Jauns gads nāk ar jaunu atskaiti par padarīto iepriekšējā gadā. Pērnajā gadā netrūka dažādu pilsētvides jauninājumu un arī nejēdzību, par ko jau rakstījām sociālajos tīklos. Sākumā par mūsu biedrības padarīto vai panākto aizvadītajā gadā.
Savākti paraksti “Mana Balss” iniciatīvai par centralizētu ielu tīrīšanu.
Rīgā jau ilgstoša problēma, ar ko nākas saskarties iedzīvotājiem, ir netīrītas ietves sniegotā laikā. Problēmas izraisa esošā sistēma, ka par ietvju tīrīšanu pilsētas ielās atbild pieguļošās teritorijas īpašnieks, atsevišķos gadījumos tās ir dažādas pašvaldības institūcijas. Rezultātā atbildīgo skaits ir liels, izpildes kvalitāte atšķirīga. Rīgā ierasts gadījumos, kad īpašnieks nav spējis notīrīt ielas, piešķirt sodus. Tomēr no tā gājējiem vieglāk pārvietoties nekļūst, tāpēc iesniedzām iniciatīvu sniegu tīrīt centralizēti, kā tas notiek jau, piemēram, daudzās Somijas pilsētās. Centralizēta tīrīšana ļauj garantēt notīrītas ietves, lai sniegs ziemā vairs nekļūtu par šķērsli vecākiem cilvēkiem, ģimenēm ar bērnu ratiem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Par šīs tēmas aktualizēšanu ieguvām atzinību no Tiesībsarga un invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons”.
Cik vienkārši, ātri un efektīvi darbotos centralizēta ielu tīrīšana, var apskatīt šajā video, kurā redzams traktors tīrām velojoslu.
2021. gadā savācām parakstus un iniciatīvu iesniedzām Rīgas domē.31. janvārī saņēmām atbildi no Rīgas mēra, ka tuvākajos gados tiks izsvērta iniciatīvas realizēšanas iespēja pilsētā (vai nu daļēji, vai pilnībā). Jāpiebilst, ka 2021. gada decembra beigām atsevišķās Rīgas centra ielās pilotprojekta ietvaros ietves jau tiek tīrītas centralizēti (piemēram, Brīvības iela).
Savākti paraksti “Mana Balss” iniciatīvai par Brīvības ielas velojoslām
Pērn Rīgas domē tika iesniegta vēl viena “Mana Balss” iniciatīva, kurā parakstu vākšana tika uzsākta jau 2018.gadā, – par to, lai Brīvības iela pārtaptu par patīkmāku ielu, kurā uz brauktuves ir vieta gan automašīnām, gan velo, gan sabiedriskajam transportam. 2018.gada vasarā, pretēji Rīgas mēra Nila Ušakova solījumiem, velojoslas Brīvības ielā netika izveidotas, bet atsevišķi esošie RD koalīcijas, tolaik opozīcijas deputāti aktīvi iestājās par velojoslām. Cerot uz jaunās Rīgas vadības interesi, iniciatīva ar 3300 parakstiem tika iesniegta atkārtoti. Diemžēl pagaidām nav sekojusi nekāda reakcija. Jāatzīst, ka Brīvības ielai arhitekts Toms Kokins jau 2015.gadā izstrādāja ideju, kā ielas telpā ietilpināt gan velojoslas, gan sabiedriskā transporta joslas. Cik ilgi vēl gaidīsim?
Kravas velo saiets pie Brīvības pieminekļa
2021. gada vasarā organizējām kravas velo saietu, lai veicinātu šāda transportlīdzekļa popularitāti. Kravas velo īpašnieki deva iedzīvotājiem izmēģināt pabraukt ar saviem velosipēdiem un dalījās ar pieredzi un padomiem. Ar kravas velosipēdiem var pārvadāt ne tikai bērnus un lietas, bet tos iemīļojuši arī mājdzīvnieki (skatīt foto).
Facebook grupa “Pilsētvide”
Šogad izveidojām “Facebook” grupu ar nosaukumu “Pilsētvide”. Tajā jau ir pievienojušies 1,4 tūkstoši cilvēku, un droši pievienojies arī Tu!
Ar ko atšķiras mūsu oficiālā lapa no šīs grupas?
