2019. gadā mūsu biedrība uzsāka un realizēja vairākus projektus, tādējādi izkāpjot no interneta vides un parādot, ka pilsēta cilvēkiem ir iespējama arī realitātē un nav tikai mūsu utopija. Gada nogalē pierādījām, ka kokus pilsētā ir iespējams iestādīt arī tieši blakus pazemes inženierkomunikācijām, iestādot divus dižstādus Tērbatas ielā. Koku iestādīšanas svinīgajā daļā piedalījās Rīgas mērs Oļegs Burovs, kurš teica, ka viņam šāda iespēja ir jaunums un solīja, ka koki beidzot tiks iestādīti Centra sporta kvartāla bērnu rotaļu laukumā, kurš slavens ar neizturamajām karstajām temperatūrām vasarās, kā arī solīja, ka 2020. gadā Rīgā beidzot būs budžeta sadaļa koku stādīšanai pilsētu ielās (jā, tik tiešām, līdz šim koku stādīšanai un uzturēšanai Rīgas dome neparedzēja līdzekļus plānotajā budžetā).
Decembrī pēc mūsu iniciatīvas sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju un veikalu tīklu “Narvesen” uzsākām kampaņu “Izgaismo velosipēdu”, kuras ietvaros atgādinājām velosipēdistiem par to, ka diennakts tumšajā laikā velosipēds jāaprīko ar lampiņām – priekšā baltu, aizmugurē sarkanu. Akcijas ietvaros kopā ar CSDD izdalījām vairākus simtus lampiņu Rīgā un Siguldā, kā arī kolēģi no biedrības “Velo Redele” lampiņas dalīja Liepājā. Apzinīgajiem velosipēdistiem, kuri bija parūpējušies par drošību, aprīkojot velosipēdu ar lampiņām, tika dāvana – bezmaksas karstais dzēriens no “Narvesen”.
Rudenī piedalījāmies arī globālajā akcijā “PARK-ošanās diena”, kuras ietvaros uz visu dienu rezervējām autostāvvietas Skolas ielā, parādot, ka ielas telpu ir iespējams izmantot sabiedrībai lietderīgāk un patīkamāk nekā automašīnu noliktavu:
Jūnijā pirmo reizi piedalījāmies populārajā sarunu festivālā “Lampa”, organizējot divas diskusijas par satiksmi un pilsētvidi. Diskusijā par auto skaita samazināšanu pilsētās kopā ar mums piedalījās Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un TV raidījuma “Zebra” vadītājs Pauls Timrots. Savukārt diskusijā par Rīgas satiksmes infrastruktūru, ko rīkojām sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā, piedalījās pasaules līmeņa pilsētplānotājs no Dānijas Mikaels Kolville-Andersens un Somijas mobilitātes aktīvists Vellu Taskila. Otra diskusija tika iekļauta interneta žurnāla SATORI septiņu ieteikto diskusiju izlasē, ko vērts noskatīties mājās, tādēļ aicinām ikvienu mūsu lasītāju, kas šo diskusiju vēl nav redzējis, to noskatīties:
Gada sākumā, pateicoties mūsu biedru uzņēmībai, mums radās iespēja iesaistīties Bruņinieku un Sporta ielas seguma atjaunošanas projekta tapšanā. Ja sākotnēji bija paredzēts (politiski apsolīts) tikai “veloceliņš Bruņinieku ielā”, tad rezultātā SIA “Vertex projekti” un RDSD izstrādājuši ļoti labu projektu, kura ietvaros ielās ar dažādu elementu palīdzību tiks ievērojami uzlabota satiksmes drošība un gājēju ērtības, kā arī izveidots drošs velosavienojums Skanstei ar Avotu apkaimi.
