A. Čaka ielu jau trešo mēnesi varam lietot jaunā veidolā – ar divām autotransporta joslām automašīnām un sabiedriskajam transportam, divām velojoslām velosipēdiem un skrejriteņiem un divām ietvēm gājējiem. Kā jau par visām pārmaiņām, arī šoreiz ir daļa cilvēku, kas ar tām nav apmierināti un daļa cilvēku, kas par tām priecājas. Šajā rakstā pastāstīsim, kādēļ A. Čaka ielu nevajadzētu atgriezt iepriekšējā veidolā, bet jāmeklē tālāki risinājumi, lai ielu uzlabotu visiem satiksmes dalībniekiem.
Ceļu drošības auditi
A. Čaka ielai pēdējos gados veikti pat divi CSDD ceļu drošības auditi. Pirmais audits tika veikts 2019. gadā vēl pirms projekta izstrādes, kur tika norādīts, ka projektētais risinājums neatbilst standartam LVS 190-2, kas nosaka, ka braukšanas joslas platums nedrīkst būt lielāks par 3,75 metriem. Iepriekšējais braukšanas joslas platums bija 5,75 metri. Tāpat auditā norādīts, ka projektā netiek atrisināta velosatiksmes infrastruktūra. Audita rezultatīvajā daļā rekomendācijās norādīts, ka liekās brauktuves teritorijas norobežojamas ar malu apzīmējumiem, lai joslas atbilstu LVS standartam.
Otrais audits tika veikts īsi pirms velojoslu ieviešanas 2020. gadā un tas jau tika veikts detalizēti tieši velojoslu ierīkošanas projektam. Arī šajā auditā akcentēta iepriekšējās situācijas bīstamība un norādīts, ka iepriekšējo satiksmes organizāciju nepieciešams mainīt.
Šie auditi nozīmē tikai vienu – pa vecam A. Čaka ielā satiksmi organizēt vairs nevarēs un jebkuras izmaiņas ir jāveic atbilstoši LVS standartam par joslu platumu. Šis arī ir galvenais arguments raksta virsrakstā apgalvotajam “Kāpēc A. Čaka iela neatgriezīsies iepriekšējā veidolā?”. Tomēr ir vēl vairāki svarīgi aspekti, kāpēc A. Čaka ielā būtu nepieciešams saglabāt velojoslas un turpināt ielu uzlabot. Par to – nākamajos punktos.
CSDD auditā rakstīts arī tas, ka velojoslas, kas uz brauktuves iezīmētas tikai ar krāsu, neatbilst labajai praksei un standartiem – un tā ir taisnība. Tomēr to viegli var labot ar pagaidu materiāliem – atdurēm, stabiņiem, barjerām utt. – tas noteikti nav arguments velojoslu nodzēšanai.
Plānošanas dokumenti
Rīgā jau kopš 2014. gada spēkā ir Rīgas domes apstiprinātā Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Šis ir svarīgākais Rīgas plānošanas dokuments, uz kā pamata jāizstrādā attīstības programmas, teritorijas plānojumi, lokāplānojumi un uz kā pamata darbs jāplāno arī dažādām pašvaldības institūcijām.
Attiecībā uz velojoslām A. Čaka ielā plāns pasaka priekšā:
Savukārt Rīgas domes 2015. gadā apstiprinātajā Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcijā A. Čaka iela parādīta kā iela ar divām autotransporta joslām un divām velosatiksmes joslām:
Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija plašākā kontekstā hierarhiski parāda arī to, kādām jābūt pilsētplānošanas prioritātēm pilsētas kodolā:
Turpinājumā secīgi atbilstoši šīm prioritātēm pastastīsim, kādus labumus izmaiņas A. Čaka ielā dod katram transporta veidam.
Gājēji
No izmaiņām lielākie ieguvēji ir arī skaitliski lielākā ielas izmantotāju daļa – gājēji. Ja agrāk tieši gar gājēju plūsmai nepietiekami platajām ietvēm brauca autotransports, tostarp lielie trolejbusi un autobusi, tad nu velojosla veido tādu kā buferzonu, un staigāt pa ielu kļuvis krietni patīkamāk. Tāpat daudz komfortablāka iešana pa ielu nu ir nokrišņu vai slapjdraņķa laikā – transportlīdzekļiem vairs nav iespējas apšļakstīt gājējus.
Salīdzinājumam – skati slapjdraņķa laikā no nesen kā renovētās Brīvības ielas, kur transportlīdzekļi brauc tieši gar ietvi un pamanās nošļakstīt ne vien gājējus, bet arī ēku fasādes:
Bieži izskan komentārs, ka A. Čaka ielā velojoslas varēja veidot uz ietvēm, tomēr jāatceras, ka platas ietves Čaka ielā ir tikai atsevišķos posmos – par to vairāk rakstījām rakstā “Plata vai šaura ietve?” un uz ietvēm jau šopavasar parādīsies labiekārtojuma josla. Iela kļūs zaļāka – tur parādīsies koki, augi podos, tāpat tiks uzstādītas ielā pirmās velonovietnes un soliņi.