Mūsu “Facebook” lapā ierakstus veido brīvprātīgie biedrības dalībnieki (redakcija). Iepriekš raksti tiek saskaņoti komandā un tikai pēc tam tiek publicēti. Savukārt “Facebook” grupā par sev interesējošiem pilsētvides jautājumiem ierakstus publicēt var ikviens.
Čaka ielas pikets
Viens no biedrības iespaidīgākajiem notikumiem pērnajā gadā, mūsuprāt, bija Čaka ielas pikets, kas bija arī vizuāli iespaidīgs. Biedrības dalībnieki vairākas dienas līdz vēlai naktij strādāja pie milzu izmēra plakātiem, kas plīvoja priekšā Čaka un Avotu ielu stūrī esošās ēkas fasādei.
Piketu organizējām kopā ar Rīgas Centra attīstības biedrību un Avotu apkaimes biedrību. Tas bija vērsts uz cilvēcīgas, patīkamas vides pilnveidošanu pilsētas telpā, un norisinājās 31.augustā – tiklīdz tika uzsākta Čaka ielas velojoslu dzēšana. Iedzīvotāji stāvēja ar plakātiem, kuros gan pauda savu attieksmi par Čaka ielas velojoslas novākšanu, gan arī pauda viedokli, ko viņi vēlētos ielā redzēt un kādā (zaļā, drošā, ērtā?) pilsētā dzīvot.
Diemžēl turpinoties Rīgas stagnācijai pilsētvides un satiksmes jomā, formālai nevalstisko organizāciju viedokļa formālai uzklausīšanai, lielākoties neņemot vērā ieteikumus gājēju drošības un ērtības uzlabošanā arī jaunajos projektos, visticamāk, arī 2022. gads neizpaliks bez piketa. Par to vēl informēsim.
Velonovietnes Skolas ielā
Pērn pēc ilga un garas saskaņošanas procesa beidzot izdevās atstāt arī fiziskus, taustāmus uzlabojumus pilsētvidē. Ar “Carlsberg” atbalstu vasarā tika uzstādītas velonovietnes pie Kaņepes kultūras centra Skolas ielā 15 un pie Ausmeņa kebaba Skolas ielā 9. Kompānija “Carlsberg” jau iepriekš biedrību atbalstīja arī koku stādīšanā. Prieks, ka uzņēmumi izvēlas mārketinga aktivitātes, veicot paliekošu ieguldījumu arī Rīgas pilsētvidē.
Īpaši liels prieks bija nākamajā vakarā pēc velonovietņu uzstādīšanas ieraudzīt šo skatu:
Sadarbība ar CSDD kampaņā “Brauc ar galvu!”
2021.gada pavasarī kopā ar CSDD sadarbojāmies kampaņā “Brauc ar galvu”
Jāatzīst, ka kampaņa nebija gluži pilnīgi tāda, kādu to būtu vēlējušies mēs, bet minētās sadarbības ietvaros mums bija iespēja uzlabot kampaņas saturu. Piemēram, tika panākts, ka kampaņas materiāli bija ievērojami līdzsvarotāki (ietverot ne tikai velosipēdistus, bet arī autovadītājus audzinošus materiālus), iesaistoties video veidošanā, dodot padomus. Daži mūsu biedrības dalībnieki pat piedalījās video filmēšanā, kurus vēlāk publicējām “Pilsēta cilvēkiem” “Facebook” lapā. Sadarbība ar CSDD kopumā mums (gājējiem, velosipēdistiem, sabiedriskā transporta lietotājiem) dod labumu, jo varam arī nedaudz ietekmēt kampaņu saturu.
Ceram uz sadarbību arī turpmāk, un ne tikai ar CSDD!
Biedrības dalībnieku tikšanās Kronvalda parkā
Pirmo reizi pēc apmēram pusotra gada kovida tiešsaistes virtuālās dzīves biedrība tikās klātienē Kronvalda parkā. Tik liels pulks dalībnieku vēl nebija ieradies uz nevienu iepriekšējo tikšanos. Šajā reizē dienas kārtībā nebija tipiskā aktuālo problēmu risināšana, bet gan socializēšanās un iepazīšanās brīvā dabā ar cilvēkiem, kam rūp Rīgas pilsētvides uzlabošana. Biedrībai ir patiešām plašs atbalstītāju pulks no visdažādāko nozaru pārstāvjiem. Nospriedām, ka tikšanās jāorganizē vēlreiz, bet 2021. gadā vairs nepaspējām. Taču pavasaris un vasara jau vairs nav aiz kalniem. Ja arī tu vēlies būt viens no mums, pievienojies!
