Pavisam nesen esam uzsākuši parakstu vākšanu ManaBalss.lv, par to, lai Rīgā ietves tīrītu pašvaldība centralizēti. Šajā rakstā paskaidrosim, kāpēc esošā ietvju tīrīšanas sistēma nestrādā un kāpēc tā būtu jāmaina.
Esošā sistēma
Vispirms jāpaskaidro, kāda ir esošā sistēma. Rīgas domes noteikumi nosaka to, ka Rīgā par ietvju tīrīšanu ir atbildīgs ietvei blakus esošā nekustamā īpašuma īpašnieks. Un šeit sākas problēmas. Aplūkosim piemēru no daudziem zināmās Tilta ielas Sarkandaugavā, nelielā posmā pie dzelzceļa pārbrauktuves:
Atbildība it kā skaidri nodalīta un teorijā visam ietvēm būtu jābūt glīti notīrītām. Tomēr realitāte ir citādāka – šajā posmā ir arī ietve, kas atrodas starp divām brauktuvēm un tai tieši blakus nav ēkas. Šī ietve teorētiski jātīra pašvaldībai. Tomēr, kā vēsta vietējie, tas tā nenotiek:
Rīgā ir simtiem šādu vietu, kuras teorētiski būtu jātīra pašvaldībai, bet, tā kā gar tām nav nevienas ēkas un attiecīgi nav sētnieka, tad tās netiek tīrītas vai arī tiek iztīrītas tikai specuzdevumā pēc kādas sūdzības.
Vēl Rīgā problēmas ir ar ietvēm, kuras ved gar graustiem un neapbūvētiem zemes gabaliem – tā kā arī šeit nav atbildīgā sētnieka, tad arī šīs ietves visbiežāk netiek notīrītas, jo īpašniekam izdevīgāk ir reizi-divas gadā samaksāt sodu, nekā algot sētnieku. Un starp pārējiem daudzajiem apzinīgajiem namīpašniekiem diemžēl ir arī gana daudzi neapzinīgie, kuri ietves tīra reti vai arī sasnigušo sniegu iesāla, cerībā, ka tas nokusīs.
Visa iepriekšminētā rezultātā Rīgas ietves kādai rīdzinieku grupai ir nelietojamas. Un šī rīdzinieku grupa – cilvēki ar kustību traucējumiem – tādēļ ziemās nevar patstāvīgi doties ārpus mājas. Noskaties videostāstu par Gunāru – aktīvu rīdzinieku, kurš ziemās ir ieslodzīts četrās sienās:
Arī Gunāra ceļā no mājas uz veikalu ir vairākas ietves, kuras ziemās netiek tīrītas, tostarp ietves, kuras būtu jātīra pašvaldībai, jo atrodas blakus pašvaldības zemei, kur nav apbūves (kadastra karte)
Vēl bieži gadās tā, ka pašvaldība un valsts nemaz paši savā starpā nespēj vienoties un nesaprot, kam jātīra konkrēta ietve. Lūk, sarakste starp Rīgas domi un Latvijas dzelzceļu “Twitter” par ietvi, kas ved gar dzelzceļa pārbrauktuves ēku Vietalvas ielā pie Matīsa ielas, kura šoziem ilgstoši nav tīrīta:
Šī ietve atbilstoši RD noteikumiem jātīra valstij – Latvijas dzelzceļam (kadastra karte).
To, ka esošā ietvju tīrīšanas sistēma nestrādā, var redzēt gandrīz katrā kvartālā, kur ietves notīrītas kā lupatu deķi – vienā posmā ietve var būt perfekti notīrīta, citviet tā netiek tīrīta visu ziemu.
Ietves dažādā tīrīšanas kvalitāte Salaspils ielā
Citu Ziemeļvalstu galvaspilsētu piemēri
Lai gan Latvijā jau vairākās pilsētās – Cēsīs, Daugavpilī, Līgatnē, Madonā, Mazsalacā, Rēzeknē – ietves tīra pašvaldība centralizēti, tomēr galvaspilsētu vislabāk salīdzināt ar citām mūsu reģiona galvaspilsētām. Tādēļ sazinājāmies un noskaidrojām, kā ietvju tīrīšana tiek veikta Ziemeļvalstu galvaspilsētās. Turpinājumā par katru galvaspilsētu atsevišķi.
Viļņa
Viļņā brauktuvju tīrīšana no ietvju tīrīšanas ir nodalīta. Brauktuves pilsētā tīra Viļņas pilsētas uzņēmums GRINDA, savukārt ietves Viļņā tīra trīs apakšuzņēmēji. Nenoliegsim – stiprā sniega laikā arī Viļņā ir problēmas, un ir ietves, kurās sniegs netiek notīrīts laikus. Par to šogad neapmierināts bija arī Viļņas mērs Remigijs Šimašus, kurš atsevišķus sniega tīrītājus slavēja, bet citus – kritizēja, sakot, ka viņiem piestādīti rēķini par nenotīrīto sniegu. Kā vēstīja mērs, tad vislabākā situācija ir pēdējā laikā renovētajās ietvēs, jo tās iespējams ātri notīrīt mehanizēti. Savukārt ietves, kas veidotas padomju laikos un ir šauras, mehanizēti nav iespējams notīrīt, tādēļ jātīra ar rokām, kas ir daudz lēnāks process. No šīs Viļņas problēmas jāmācās arī Rīgai, vispirms sākot centralizēto tīrīšanu ietvēm, kuras ir iespējams notīrīt centralizēti, savukārt pārējās ietves pakāpeniski pārbūvējot, lai tās būtu piemērotas mehanizētai tīrīšanai.
