Par efektīvākiem risinājumiem nekā ķiveres

Ministru kabinetam un Satiksmes ministrijai adresēta atklātā vēstule par Satiksmes ministrijas izstrādāto Ceļu satiksmes noteikumu grozījumu projektu.

Parakstījušās organizācijas vēlas vērst uzmanību uz satiksmes drošību un riteņbraucēju kā mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību, piedaloties ceļu satiksmē un norādīt uz vājo procesu, kādā Satiksmes ministrija ir rosinājusi izmaiņas ceļu satiksmes noteikumos.

Satiksmes ministrijas piedāvātie grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos paredz:

“Izteikt 201.punkta otro teikumu šādā redakcijā: “201. Bērniem līdz 17 gadiem, braucot ar velosipēdu, galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei.””

Šādu grozījumu pieņemšana padarītu šīs par vienām no stingrākajām prasībām Eiropas Savienībā.

Šie grozījumi (to šobrīd piedāvātajā redakcijā) tiek piedāvāti bez NVO un plašākas sabiedrības iesaistes, diskusijām un plašas analīzes par ieguvumiem un ietekmi uz bērnu veselību, tai skaitā iespējamo riteņbraucēju skaita samazinājumu.

Ārvalstīs ir veikti pētījumos, kuros ķiveru lietošana apskatīta plašāk. Rezultāti:

  1. obligāta ķiveru lietošana dažādu praktisku apsvērumu dēļ attur cilvēkus no braukšanas ar velosipēdu, kā tas bija, piemēram, Austrālijas štatā Jaundienvidvelsā, kur pēc prasības izmantot ķiveres ieviešanas bērnu, kas brauc ar velosipēdu, skaits samazinājies par 36 %; (https://roads-waterways.transport.nsw.gov.au/documents/roads/bicycles/bicycles-law-compliance-among-cyclists-nsw-1992.pdf);
  2. velobraucēju skaita samazinājums negatīvi ietekmēs pārējo velobraucēju drošību (https://injuryprevention.bmj.com/content/9/3/205);
  3. ieguvumi veselībai no braukšanas ar velosipēdu ir desmitiem reižu lielāki par riskiem (https://www.cyclehelmets.org/1015.html), līdz ar to, pat nedaudz samazinoties velobraucēju skaitam, negatīvas sekas sabiedrības veselībai no fizisko aktivitāšu trūkuma būs daudz lielākas par to ieguvumu, ko palikušajiem velobraucējiem dod ķiveres.

Tādēļ iestājamies pret šādu Ceļu satiksmes noteikumu izmaiņu veikšanu, neizvērtējot to ietekmi uz satiksmes drošības uzlabošanu, velobraukšanas attīstību, kā arī neiesaistot visas ieinteresētās puses un nevalstiskās organizācijas.

Grozījumu anotācijā Ministrija vien uzskaitījusi ceļu satiksmes negadījumu skaitu 2022.gada sešos mēnešos un 2023.gadā, kuros iesaistīti velosipēdisti, vienlaikus nav veikta analīze par cēloņiem, traumu raksturu, cietušo vecumu grupām un iespējamajiem novēršanas mehānismiem. 

Šobrīd aizsargķivere braucot ar velosipēdu ir obligāta bērniem līdz 12 gadu vecumam. No Satiksmes ministrijas piedāvāto grozījumu anotācijas nav saprotams, kādēļ tieši 17 gadu vecums noteikts kā robeža, nevis, piemēram, 16, 15 vai 14 gadu vecums. Ņemot vērā minēto un to, ka vēl salīdzinoši nesen Satiksmes ministrija publiski izziņoja par plānu noteikt ķiveru obligātumu visiem velobraucējiem, tas liek domāt, ka šie grozījumi ir redzami nepārdomāti un to pamatojums nebalstās empīriskos datos.

Utrehta, Nīderlande

Velobraucēju drošības ceļu satiksmē uzlabošanai piedāvājam šādas izmaiņas tiesību aktos:

  • Noteikt minimālo intervālu, ar kādu var apdzīt riteņbraucēju uz koplietošanas ceļiem
  • Ja droša apdzīšana nav iespējama vai citu drošības iemeslu dēļ, riteņbraucējam būtu jāatļauj ieņemt vidējo stāvokli braukšanas joslā
  • Iestrādāt Ceļu satiksmes likumā jēdzienu “veloiela” – iela kurā velo kustībai ir priekšroka attiecībā pret motorizētajiem transporta līdzekļiem, tie tur ir viesi (kā piemēram Fietsstraat Nīderlandē)
  • Naudas sods par ātruma pārkāpšanu no pirmā kilometra stundā autovadītājiem. Šāda prakse ir vairumā Eiropas Savienības valstīs. Šobrīd dzīvojamajā zonā faktiski nesodīti var pārvietoties par vairāk nekā 50% pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu. 
  • Paredzēt iespēju vienkāršoti iesniegt policijai izskatīšanai un sodīšanai video materiālus par rupjiem Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem (agresīva braukšana, neatļauta braukšana pa ietvi vai velojoslu/ceļu, luksofora aizliedzošā signāla ignorēšana, agresīvas apdzīšanas, neapstāšanās pie gājēju pārejas).
  • Aizliegums, projektējot ietves un veloceļus, pārtraukt tos ar iebrauktuvēm. 

Piemērs no Nīderlandes – velosatiksme no gājējiem nodalīta gan izmantojot līmeņu starpību, gan materiālu krāsu atšķirību. Visi satiksmes dalībnieki intuitīvi saprot, kur tiem jāatrodās un nejauši nokļūt cita satiksmes dalībnieka telpā ir teju neiespējami.

Ar cieņu,

Apvienība “Pilsēta cilvēkiem”

Latvijas Riteņbraucēju apvienība

SIA Nextbike LV 

Biedrība “Drošās ielas”

Grīziņkalna Apkaimes biedrība

Rīgas Centra attīstības biedrība

Avotu apkaimes biedrība

Teikas apkaimes biedrība

Āgenskalna apkaimes biedrība