Gada sākumā aktualizējām arī gaisa piesārņojuma problēmu, uzsākot projektu “Mūsu gaiss”. Šī projekta ietvaros Rīgā veiksmīgi startējis vairāk nekā 30 gaisa kvalitātes mērījumu sensoru tīkls, kas palīdz uzraudzīt gaisa kvalitāti dažādās Rīgas vietās. Ir aprēķināts, ka gaisa piesārņojuma radītu veselības problēmu dēļ Latvijā ik gadu mirst vairāk nekā 2000 cilvēku, tādēļ Rīgai, kur gaisa piesārņojuma problēma ir visaktuālākā, būtu aktīvāk jārīkojas piesārņojuma mazināšanā. Dati par piesārņojumu konkrētās apkaimēs ir svarīgi, lai parādītu, kur problēma ir akūtākā, tādēļ aicinām mūsu lasītājus pievienoties gaisa kvalitātes monitorēšanas tīklam vai nu uzstādot pašiem savu sensoru, vai arī ziedojot mūsu biedrībai ar ziedojuma mērķi “sensora iegādei” un mēs sensoru uzstādīsim kādā no mums pieejamām lokācijām.
Mūsu biedrības valdes loceklis Oto Ozols, uzstādot gaisa kvalitātes sensoru.
Šis gads pierādīja arī to, cik ļoti svarīgs var būt ikviena aktīva pilsoņa devums sabiedrībai – tieši pateicoties kāda mūsu lasītāja atsūtītām fotogrāfijām ar Deglava tilta stāvokli, mēs vērsāmies Būvniecības valsts kontroles birojā un tālāko stāstu, domājams, mūsu lasītāji atceras – BVKB veica pārbaudi, konstatējot, ka tilts ir bīstams lietošanai, to slēdza un atvēra tikai pēc tā nostiprināšanas. BVKB tā rezultātā veica pārbaudes vairākos Rīgas tiltos, atklājot, ka Rīga tiltus projektē un remontē, nepārliecinoties par to faktisko stāvokli.
Augustā, Valsts kontroles 96. gadadienā valsts kontroliere Elita Krūmiņa mūsu biedrību apbalvoja ar atzinības rakstu par veiksmīgu sadarbību revīzijā par Rīgas transporta infrastruktūru. Kā norāda Valsts kontrole, atzinības raksts “Pilsēta cilvēkiem” piešķirts par mērķtiecīgu, atbildīgu un profesionālu sadarbību ar Valsts kontroli revīziju laikā, paaugstinot revīzijas efektivitāti un ietekmi – pierādījumu gūšanas posmā atbalstot Valsts kontroli revīzijas pierādījumu izvērtēšanā, kā arī par aktīvu un profesionālu Valsts kontroles revīziju rezultātu popularizēšanu un skaidrošanu publiskajā telpā.
Septembrī mēs tikām uzaicināti Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā, kurā mūs pārstāv mūsu valdes loceklis, arhitekts Oto Ozols.
Nu jau vairāk nekā gadu katru mēnesi organizējam arī velosipēdistu skaitīšanu. Tieši statistikas dati ir pamats jebkādai plānošanai un kompetentai lēmumu pieņemšanai, tādēļ veicam to Rīgas domes vietā veicam jau otro gadu, lai neatkārtotos situācijas, kad RD Pilsētas attīstības departaments veic plašus mobilitātes pētījumus, velo satiksmi pilnībā ignorējot.
Tāpat mūsu biedrība 2019. gadā nodarbojusies ar virkni mazāku pilsētvides uzlabojumu risināšanu, jo laba pilsētvide sākas ar uzmanību detaļām. Tā pērn pēc mūsu iniciatīvas Rīgas domes Satiksmes departaments uzsāka pieasfaltēt augstās apmales Rīgas ielās līdzīgi, kā tas notiek Kopenhāgenā, tādējādi uzlabojot ikdienu kā cilvēkiem ratiņos, tā velobraucējiem.
Tiekoties ar Rīgas būvvaldi un arhitektu aktualizējām pilsētvides arhitektūras piesārņojumu ar reklāmas izkārtnēm un rosinājām Rīgā ieviest dizaina kodu – šis darbs joprojām ir procesā.
Aizvadītā gada janvārī publicējām rakstu par sniega pēdam pilsētvidē un to, kā sniegs var palīdzēt uzlabot drošību ielās. Vismaz vienā vietā – Matīsa ielā jau varam baudīt arī šī raksta augļus – gājēju pāreju ar uzlabotu drošību. Ceram, ka tomēr šie tik vienkārši ieviešamie drošības uzlabojumi Rīgā beidzot tiks ieviesti daudz aktīvāk par līdzšinējo praksi – viens, divi uzlabojumi gadā.
