Veloceļu audits 2016: Centrs – Vecāķi (pilnā versija)
22.11.2016
6 min.
Kā otrais veloceļš, kuru šogad auditēsim ir veloceļš, kas ved no Centra uz pilsētas pludmali Vecāķos. Pirmajā auditā pētījām veloceļu, kas ved uz Jūrmalu, bet šoreiz pētīsim trīs veloceļus, kas savā starpā ir saistīti – veloceļu “Centrs – Mežaparks”, veloceļu “Mežaparks – Vecmīlgrāvis” un veloceļu “Vecmīlgrāvis – Vecāķi”. Veloceļu uz Mežaparku būvēt pabeidza 2007. gadā, uz Vecmīlgrāvi – 2009. gadā, un 2014. gadā sāka būvēt veloceļu uz Vecāķiem, tādēļ ir pamats cerēt, ka šie veloceļi auditā saņems labāku novērtējumu, nekā saņēma pirmais Rīgas veloceļš uz Imantu. “Centrs – Vecāķi” veloceļa kopgarums RDSD veidotajā veloceļu kartē ir 14,3 km. Lai stāsts būtu uztveramāks, tāpat kā iepriekš, veloceļu esam sadalījuši posmos un pēc katra apskatītā posma būs posma novērtējums.
Vērtējumu sastāda trīs daļas – veloinfrastruktūras tips, platums un seguma kvalitāte. Vērtēta tiek katra tipa veloinfrastruktūra atsevišķi, pēc tam vērtējums tiek sareizināts ar posmu garumu un tiek izvilkts vidējais vērtējums. Detalizētāku novērtējuma algoritmu skatīt šeit.
Diemžēl jau veloceļa sākums ne par ko labu neliecina – uz parastas ietves ir uzstādīta ceļa zīme “Kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš”. Nekas neliecina par kāda īpaši velosipēdistiem veidota ceļa klātbūtni. Klikšķini uz pirmā attēla un iepazīsti veloceļu savām acīm!
Veloceļa sākums meklējams pie Hanzas ielas. Par to vēsta liela ceļa zīme "Kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš". Diemžēl pašu veloceļu ieraudzīt neizdodas - tā gluži vienkārši tur nav. Ceļa zīme uzstādīta uz parastas ietves, kas izbūvēta padomju laikos.
Šī ietve, kas lepni dēvēta veloceļa vārdā, pat nav kaut nedaudz pielāgota velosipēdistu vajadzībām. Piemēram, šajā vietā ietves vidū atrodas apgaismes stabs, kurš stiprināts ar trosēm. Abi objekti traucē šajā sašaurinājumā samainīties pat diviem velosipēdistiem, kur nu vēl apbraukt gājējus.
Arī iebrauktuves pagalmos veidotas tipiskā padomju laiku garā - pirms katras iebrauktuves ir apmales, kā rezultātā brauciens pa šo ceļu vairāk atgādina braukšanu pa "amerikāņu kalniņiem". Pareizi būtu veidot ietves un veloceļus nepārtrauktus - vienā līmenī, lai autovadītāji būtu spiesti piebremzēt, pirms šķērsot gājēju vai velosipēdistu trajektorijas.
Arī šajā vietā divi velosipēdisti reizē izbraukt nevar.
Šīs sliedes gadiem moka ne tikai velosipēdistus, bet arī autovadītājus. To nejēdzīgu padara fakts, ka sliedes zālienā beidzas.
Tālāk ceļš ved cauri sabiedriskā transporta pieturai un cauri diviem stabiem.
Īsi pirms Sporta ielas ceļa zīme vēsta, ka kopīgais gājēju un velosipēdu ceļš beidzas. Kur braukt tālāk? To "pačukst" priekšā izmīdītā un izbraukātā taciņa. Tā arīdzan pierāda, ka ceļš ir pārāk šaurs.
Jādodas taisni pāri gājēju pārejai. Tieši šādu veloceļu dēļ velosipēdistiem nu jau gandrīz piecus gadus ir atļauts ar velosipēdu šķērsot regulējamas (un no šī gada arī neregulējamas) gājēju pārejas braukšus.
