Mīts:

Sabiedriskais transports un velosipēdisti izraisa sastrēgumus.

Patiesībā:

Lai arī braukšana aiz velosipēdista var šķist apnicīga un lēna, ir maz ticams, ka tas palielinās brauciena kopējo laiku, jo sastrēgumi pilsētās rodas autotransporta dēļ, konkrēti tā rindām krustojumos. Nav nozīmes, vai rindas beigās tu ieradīsies desmit sekundes agrāk – tu joprojām būsi rindas beigās.

Tāpat atsevišķiem autovadītājiem var šķist, ka autobusi un trolejbusi tikai traucē autovadītājiem, aizņemot nepamatoti daudz vietas uz ceļa, bieži esot pustukšiem vai pat tukšiem. Ir jāsaprot, ka sabiedriskais transports kursē “turp-atpakaļ” distanci, tādēļ tas vienmēr vienā virzienā brauks piepildīts bet otrā – pustukšs vai pat tukšs. Piemēram, no rītiem lielākā daļa Iļģuciema iedzīvotāju ar 38. autobusu brauks strādāt uz Centru, savukārt no Centra  autobuss brauks pustukšs, jo Iļģuciemā atrodas daudzstāvu dzīvojamo ēku rajons. Savukārt vakarpusē šie paši iedzīvotāji no Centra puses brauks atpakaļ uz savām dzīvesvietām Iļģuciemā. Tieši tādēļ var rasties iespaids, ka no autobusa nav jēgas, jo tas tāpat brauc pustukšs.

Pilsētās ir ierobežots ceļu platums, savukārt automašīnas aizņem vislielāko ceļa daļu, rēķinot uz vienu cilvēku, tieši tāpēc privātais autotransports ir visneefektīvākais transporta veids un izraisa sastrēgumus. Pa tipisku 3,5 metrus platu joslu stundā ar automašīnu var pārvietoties aptuveni 2000 cilvēku. Pa šādu pašu joslu stundā var pārvietoties 14 000 cilvēku ar velosipēdiem, savukārt sabiedriskā transporta kapacitāte stundā ir 9000 – 22 000 cilvēku, atkarībā no sabiedriskā transporta veida.

Pārveidojot ielas draudzīgas velotransportam – uz maģistrālajām ielām ierīkojot īpašas velojoslas/veloceļus, dzīvojamajos rajonos īstenojot satiksmes nomierināšanu, lai velosipēdisti droši varētu dalīt ceļu ar automašīnām – ieguvums būs visiem satiksmes dalībniekiem, jo satiksme tiks sabalansēta, autovadītājiem biežāk izvēloties īsas līdz vidēji garas distances braucienus veikt ar velosipēdu, nevis automašīnu. Spilgts pierādījums tam ir Kopenhāgena, kur maģistrālajās ielās pat sastrēgumstundu laikā nav novērojami sastrēgumi, jo lielākā daļa cilvēku izvēlas pārvietoties ar velosipēdu.

 

 

Avoti un noderīga lasāmviela

Videoklips “Sastrēgumstunda Kopenhāgenā”

Videoklips “Kāpēc autobusi mēdz braukt tukši?” (angļu val.)

Velojoslas Ņujorkā palīdzējušas samazināt ievainoto un bojāgājušo cilvēku skaitu, kā arī sastrēgumu garumu. (angļu val.)

Kā velojoslas uzlabo satiksmes plūsmu. (angļu val.)

Jaunie veloceļi Londonā neizraisa sastrēgumus. (angļu val.)