Satiksmes departamenta veloinfrastruktūras kartē.
Veloceļš “Centrs – Dārziņi” Rīgas domes Satiksmes departamenta veloinfrastruktūras kartē.

1.posms

1. posms: Spīķeru promenāde

Veloceļa sākums meklējams aiz Dzelzceļa tilta. Ja velosipēdists brauc pa brauktuvi, viņam šajā vietā ir jāapstājas, jānokāpj no velosipēda un tas jāuzceļ uz veloceļa, jo par uzbraukšanu no brauktuves uz veloceļa Satiksmes departaments padomājis nav. Klikšķini uz pirmā attēla un iepazīsti veloceļu savām acīm!

Starpposms

Starpposms: Salu tilts – Ķengaraga promenāde

Turpinājumā veloceļš nav izbūvēts, savukārt kopā ar milzīgajām kravas automašīnām un autobusiem, kuriem ļauts braukt ar ātrumu 70 km/h, uz vienas brauktuves braukt nav ne droši, ne patīkami, tādēļ vienīgā reālā iespēja ir braukt pa ietvi. Diemžēl tā nav piemērota pat ērtai iešanai, par braukšanu ar velosipēdu pat nerunājot:

2. posms

2. posms: Ķengaraga promenāde

Ķengaragā, vietā, kur veloceļš atsākas, novērojam, ka pa veloceļu labprāt brauc automašīnas. Iemesls tam ir visnotaļ saprotams, skati tālāk galerijā:

3. posms

3. posms: Ķengaraga promenāde

4. posms

4. posms: Ķengaraga promenāde

Kopvērtējums

Kopvērtējumā veloceļš no maksimālajiem 47043 punktiem ieguvis 23654 punktus, kas dod tam 5 balles no 10. Vēlreiz jāpiebilst, ka šis novērtējums sevī ietver tikai trīs ļoti vienkāršus raksturlielumus – veloinfrastruktūras tipu, platumu un seguma kvalitāti. Vērtējumā netika ietverti lielie robi veloceļā, kas viennozīmīgi ir liels mīnuss, jo vides pieejamība posmā no Spīķeriem līdz Ķengaraga promenādei ir slikta – ir gan augstas apmales, gan nekvalitatīvs asfaltsegums, gan nedroši krustojumi ar iebrauktuvēm.

Rezumējot auditu, varam droši apgalvot, ka RDSD mājaslapā pieejamā veloceļa karte nav precīza. Veloceļš atbilstoši standarta minimālajām prasībām realitātē ir izbūvēts tikai Spīķeros. Ja RDSD publicētajā kartē veloceļa kopējais garums ir 5,9 km, tad pēc veiktā audita noskaidrojām, ka reālais veloceļa kopgarums ir 1,2 km. Kartē tas izskatās šādi:

Kā būtu jābūt

Noslēdzošajā galerijā parādīsim, kādiem būtu jāizskatās veloceļa posmiem, ja tos būvētu pēc labākās pasaules prakses. Galvenais princips gan ir vienkāršs – ceļam jābūt drošam, ērtam un intuitīvam. Apakšpusē ir mūsu veloceļš, augšpusē – kā būtu jābūt. Velc aiz līnijas, lai atklātu vienu vai otru attēlu!

 

Veloceļš Spīķeru promenādē šobrīd itin nemaz nav piemērots mierīgai braukšanai ne senioriem, ne bērniem, ne ģimenēm ar bērniem. Tas šobrīd ir divvirzienu veloceļš, kuram cieši blakus brauc smagās automašīnas ar ātrumu 70 km/h. Pirmais solis, kas būtu jādara, lai uzlabotu apstākļus uz veloceļa – jāsamazina atļautais maksimālais braukšanas ātrums līdz 50 km/h. Savukārt otrais solis – jārada fiziska barjera – buferzona starp autosatiksmi un velosipēdistiem, lai pa veloceļu braucot būtu drošības sajūta. Izcils piemērs ir Kanādas pilsēta Vankūvera, kurā gar veloceļiem tiek uzstādītas ziedu kastes.

 

Svarīga lieta no drošības aspekta divvirzienu veloceļiem ir sadalošā centra līnija. Tā kā Rīgā jau ir izveidoti un nākotnē plānoti gan vienvirziena, gan divvirzienu veloceļi un velojoslas, ir svarīgi velosipēdistiem nepārtraukti atgādināt to, ka veloceļš ir divvirzienu un ka pretī var braukt cits velosipēdists. Tā kā velosipēdistu ātrums var sasniegt pat 30-40 km/h, tad frontāla sadursme starp diviem velosipēdistiem var būt pat letāla, tādēļ ir svarīgi atgādināt velosipēdistiem, ka šis nav vienvirziena veloceļš. Noskaties video, kas var notikt, ja viduslīnija uz divvirzienu veloceļa nav iekrāsota.

Savukārt Ķengaraga promenādē vienīgais reālais ieteikums būtu likvidēt veloceļu. Ķengaraga promenādes platums visā tās garumā ir pārāk šaurs,  lai tur varētu nodrošināt ērtu un drošu veloceļu. Ķengaraga promenādes velosipēdistiem atvēlētās daļas platums caurmērā ir tikai 154 cm, savukārt pats minimālais platums, ko pieļauj standarts LVS 190-9:2015 ir 200 cm. Tātad, lai izpildītu kaut vai minimālās standarta prasības, pietrūkst teju pusmetra. Bet – vai tiešām tagad vajadzētu pārasfaltēt jau sabūvēto? Promenādei jābūt mierīgai pastaigu un rekreācijas vietai, nevis velomaģistrālei. Vasaras sezonā, kad promenāde tiek aktīvi izmantota, uz tās ir bīstami atrasties gan gājējiem, gan velosipēdistiem. Vecāki ar bērniem nevar droši ļaut saviem bērniem izskraidīties pa promenādi tikai tādēļ, ka bērnam virsū var uzbraukt kāds velosipēdists, kurš savukārt ir iedomājies, ka te ir veloceļš, tātad droši var braukt ar ātrumu 20-30 km/h. Lietišķajam veloceļam būtu jāved pa paralēlo Maskavas ielu. Savukārt promenāde pilnā platumā jāatver gājējiem pastaigām un velosipēdistiem šeit jāļauj doties vien mierīgos atpūtas braucienos, līdzīgi, kā tas notiek parkos. Šeit nav vietas tranzīta velomaģistrālei!

Rīcība

Lai uzlabotu situāciju uz veloceļa, Rīgas domes Satiksmes departamentam būtu pašam jāauditē šis veloceļš un jāsagatavo rīcības plāns, iepriekš pieļauto kļūdu novēršanai un izlabošanai. Tā kā mums nav itin nekādu cerību, ka viņi ko tamlīdzīgu darīs, mēs sagatavojām oficiālu iesniegumu ar problemātiskajām vietām ar lūgumu kļūdas labot. Tāpat palūdzām Satiksmes departamentam nolīdzināt augstās apmales Krasta ielas ietvēm, kas ļoti apgrūtina pārvietošanos.

Kā nākošais veloceļš, kuru auditēsim, būs veloceļš “Centrs – Berģi”, tādēļ sekojiet mūsu mājaslapai un Facebook kontam, lai nepalaistu to garām!