Esam nonākuši vietā, kur ir darīts kas vairāk par ceļa zīmes nomaiņu infrastruktūras uzlabošanas labā. Šeit ietve ir paplašināta, un abas plūsmas nodalītas ar baltas krāsas līniju. Jāatzīst gan, ka gājēju ceļš 120 cm platumā ir standartam neatbilstošs. Minimālajam gājēju daļas platumam ir jābūt 150 cm. Lai arī šeit priekšroka ir gājējiem un velosipēdistiem, iebrauktuves atkal ir izveidotas tā, it kā priekšroka būtu autovadītājiem.
Tālāk ceļš ved gar nekoptiem krūmiem un kokiem, kas sašaurina ceļa velosipēdistiem paredzēto daļu.
Īsi pirms krustojuma ar Mālpils ielu velosipēdu ceļš pēkšņi šķērso autostāvvietu. Kā redzams, par gājējiem šeit domāts nav vispār, jo ietve ir bez turpinājuma un pēkšņi maina puses.
Savukārt pirms paša krustojuma ar Mālpils ielu velosipēdistus sagaida interesanta kombinācija - ceļa zīme vēsta, ka šeit atļauts nogriezties tikai pa labi, savukārt veloceļš ved taisni.
Turpinājumā veloceļš nu nokļuvis pareizākajā vietā - tuvāk brauktuvei, savukārt gājēju ceļa daļa - tuvāk ēkām. Arī ceļa platums (5,7 m) ir visnotaļ pieņemams, vienīgi pietrūkst fiziskas barjeras (apmale/ līmeņu starpība/zaļā zona/labiekārtojuma elementi utt.) starp velosipēdu ceļu un ietvi. Tapat ceļa segumam velosipēdistiem paredzētajai daļai vajadzētu būt asfaltam, jo bruģis nav piemērots velobraukšanai.
Kārtējā iebrauktuve, kas šķērso gājējiem un velosipēdistiem paredzēto ceļa daļu. Priekšroka ir gājējiem un velosipēdistiem, bet infrastruktūra izveidota tā, it kā priekšroka būtu automašīnām.
Sabiedriskā transporta pieturvieta. Ja šeit veloceļš būtu asfaltēts un zemākā līmenī par ietvi, iespēja gājējam sadurties ar velosipēdistu tiktu samazināta līdz minimumam.
Bruģis uz veloceļa nav parocīgs arī bruģētājiem - šajā vietā reiz izņemts bruģis, bet atpakaļ to salikt tāpat, kā tas tika izņemts, ir praktiski nereāli. Tādēļ bruģis šeit ieguvis īpašu "dizainu" no iepriekšējās baltās līnijas.
Krustojums ar Jāņa Dikmaņa ielu ir arī vienīgā vieta, kur velosipēdistiem paredzēts šķērsot ielu - izveidots velosipēdu ceļa marķējums. Tiesa gan, ceļa apzīmējums ir pretrunā ar ceļa zīmi – tā vēsta, ka šeit ir gājēju pāreja.
Turpinājumā ceļš ved pāri Jāņa Dikmaņa ielai. Interesanti, ka iela skaitās kā galvenais ceļš, bet velosipēdistiem šeit nav priekšroka, jo velosipēdu ceļa daļa neatrodas krustojumā. Šādi veidot infrastruktūru nevajadzētu, bet, ja tāda ir izveidota, tad nepieciešams skaidri norādīt, kuram ceļu satiksmes dalībniekam šajā gadījumā ir priekšroka, jo esot uz ceļa ne autovadītājam, ne velosipēdistam nav laiks meklēt, kur beidzas apmaļu noapaļojums (atbilstoši CSN krustojuma definīcijai). Šeit jābūt nepārprotamām ceļa zīmēm un ceļu horizontālajam marķējumam.
Pie tam veloceļš atduras augstā apmalē.
Turpinājumā veloceļš atkal pārtop kopīgā gājēju un velosipēdu ceļā.
Bruģis mijas ar asfaltu.
Asfalts mijas ar bruģi.
Savukārt krustojumā izveidota tikai velopārbrauktuve. Gajējiem sava daļa paredzēta nav.
Turpinājumā bruģis atkal mīsies ar asfaltu, pie tam ievērojiet, cik bruģis ir sliktā stāvoklī - apdrupis un nošķelts.
Šajā vietā reklāmas stends sašaurina jau tā šauro kopīgo gājēju un velosipēdistu ceļu.