Ietves tīrīšana Viļņā
Helsinki
Helsinkos ietvju tīrīšana pakāpeniski tiek pārņemta no pieguļošo ēku īpašniekiem pilsētas pārziņā. Helsinku piegājiens ir “no ārpuses uz centru” un tur pašvaldība sniegu tīra apkaimēs ārpus centra, bet ar katru gadu palielina apkaimju skaitu, un mērķis ir nākotnē centralizēti tīrīt arī pilsētas centra ietves.
Tallina
Tallinā sistēma ir līdzīga kā Rīgā – pilsēta tīra tikai brauktuves, pieturvietas, tiltus un kāpnes, veloceļus. Tallinā pašvaldība ziemas laikā no novembra līdz aprīlim tīra atsevišķas ietves noslogotākajās ielās. Tomēr pārējās ietves jātīra blakus esošo zemju īpašniekiem. Tāpēc problēmas Tallinā ir tādas pašas kā Rīgā – ietves netiek tīrīas visā garumā. Nesen lielu sabiedrības ažiotāzu Tallinā izsauca sižets par to, kā cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir pārvietoties pa nenotīrītām ietvēm.
Stokholma
Pilsētas teritorija ir sadalīta apkaimēs un katrai apkaimei ir noslēgts līgums ar uzņēmumu, kurš nodrošina apkaimes ielu, tostarp ietvju, tīrīšanu. Laika posmā no 15. oktobra līdz 14. aprīlim nolīgtajiem uzņēmējiem jānodrošina sniega tīrīšana, lai ielas būtu tīras pēc jebkura sniega. Lielākās problēmas Stokholmā sagādā sniegs uz jumtiem – tā tīrīšana ir ēku īpašnieku atbildība un sniegs, kas no jumta notīrīts, uz ietves arī ir jānotīra ēkas īpašniekam, tomēr ne vienmēr ēku īpašnieki šo darbu paveic kvalitatīvi un uz ietvēm pēc jumta tīrīšanas reizēm paliek piesalis ledus, kuru pēc tam ir grūti notīrīt. Vēl interesanta lieta, ar ko Stokholmas pieeja atšķiras no Rīgas, ir tas, ka pilsētas centrālajā daļā sniega kupenas tiek veidotas brauktuves vidū, tādējādi nenobloķējot ūdens novades sistēmu, kas atrodas brauktuves malās. Ja sniega kļūst par daudz, to no centra izved.
Ietves tīrīšana Stokholmā
Oslo
Oslo sistēma ir līdzīga kā Helsinkos – ietves tīra pašvaldība, izņemot pilsētas centrālo apkaimi (platības ziņā kā divas Vecrīgas), kur ietves joprojām jātīra ēku īpašniekiem.
Ietves tīrīšana Oslo
Izmaksu jautājums
Viens no bieži dzirdētiem argumentiem pret ietvju centralizētu tīrīšanu ir izmaksu jautājums. Šis arguments var šķist pareizs tikai tad, ja šauri skatās pašvaldības budžeta rindiņās. Bet ir jāskatās plašāk un jārēķina kopējais rīdzinieku labums.
Kā piemēru ņemsim vienu no Rīgas apkaimēm – Avotus. Iedzīvotāju skaits ir ap 20 000, kas ir vairāk nekā, piemēram, Cēsīs, kur ietves tīra pašvaldība. Avotos ielu kopējais garums ir 16,9 kilometri. Tā kā ietves lielākoties ir abās brauktuves pusēs, tad rēķināsim, ka ietvju kopējais garums ir aptuveni 34 kilometri.
34 kilometru kopējais garums nozīmē to, ka šo apkaimi katru dienu var apkalpot viens darbinieks vienā ietvju tīrīšanas mašīnā, pieņemot, ka tā brauc gājēju ātrumā. (34/5 = 7 stundas, lai notīrītu visas ietves). Salīdzinājumam – šobrīd Avotu apkaimes ietves tīra (vai netīra) vairāk nekā 940 dažādu ietvēm pieguļošo īpašumu apsaimniekotāji. Kas izmaksā vairāk – 1 domes nolīgts darbinieks vai 940 cilvēku manuāls darbs?
Vēl kāds pretarguments ietvju centralizētai tīrīšanai – Rīgas ziemas ir īsas un neatmaksājas iegādāties specializētu tehniku, lai tikai notīrītu ietves dažus mēnešus gadā. Šeit jāatbild, ka mūsu piedāvājums ir mainīt sistēmu visam gadam, nevis tikai ziemas mēnešiem, kas nozīmē, ka arī vasarās ielas tiktu uzkoptas centralizēti. Mūsdienās ir pieejama universāla traktortehnika, kuru iespējams pielāgot dažādām vajadzībām, tostarp sniega tīrīšanai, zāles pļaušanai vai ielu mazgāšanai.
Nobeigumā – jāsaprot, ka šis nav izmaksu jautājums, bet cilvēktiesību jautājums. Perfekti katru dienu tīrīt un kaisīt 11 joslu autobrauktuvi pilsētas centrā un tajā pašā laikā stāstīt, ka mēs esam pārāk nabadzīgi, lai tīrītu ietves – tās ir tikai atrunas. Šobrīd tūkstošiem cilvēku ziemas laikā ir ieslodzīti savās mājās, jo pa ietvēm viņiem nav iespējams pārvietoties. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc mums šī sistēma ir jāmaina. Lūdzu, paraksties par to, lai Rīgas dome beidzot ietves tīrītu centralizēti: https://manabalss.lv/rigas-ietves-jatira-pasvaldibai/show