Kuponu akcijas kopā ar “Nextbike” un “Narvesen”
Samērā daudz cilvēku neiegādājas vai ikdienā nepārvietojas ar velosipēdu tādēļ, ka tos nav, kur novietot. Viens no risinājumiem pilsētā – izmantot koplietošanas velosipēdus (tāpat kā populāri ir koplietošanas automašīnu servisi). Šo servisu Rīgā piedāvā uzņēmums “Nextbike”.
Lai atvieglotu iedzīvotājiem spert pirmo soli koplietošanas velosipēdu lietošanā, dāvinājām kuponus 5 eiro vērtībā braukšanai ar “Nextbike”. Vienlaikus kuponu varēja izmantot, lai iegūtu “Narvesen” kafiju. Kuponu dalīšanas akcijā iesaistījās arī senioru biedrība “Rasa”.
Pārvietošanās pilsētvidē ar velosipēdu citās valstīs senioriem šķiet pašsaprotama, diemžēl tā tas nav Rīgā. Te vēl daudz darāmā, lai infrastruktūra būtu pieejama visiem – ne tikai aktīvākajiem un sportistiem, bet arī senioriem un bērniem.
Statistikas datu vākšana Čaka ielā
2021. gada pavasarī, lai monitorētu Čaka ielas velosipēdistu plūsmu, biedrība uzstādīja kameru posmā starp Avotu un Lāčplēša ielu. Līdz ar to bija iespējams datus izmantot veloispēdistu skaitīšanā. Paralēli datus ievāca arī Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD), kas datus nodeva Satiksmes un transporta lietu komitejai Čaka ielas eksperimenta izvērtēšanai. Salīdzinot mūsu datus ar RDSD datiem, atsevišķās dienās pamanījām nesakritību datos, kas pārsniedz 5, pat 8 reizes (pēc RDSD datiem bijis daudz mazāk velosipēdistu nekā noskaidrojām pēc mūsu kameras datiem). Līdz ar to bija iespējams konstatēt, ka RDSD iegūtie dati nav kvalitatīvi. Vēlāk Departaments taisnojās, ka iegūtie dati konkrētajā posmā tomēr esot bijuši kļūdaini, bet citos posmos, kur uzstādīti velodetektori, tiem varot ticēt.
Tomēr tas nebija viss. Pirms Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdes, kurā tika lemts, vai Čaka ielā velojoslas atstāt kā pastāvīgu risinājumu, deputātiem tika sniegti pētījumu centra “SKDS” aptaujas rezultāti par uzņēmēju viedokli par attiecīgajā ielā esošajām velojoslām, kurš bija drīzāk negatīvs. Pirms sēdes, aptaujājot uzņēmējus Čaka ielā, izrādījās, ka neviens no mūsu uzrunātajiem nav ticis aptaujāts. Vēlāk pētījumu centra “SKDS” pārstāvis Arnis Kaktiņš skaidroja, ka tikuši aptaujāti uzņēmumi no Rīgas centrā esošajiem uzņēmumiem (kas atrodas pasta indeksos 1001, 1009, 1010, 1011, 1012 un 1050), nevis tikai pašas Čaka ielas un tuvākās apkārtnes uzņēmēji. Tātad aptaujas rezultāti balstījās uz, piemēram, uzņēmuma X, kas atrodas Eksporta ielā. Savukārt, vai vispār kāds uzņēmums, kas bāzēts pašā Čaka ielā un visobjektīvāk varētu izteikties par pārmaiņām, tika aptaujāts, – nav zināms. Līdz ar to par komitejā prezentēto datu kvalitāti katrs var spriest pats.
Statistikas dati par pārvietošanās veidiem, dodoties uz veikalu.