Čiekurkalnā pēc mūsu ierosinājuma Rīgas mēra Oļega Burova vizītes laikā, tika likvidēta mūžīgā peļķe zem G. Zemgala gatves pārvada. Šādu vietu ar lielām peļķēm Čiekurkalnā vēl daudz, bet vismaz šajā vietā beidzot var ieraudzīt to, cik ātri un cik vienkāršiem līdzekļiem daudzviet var atrisināt mūžīgi slīkstošo ielu problēmu.
Tāpat šogad beidzot, pēc divu gadu iesniegumu rakstīšanas, telefonsarunām un klātienes tikšanām ar RDSD, uzlabota drošība gājēju pārejām Buļļu ielā. Šajā gadījumā RDSD visvisādi centās izvairīties no gājēju pārejas sakārtošanas, aizbildinoties, ka to nepieļauj standarti un tas nav iespējams bez dārgas rekonstrukcijas. Tomēr galarezultātā izrādījās, ka pārejas tomēr var sakārtot lēti un efektīvi – ar stabiņiem un balto krāsu. Par to, kā izdevās sasniegt šādu pozitīvu rezultātu, aicinām izlasīt rakstu “Ja nelaiž pa durvīm, kāp pa logu!” .
Pavasarī līdzdarbojāmies CSDD kampaņas “Tuvāk nē!” veidošanā, kuras ietvaros Rīgas un Siguldas ielās tika uzstādītas ceļa zīmes, kas atgādina autovadītājiem ievērot drošu intervālu, braucot garām velosipēdistiem.
Aizvadītajā gadā mums izdevās pārsniegt 15 000 atbalstītāju robežu mūsu FB lapai un uz doto brīdi mums ir jau vairāk nekā 17 800 atbalstītāji. Tieši mūsu lasītāju atbalsts ir vislielākais mūsu motivators, tādēļ pateicamies ikvienam, kas mūs lasa un atbalsta mūs, spiežot “man patīk” un daloties ar mūsu rakstiem!
TOP 10 lasītākie “Facebook” ieraksti 2019. gadā
Vislasītākais raksts pērn bija mūsu izveidotā animācija par to, kā ziema mums parāda priekšā iespējamos uzlabojumus šobrīd neizmantotajā Avotu ielas laukumā pie Pāvila baznīcas. Ar šo animāciju dalījās ļaudis visā pasaulē, tostarp daudzi slaveni pilsētplānotāji, tādēļ nav brīnums, ka šo ziņu kopumā (gan FB, gan Twitter, gan Instagram) redzējuši vairāk nekā 1 miljons cilvēku un tā aktīvi turpina rotēt interneta vidē arī šajā ziemā.
- Grīziņkalna centrālais laukums 715 000 skatījumu
- Asfalta remonts ziemā: Rīga pret Viļņu 430 000 skatījumu
- Autobusos nepiesprādzējies? Tad rēķinies ar šo! 388 000 skatījumu
- Jakrina “labā kvalitāte” 293 000 skatījumu
- Palīdzēsim K. Barona ielas augiem! 179 000 skatījumu
- Karstums ielās ar kokiem un bez kokiem 147 000 skatījumu
- “Rīgas satiksmes” nanopogas 133 000 skatījumu
- Paraksties, lai saglabātu parku Teikā 122 000 skatījumu
- Ielu mazgāšana Viļņā 119 000 skatījumu
- Ar velosipēdu – visu gadu! 114 000 skatījumu
Visbeidzot pienākusi kārta gada nejēdzību un labo lietu topiem. Tikai paslavējot labos darbus un kritizējot sliktos, mēs panāksim to, ka nākotnē labo darbu būs vairāk un slikto – mazāk, tādēļ jau ceturto gadu turpinām apkopot gada labākos un sliktākos notikumus, kas iespaido pilsētvidi vai satiksmes drošību. Mūsu lasītāji līdz 5. janvārim par šiem notikumiem varēja nobalsot mūsu FB lapā.