Runājot par soliņiem, fakts, ka ielai ir buferzona velojoslas izskatā un velosipēdisti, skrejriteņi vairs nebrauks pa ietvi, ir lielisks pamats, lai ielā beidzot atdzimtu mazais bizness un āra kafejnīcas. Līdz šim visā A. Čaka ielas garumā vasarās bijusi redzama tikai viena(!!) āra kafejnīca un mazais bizness ir izteikti nīkuļojis – tukši skatlogi un uzņēmumi bieži vien ilgāk par pāris mēnešiem nav pratuši izdzīvot šajā ielā, jo līdz šim tā tika lietota kā caurskrietuve, kurai gājēji vēlējās ātrāk izskriet cauri.
Tāpat iela ir kļuvusi drošāka – līdz šim gājējiem, kas kvartāla vidū šķērsoja ielu, nācās šķērsot 4 autotransporta rindu platuma brauktuvi, kas varēja izvērsties par ļoti bīstamu pasākumu. Nu gājējiem jāšķērso tikai divas rindas un pateicoties sašaurinātajām joslām dabiski samazinājies arī automašīnu ātrums, kas ļaus izvairīties no smagām sadursmēm.
Velosipēdisti
Velosipēdistiem, protams, Čaka iela nu kļuvusi par elegantu iespēju izbraukt visu pilsētas centru bez apdraudējuma un stresa. Iepriekš velosipēdisti vai nu riskēja ar dzīvību, braucot pa brauktuvi kopā ar autobusiem, trolejbusiem un kravas transportlīdzekļiem vai arī lavierēja pa ietvi, ko nekādi nevarēja nosaukt par ērtu braukšanu, radot lieku stresu gan sev, gan gājējiem:
Tāpat nevar aizmirst par to, ka Rīgas ielās ar katru gadu paliek arvien vairāk un vairāk elektrisko skrejriteņu un citu modernu mikromobilitātes braucamrīku, kuriem nekādā gadījumā nebūtu jāatrodas uz ietvēm un jāapdraud gājēji. Pagājušā gada nogalē sākusies Rail Baltica būvniecība Rīgas centrā un tā liks mainīt paradumus vēl ļoti daudziem cilvēkiem, jo Rīgas centrā būs vērienīgi un ilgstoši autosatiksmes ierobežojumi. Tāpēc nepieciešama droša veloinfrastruktūra, kas ļaus nākošajos gados ērti pārvietoties pilsētas centrā bez privātā auto, neapdraudot gājējus.
Sabiedriskā transporta pasažieri
Lai gan nenoliedzami A. Čaka ielā ir jāatrisina sastrēgumstundu problēmas, kad privātā autotransporta tranzīta dēļ tiek aizkavēts sabiedriskais transports un šīs problēmas ir jārisina visā pilsētā, tomēr nedrīkst aizmirst, ka sabiedriskā transporta infrastruktūra sākas un beidzas ar ietvēm – ikviens pasažieris pirms un pēc brauciena ir gājējs, tādēļ arī sabiedriskā transporta infrastruktūra ir jāskata plašākā kontekstā, nevis tikai mērot sabiedriskā transporta ātrumu. Ja pasažieriem līdz sabiedriskajam transportam jāiet cauri dubļainai sāls šļurai, pa ceļam viņu apšļāc gar ietvi braucošs transportlīdzeklis un tad vēl jāgaida sabiedriskais transports pieturvietā bez nojumes, tad diez vai šāds serviss mudinās autovadītājus no automašīnām pārsēsties sabiedriskajā transportā.
Kā minējām sadaļā par gājējiem, tad iešanas problemātika A. Čaka ielā lielā mērā ir atrisināta, kas jau ir liels pluss sabiedriskā transporta pasažieriem. Tāpat nākamgad uz ietvēm parādīsies sabiedriskā transporta nojumes, kurām tur nebūtu vietas, ja kāds izdomātu velojoslas veidot uz ietves. Samazinot tranzīta autosatiksmes pieplūdi A. Čaka ielā un normalizējot sabiedriskā transporta braukšanas laikus sastrēgumstundās, pasažieri būs tikai ieguvēji no A. Čaka ielas pārmaiņām.
Autovadītāji
Iepriekšējā spiešanās pusotrā joslā Čaka ielā radīja tikai lieku nervozitāti un bīstamus manevrus. Autovadītāji brauca divās rindās katrā braukšanas joslā, ignorējot droša intervāla nepieciešamību, apdraudot gan tajā pašā, gan pretējā virzienā braucošos citus autovadītājus. Savukārt ārpus sastrēgumstundām plata brauktuve autovadītajiem radīja plašuma sajūtu un viltus drošības sajūtu, tādēļ tie mēdza pārvietoties ar lielāku braukšanas ātrumu, nekā atļauts un nekā tas būtu droši blīvi apdzīvotā pilsētas vietā.
Nu ikvienam autovadītājam spēles noteikumi A. Čaka ielā ir skaidri – satiksme tiek organizēta vienā rindā katrā braukšanas virzienā un autovadītāji vairs nav apdraudēti intervāla neievērošanas dēļ. Tāpat autovadītājiem galvassāpes vairs nesagādā velosipēdistu apsteigšana, jo nu tie vairs nebrauc pa kopīgu brauktuvi ar autovadītājiem, bet pa savām joslām – vairs nevajag raizēties par velosipēdistiem, kas, braucot starp automašīnām, var saskrāpēt automašīnu vai pat nolauzt tai spoguli. Arī sociālajos tīklos varam lasīt daudzas pozitīvas atsauksmes par jauno kārtību no autovadītājiem.