Populārs mīts, ko bieži dzirdam, – bizness pilsētā nevar pastāvēt bez autostāvvietām un autosatiksmes ielās. Lai mītu atspēkotu un noskaidrotu, kā iedzīvotāji dodas uz veikaliem pilsētas centrā, veicām statistikas datu vākšanu – cik daudz cilvēku uz veikalu ierodas ar automašīnu, cik ar sabiedrisko transportu, cik – velosipēdu, cik atnāk kājām u.tml. Statistika tika ievākta pie pārtikas veikala un galda spēļu veikala.
Pārtikas veikalā no 101 aptaujātajiem ar automašīnu ieradās tikai neliela daļa – 7,92%. Savukārt galda spēļu veikalā no 138 aptaujas dalībniekiem ar automašīnu ieradās 23,91% jeb mazāk nekā ceturtā daļa.
Un tagad iedomāsimies, kā būtu, ja Rīgā infrastruktūra tiešām tiktu veidota pēc pilsētas Ilgtspējīgas stratēģijas mērķiem, kurā gājējs izvirzīts kā prioritāte, pēc tam seko velo un sabiedriskais transports un tikai pēc tam privātais autotransports
Ikmēneša veloskaitīšana
Arī pērn turpinājām vēl kādu statistikas datu vākšanu – ikmēneša veloskaitīšanu. Ikmēneša veloskaitīšana tiek veikta jau kopš 2018.gada katra mēneša otrajā piektdienā rīta sastrēgumstundā no plkst. 8 līdz 9 dažādās pilsētas vietās. To veic biedrības brīvprātīgie. Par atsevišķām vietām dati ir pilnīgi par katru mēnesi jau gandrīz 4 gadu garumā. Jāatzīst, ka joprojām braucēju skaitu ietekmē laikapstākļi konkrētajā mēnesī un dienā (kas kopumā liecina par sliktu veloinfrastruktūru pilsētā), kā arī pēdējā laikā – iedzīvotāju paradumu maiņa pandēmijas dēļ. Tomēr, jo plašāki būs dati, jo labāk iespējams novērtēt iedzīvotāju paradumu maiņu un velosipēdu kustību pilsētā (piemēram, jaunas veloinfrastruktūras izveides gadījumā).
Ja Tu vēlies palīdzēt un piedalīties veloskaitīšanā, zvani vai raksti Andrejam Oliņam (29140848), kurš atbild par brīvprātīgo koordinēšanu.
Diskusija ar ASV ekspertu Danielu Hesu par autostāvvietu minimumu
2021.gadā sabiedrības diskusijām atkal tika atvērts jaunais Rīgas teritorijas plānojums (RTP) 2018.-2030. gadam, kas stāsies spēkā šogad. Arī mēs iesaistījāmies diskusijā, aktualizējot stāvvietu minimuma jautājumu jaunajā RTP. Gan pašreizējais, gan topošais RTP paredz autostāvvietu minimumu – noteiktas normas transportlīdzekļu skaitam uz kvadrātmetru vai platības vienību, kas attīstītājiem obligāti jāparedz uz sava zemesgabala, būvējot jaunu ēku. Piemēram, pašreizējā RTP tas ir 0,5 stāvvietas uz dzīvokli daudzdzīvokļu ēkām, bet nākotnē – 0,7. Praksē tas bieži nozīmē pagalmus, kas aizpildīti ar virszemes stāvvietām, kā arī to, ka par autostāvvietu veidošanu nākas maksāt visiem, kas pērk dzīvokļus. Biedrības mērķis bija panākt autostāvvietu minimuma atcelšanu jaunajos projektos, ko pēdējos gados arvien biežāk praktizē Kanādas, ASV un arī atsevišķas Eiropas pilsētas, kas sapratušas, ka autostāvietu minimums rada šķēršļus pilsētas kvalitatīvai attīstībai. Līdz ar to attīstītājiem būtu brīvāka iespēja pašiem veidot stāvvietu skaitu, kādu to nosaka pieprasījums. Šāds uzstādījums ir arī Nekustamo īpašumu attīstītāju aliansei, ar ko kopā sadarbojāmies šajā jautājumā.