TOP 3 pozitīvākie notikumi
1. vietā ar 192 balsīm kā gada labāko pilsētvides un satiksmes drošības notikumu mūsu lasītāji ierindoja ielas labiekārtošanu Dzirnavu ielā. Viesnīca AC Hotel by Marriott Riga 2019. gada pavasarī parādīja lielisku piemēru, kā privātais investors var uzlabot pilsētas publisko ārtelpu. Dzirnavu un Antonijas ielas krustojumu pirms šīm lieliskajām pārmaiņām gājējam šķērsot bija teju vai neiespējamā misija – projekts to ir pilnībā mainījis. Pie tam projekts neaprobežojās vien ar satiksmes organizācijas izmaiņām – viesnīcas priekšpusē iestādīti vairāki koki, uzstādīti soliņi un visādi citādi glīts labiekārtojums. Projekta autori: ZALA Landscape Architects Architectural Practice ARHIS AC Hotel by Marriott Riga
2. vietā ar 186 balsīm lasītāji ierindojuši mūsu pašu organizēto Tērbatas ielas koku stādīšanas projektu. Šī projekta mērķis bija pierādīt, ka arī Rīgā iespējams iestādīt kokus tieši gar pazemes inženierkomunikācijām. Koka stādīšana aizņēma teju nedēļu, jo lielākie darbi notika pirms un pēc pašu koku iestādīšanas – bija jāsagatavo pazeme, lai koks un kabeļi justos labi un viens otram netraucētu. Rezultātam būtu jābūt ļoti labam un pirmais starprezultāts bija jau svinīgajā koka iestādīšanas dienā – jau drīz jākļūst skaidram, vai piepildīsies Rīgas mēra Oļega Burova solījumi, ka pilsētas 2020. gada budžetā tiks paredzēti līdzekļi ielas koku stādīšanas programmai, kā arī tiks meklētas iespējas kokus iestādīt lielajā K. Barona ielas rotaļu laukumā, kur dome līdz šim aizbildinājās ar pazemes inženierkomunikācijām kā šķērsli koku iestādīšanai. Cerēsim, ka tā arī notiks! Koku stādīšana notika sadarbībā ar Latvijas Ainavu arhitektu asocijāciju un ALPS ainavu darbnīcu, Labajiem kokiem, Alejas projektiem, SIA Zilber, Treebuilders, Brikers, Narvesen un Mežpils alu, kā arī citiem lielākiem un mazākiem atbalstītājiem un ziedotājiem.
3. vietā ar 163 balsīm mūsu lasītāji ierindojuši šķietami negatīvu notikumu – Skanstes tramvaja projekta apturēšanu. Tomēr kopumā Rīgai un Rīgas iedzīvotājiem šis projekts būtu bijis pagalam neizdevīgs – pati Skanste iegūtu sabiedrisko transportu ar nevajadzīgi garu apkārtceļu un lēnāku savienojumu ar centru. Projekta īstenošanas rezultātā ievērojami pasliktinātos Rīgas centra iedzīvotāju dzīves apstākļi – Pērnavas ielā tiktu izcirsti koki, uz zaļās zonas rēķina tiktu paplašināta brauktuve. Tāpat ir absurdi, ka plānotā jaunā infrastruktūra neparedzēja itin nekādus uzlabojumus gājēju un veloinfrastruktūras ziņā – viņiem joprojām būtu jāpārvietojas kopā pa šauru ietvi. Kopumā šis projekts nu galīgi nebija 21. gadsimta Eiropas metropoles cienīgs un ir labi, ka rīdzinieki izcīnīja šī projekta atcelšanu.