Krustojumā ar Zirņu ielu uzklāts veloceļa horizontālais marķējums, veloceļš atrodas krustojumā, tātad priekšroka ir jādod velosipēdistiem, bet ceļa horizontālais marķējums raustītā "STOP" līnija ir uzkrāsota tikai pirms brauktuves.
Savukārt veloceļa vietā apmales ir visaugstākās, tādēļ velosipēdisti izvēlas braukt nedaudz nostāk, kur apmales nav tik augstas.
Interesanti, ka šajā vietā veloceļa veidotāji uzstādījuši jaunu ceļa zīmi, kas vēsta, ka nu ietve ir paredzēta arī velosipēdistiem, bet veco ceļa zīmi, kas atrodas bijušās ietves vidū, pārvietojuši nav.
Kārtējā iebrauktuve, kura izveidota tā, it kā priekšroka būtu autovadītājiem. Pie tam velosipēdisti attēlā redzamo ceļa apzīmējumu šķērsot nedrīkst.
Šajā pagriezienā pēc izbradātās/izbraukātās zāles redzams, ka ceļš ir pārāk šaurs.
Turpinājumā ceļš ved pa pagriezienu uz Banku augstskolu.
Arī šajā iebrauktuvē priekšroka ir gājējiem un velosipēdistiem, bet infrastruktūra liecina par pretējo. Aiz iebrauktuves maksimālais braukšanas ātrums samazināts līdz 50 km/h. Jāpiebilst, ka visā Skanstes ielas garumā braukšanas joslas veidotas tik platas, lai pa tām varētu braukt ar 70 km/h lielu ātrumu.
Nedaudz sašaurinot joslu platumu, abās ielas pusēs būtu iespējams izveidot ērtus un drošus veloceļus.
Tādējādi tiktu uzlaboti apstākļi gan gājējiem, gan autovadītājiem, gan pašiem velosipēdistiem.
Turpinājumā ceļš ved pa ļoti platu ietves daļu.
Turpinājumā velosipēdistiem jābrauc caur sabiedriskā transporta pieturu.
Iepretim Banku augstskolai uzstādīta ceļa zīme "Velomaršruts turpinās taisni".
Turpinājumā jāšķērso gājēju pāreja. Gājēju pāreja izveidota nevajadzīgi tālu no paralēlās brauktuves, līdz ar to gan gājējiem, gan velosipēdistiem jāmēro nevajadzīgi garš un līkumains ceļš.
Tālāk jādodas taisni, kur atsākas kopīgais gājēju un velosipēdistu ceļš. Ievērojiet, kā ir izbraukāta zaļā zona - ietve acīmredzami ir nepiemērota un pārāk šaura, lai pa to brauktu arī velosipēdisti.
Arī turpinājumā redzamas vecās "kaites" - pie katras mazākās iebrauktuves bijusī ietve pārtrūkst, kaut arī gājējiem un velosipēdistiem šeit ir priekšroka.
Tālāk ceļš ved cauri dīvainam veidojumam autostāvvietai, kas atrodas ceļa zīmes "Kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš" darbības zonā. Atgādinām, ka pa kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu ar automašīnām pārvietoties ir aizliegts - kārtējā ceļa zīmju pretruna.
Jāturpina braukt taisni, uzmanoties no automašīnam.
Tālāk ceļš ved pāri Hospitāļu ielai, arī šajā krustojumā nav saprotams, kam ir priekšroka, jo, lai arī veloceļš atrodas uz galvenā ceļa, ceļa zīmes un tā novietojums krustojumā par to neliecina. Uz šīs ielas, cita starpā, izveidots Krišjāņa Barona ielas prototips. Savā ziņā pat daudz veiksmīgāks par paši Barona ielu, jo autostāvvietu vietas ir skaidri iezīmētas un saprotamas.
Turpinājumā ceļš ved pāri Lejas ielai. Agrākā ietve šeit ir ļoti šaura - 235 cm, kas ir kārtējais apliecinājums, ka velosipēdistiem šeit nevajadzētu atrasties. Kur nu vēl īpaši paredzētam veloceļam...
Tālāk jāšķērso Lāču iela. Pazeminātajā apmaļu daļā iekrāsota veloceļa daļa, kas nozīmē, ka gājējiem šeit nebūtu jāiet.