Lai veicinātu diskusiju un izglītotu RDPAD un Pilsētas attīstības komitejas deputātus, organizējām diskusiju, kurā uzaicinājām šīs jomas ekspertu profesoru Danielu Hesu no ASV. Diskusijas laikā Daniels Hess ļoti trāpīgi pateica: “Vai ir jāatceļ autostāvvietu minimums, vai nav, – to es jums nevarēšu pateikt. Tas ir atkarīgs no tā, ko jūs vēlaties. Ja jūs vēlaties autocentrisku pilsētu ar pieaugošu auto skaitu, tad autostāvvietu minimums ir jāsaglabā. Bet, ja jūs vēlaties gājējiem ērtu pilsētu, tad minimums ir jāatceļ”.
Vēl par autostāvvietu minimumu lasi šeit: SKATS UZ ASFALTA LAUKU
Grāmatu dāvināšana Rīgas domes frakcijām
Lai deputāti varētu pieņemt pareizus lēmumus pilsētvides uzlabošanā, viņiem jābūt izglītotiem par šo tēmu. Tāpēc nolēmām kā simbolisku žestu katrai Rīgas domes frakcijai uzdāvināt vienu Jana Gēla grāmatu “Pilsētas cilvēkiem”, kas ilustratīvi un konspektīvi stāsta par pilsētvides uzlabošanas paņēmieniem pilsētā.
Balta velosipēda uzstādīšana pie veikala Brīvības gatvē 255
Lai pieminētu 2020. gada decembrī bojāgājušo velosipēdisti un brīdinātu par iebrauktuves bīstamību, pie veikala “Lidl” iebrauktuves Brīvības gatvē 255 vienu gadu pēc traģiskā notikuma, pērnā gada decembrī, uzstādījām baltu velosipēdu.
Iebrauktuve turpina būt bīstama, tādēļ šobrīd, 2022. februārī, turpinās komunikācija ar “Lidl” vadību un Satiksmes departamentu par drošības uzlabošanas risinājumiem šajā vietā.
Velosipēdu lampiņu dalīšanas akcija
Jau trešo gadu decembrī sadarbībā ar CSDD un “Narvesen” tika rīkota velosipēdu lampiņu dalīšanas akcija. Tumsā neredzamajiem velosipēdistiem dāvinājām lampiņas, karstu dzērienu un atgādinājumu par lampiņu lietošanu diennakts tumšajā laikā. Atgādinām arī Tev – lūdzu diennakts tumšajā laikā lieto velosipēdu lukturus. Redzēt un būt redzamam ir ļoti svarīgi.
Video no akcijas skaties šeit: Lampiņu dalīšana
Vides reklāma “VELO – TAVS PANORĀMAS RATS”
2021. gadā pirmo reizi uzsākām arī vides reklāmas kampaņu. Tās mērķis ir aicināt izmēģināt un paraudzīties uz pilsētu no cita skatpunkta – velosipēda.
Jāņem vērā, ka šajā apkopojumā nav pieminētas arī iknedēļas sēdes, kurās piedalās “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvjiem sniedzot sabiedrības viedokli un ieteikumus labai publiskajai ārtelpai un visu satiksmes lietotāju vajadzību sabalansēšanai – Pilsētbūvniecības padome, Apstādījumu komisija un pērn tai piepulcējās arī Satiksmes departamenta Satiksmes konsultatīvā padome, tāpat apskatā nav iekļauta arī biedrības publicitāte medijos, kas vasaras laikā bija visnotaļ aktīva.
Viss biedrības darbs ir brīvprātīgs, un biedrībā nav algotu darbinieku. Mēs darām un iesaistāmies, jo vēlamies redzēt drošāku, iekļaujošāku un zaļāku Rīgu! Mēs varētu sasniegt vēl vairāk, tāpēc mums ļoti noderētu arī Tava iesaiste, tāpēc pievienojies mums, vai arī ziedo biedrības atbalstam. Ja Tevi iedvesmo tas, ko darām, raksti kādam no biedrības dalībniekiem, piemēram, Gunitai Piterānei “Facebook” vai “Whatsapp” (telefona numurs +37124864343), un mēģināsim Tevi iesaistīt darbos, kas Tev der un patīk visvairāk! Joprojām aktīvi tiek meklēts, piemēram, publiskā satura veidotājs.
Vispārīgie notikumi
Galu galā esam nonākuši pie, iespējams, interesantākās sadaļas un noskaidrosim, kura mūsu lasītāju un sekotāju ieskatā, balstoties uz “Facebook” balsojumu, ir bijusi lielākā pērnā gada pilsētvides nejēdzība, bet kurš – vērtīgākais uzlabojums.