4. vietā ar 102 balsīm – taktiskais urbānisms Cēsīs
5. vietā ar 102 balsīm – pikniks uz Deglava tilta
6. vietā ar 100 balsīm – Matīsa ielas “sneckdown” realizēšana dzīvē
7. vietā ar 83 balsīm – augsto apmaļu pieasfaltēšana
8. vietā ar 76 balsīm – Bruņinieku un Sporta ielas projekts
9. vietā ar 73 balsīm – t/c “Alfa” stāvlaukuma apzaļumošanas projekts
10. vietā ar 73 balsīm – Krasta ielas teleskopiskās lietusūdens uztvērējakas
TOP 3 nejēdzības
1. vietā ar 418 balsīm mūsu lasītāji ierindoja pavasarī aktualizēto koku izzušanu Rīgas ielās. Šogad kā nekad tika aktualizēta Rīgas ielu koku problēma. Proti, tie tiek izcirsti krietni lielākos apmēros, nekā tiek iestādīti un bojā iet pat vēl neizauguši koki. Kā izrādās – Rīgas domes budžetā netiek paredzēti atsevišķi līdzekļi koku stādīšanai, tādēļ pēdējo piecu gadu laikā ielu koku bilance ir negatīva – zaudēti vairāk nekā 2500 koki. Ja tā turpināsim, tad mūsu nākamajām paaudzēm paliks vien nostāsti par skaisto un zaļo Rīgu…
2. vietā ar 370 balsīm lasītāji ierindoja nedienas ar tiltiem Rīgā – Deglava tilts, Brasas tilts, Gaisa tilts, Vanšu tilts, gaisa pārvads uz lidostu, vairāki gājēju tilti… Šogad pat grūti uzskaitīt visus tiltus, kuri Rīgas domes nolaidības dēļ sasnieguši tādu kondīciju, ka tie jāslēdz vai citādi jāierobežo cilvēku kustība pār tiem. Punktu uz “i” pielika Brasas tilta remonta izgāšanās, kur Rīgas domes Satiksmes departaments aizmirsa, ka pār tiltu būtu jābrauc arī jaunajiem garajiem zemās grīdas tramvajiem, tādēļ tilta remonta projektā netika paredzēta atbilstoša nestspēja. Pats skumjākais, ka tas tika atklāts tikai tad, kad remontdarbi jau bija iesākušies, līdz ar to šogad tā arī tilts netika remontēts un nu, izskatās, vēl vismaz tuvākos trīs gadus Čiekurkalna un Brasas iedzīvotājiem būs jāiztiek bez šī tilta.
3. vietā ar 317 balsīm mūsu lasītāji ierindoja “Rīgas satiksmes” nanopogas. Gada sākumā “Rīgas satiksme” lepni paziņoja, ka ir modernizējuši sešas sabiedriskā transporta pieturvietas, tur uzstādot jaunus ceļa zīmju stabus ar “speciālu gaismas slēdzi, kas pasažieriem atvieglo pieturvietu sarakstu aplūkošanu diennakts tumšajā laikā”. Katrs šāds stabs izmaksāja 4300 eiro, tātad kopā sešu pieturu “modernizācija” izmaksāja vairāk nekā 25 tūkstošus eiro. Laikā, kad teju visās valstīs ar kaut cik attīstītu sabiedrisko transportu centrālajās pieturvietās ir izvietoti elektroniski tablo, kas parāda, pēc cik minūtēm būs nākamais autobuss, šī ideja ne vienam vien rīdziniekam šķita absurdu absurds.
4. vietā ar 309 balsīm – Vērmanes dārza strūklakas pārvērtības
5. vietā ar 303 balsīm – VNĪ plāni likvidēt Teikas parku
6. vietā ar 300 balsīm – Barona ielas apstādījumu podi
7. vietā ar 226 balsīm – Daugavpils tramvaju staba pārvērtības
8. vietā ar 193 balsīm – Akropoles arhaiskā satiksmes infrastruktūra
9. vietā ar 182 balsīm – Pērnavas ielas veselo koku nozāģēšana
10. vietā ar 127 balsīm – Rīgas barjerizācija
Tas par pagājušo gadu arī viss! Cerēsim, ka šogad Rīga spers platus soļus, lai no autocentriskas un sarūkošas pilsētas kļūtu par cilvēkiem draudzīgu, augošu Ziemeļeiropas metropoli!
Ja arī Tu vēlies kopā ar mums palīdzēt Rīgai tapt par patīkamāku, drošāku un skaistāku pilsētu tās iedzīvotājiem, tad aicinām ziedot vai pievienoties mūsu biedrībai!
Aizpildi pievienošanās anketu šeit: pilsetacilvekiem.lv/pievienojies-pilseta-cilvekiem/
Ziedot mums iespējams arī Mobilly aplikācijā, kā arī “Donorbox” vai klasiski ar bankas pārskaitījumu: pilsetacilvekiem.lv/ziedot/