2021. gada lielākās pilsētvides nejēdzības
1.vieta – Čaka ielas kompromiss
2021.gada septembrī, 10 mēnešus pēc velojoslu izveides, iela atkal mainīja savu profilu. Mainījās joslu platums, tika izveidota sabiedriskā transporta josla virzienā no centra un velojosla tikai virzienā uz centru. Diemžēl kompromisa risinājums, kas tapis, it kā uzklausot visu iesaistīto pušu viedokļus, īsti nav izrādījies veiksmīgs gandrīz nevienam ielas lietotājam. Čaka ielas eksperimenta laikā netika pietiekami analizēti dati un pilsētvides ekspertu viedoklis, novedot pie politiska kompromisa, balstoties uz viedokļiem medijos.
2.vieta – Rīgas ietvju un velojoslu netīrīšana no sniega
Visos 2021.gada ziemas mēnešos šoreiz piedzīvojām aukstus un sniegotus laikapstākļus. Diemžēl gandrīz katra lielāka snigšana izrādījās liels pārbaudījums pilsētai. Gan gada sākumā, gan beigās piedzīvojām simtiem sūdzību par netīrītām ietvēm un veloceļiem. Lielā mērā pie tā vainīga neefektīvā sistēma, ka ietves pilsētā tīra piegulošā zemesgabala īpašnieks. Taču arī veloceļus un velojoslas, ko tīra centralizēti, ziemas laikā nemaz nesteidzās tīrīt. Jācer, ka šogad un tuvākajos gados Rīga pakāpeniski pāries ne tikai uz brauktuvju, bet arī visu ietvju centralizētu tīrīšanu
3.vieta – Pieturvietas bez nojumēm
2021.gada sākumā liels bija sabiedriskā transporta lietotāju pārsteigums, kad viena aiz otras tika demontētas kopumā ap 100 “JCDeaux” piederošas pieturvietu nojumes Rīgā pēc neatrisināta “JCDEaux” un Rīgas domes strīda. Vēlāk šajās pieturvietās tika uzstādīti koka soli, tomēr jaunas nojumes, kas aizsargātu pret nokrišņiem un vēju, joprojām nav parādījušās. Ir cerība, ka tas varētu notikt šogad, jo darbs pie pieturvietu dizaina izstrādes jau noslēdzies. Par tālāko virzību atbildīgs ir Rīgas domes Satiksmes departaments.
Visu 2021 nejēdzību sarakstu ar balsojumiem atradīsi šeit: nejēdzības
2021. gada labākie pilsētvides uzlabojumi
1.vieta – Bruņinieku ielas renovācijas pabeigšana
2021.gada vasaras sākumā tika pabeigts Bruņinieku ielas projekts, kura tapšanā tika iesaistīta arī mūsu biedrība. Projekta ietvaros uz ielas tika izveidotas velojoslas abos virzienos, paceltas pieturvietas, ierīkotas piegādes stāvvietas, paceltie krustojumi un pat Latvijā pirmais velobokss (kas redzams attēlā). Kopā ar 2020.gadā pabeigto Sporta ielu, šobrīd veidojas Skanstes, Centra un Avotu apkaimes mikromobilitātes savienojums.
2.vieta – Gājēju pāreju uzlabošana ar pagaidu satiksmes līdzekļiem
2021.gadā turpinājās vairāku satiksmei bīstamu gājēju pāreju drošības uzlabošana (ar stabiņiem un gumijas atdurēm), ierīkojot drošības saliņas vai sašaurinot brauktuvi, gan Rīgas centrā, gan apkaimēs. Kopumā tika labiekārtotas vismaz 11 gājēju pārejas
3.vieta – Sporta pils dārzu izveide
2021. gada pavasarī Rīgā tika atklāts vēl viens patīkams jaunums Centra iedzīvotājiem – iepriekš neizmantotā teritorijā bijušās Sporta pils teritorijā tapa vieta iedzīvotāju mazdārziņiem. Sporta pils dārzi pilsētā darbosies līdz 2023.gadam, pēc tam kvartālu paredzēts apbūvēt.
Visu sarakstu ar aprakstiem un balsojumu rezultātiem atradīsi šeit: pozitīvie notikumi