Aiz Lāču agrākās ietves platums ir nieka 159 cm. Jau tā šauro ceļu vēl šaurāku padara visnotaļ nevajadzīgi uzstādītās gājēju drošības barjeras.
Tālāk velomaršruta ceļa zīme mūs aicina braukt visnotaļ interesantā trajektorijā - ap ēkas stūri un taisni.
Ap ēkas stūri mūs sagaida gājēju pāreja. Tai jādodas pāri.
Savukārt taisni būtu jābrauc cauri šim pagalmam.
Patiesībā jābrauc ir pa kreisi, kur atkal uzstādīta "Kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš" ceļa zīme.
Šeit pat uzkrāsots ceļa horizontālais marķējums, kā norādījums velosipēdu ceļam, bet šī ir ietve, ko veloceļa projekta autori acīmredzot aizmirsuši.
Toties aiz pagrieziena atkal nav itin nekādas informācijas, kur velosipēdistiem būtu jādodas tālāk.
Par to, kur jādodas tālāk, vēsta ceļa zīme pārdesmit metru pa kreisi.
Tālāk ir jābrauc taisni.
Esam nonākuši līdz dzelzceļa pārbrauktuvei. Papildus šai ceļa zīmei "Uzmanību! Vilciens!" šeit būtu nepieciešams uzstādīt arī ceļa zīmi "Uzmanību! Bedre!" Kāpēc? To redzēsiet nākamajā attēlā.
Tieši aiz pagrieziena jau vairākus gadus ir milzīga bedre, kurā, iebraucot nakts laikā, ir visnotaļ viegli nokrist no velosipēda.
Turpinājumā ceļš vedīs pāri sliedēm. Vai šāds kravas velosipēds turpinājumā spēs izbraukt? To redzēsiet veloceļa 2. posma galerijā!
2. posms: Laktas iela – Mežaparks
Pāri dzelzceļam iepriekš pieminētais kravas velosipēds tiks bez problēmām, savukārt, lai tiktu cauri šim veidojumam vajadzīgas labas iemaņas - starp barjerām platums ir 1,77, bet veicot pagriezienu tas ir nopietns šķērslis. Ir pareizi, ka pirms dzelzceļa tiek uzstādītas barjeras, kas liek samazināt ātrumu, bet tās būtu jāveido tā, lai caur tām bez problēmām varētu izbraukt jebkāda veida velosipēds vai ratiņi.
Arī tālāk pie otrām sliedēm senāk bija barjeras, bet par tām kāds jau "parūpējies" un nu tās vairs nemoka velosipēdistus.
Turpinājumā ceļš ved cauri burvīgai koku alejai. Tiesa, tā varētu būt burvīga ietve, bet nekādā gadījumā ne veloceļš - platums ir tikai 230 cm.
Atpūtas braucienos ar draugiem un ģimeni velosipēdisti parasti vēlas braukt divatā blakus, bet šāda platuma ceļš to nepieļauj darīt, jo tad nav iespējams samainīties ar pretim braucošajiem vai nākošajiem cilvēkiem.
Turpinājumā par veloceļu pārdēvētā ietve šķērso Gaujas ielu. Ievērojiet, ka šeit nav izveidota gājēju pāreja, bet ir tikai velosipēdu ceļš. Autovadītājiem šeit nav jādod ceļš ne gājējiem, ne velosipēdistiem.
Turpinājumā ceļš ved taisni.
Sastopam kārtējo iebrauktuvi, kur neērtības ik dienu piedzīvo tūkstošiem gājēju un velosipēdistu, bet nevajadzīgas ērtības izveidotas pāris automašīnām, kuras šajā pagalmā iebrauc dienas laikā.
Pirms Tēraudlietuves ielas atrodas elektroskapis, kas gan sašaurina agrāko ietvi, gan nosedz redzamību autovadītājiem, kas griezīsies pa labi. Šis ir ļoti nepārredzams krustojums, tādēļ velosipēdistiem to vajadzētu šķērsot ļoti uzmanīgi.
Arī šajā krustojumā priekšroka gan ir velosipēdistiem, bet ceļa zīmes un ceļa horizontālais marķējums par to neliecina, jo "Dodiet ceļu" ceļa zīme ir aiz velosipēdu ceļa horizontālā marķējuma.
Turpinājumā jāšķērso Gaujas ielas brauktuve pa gājēju pāreju.
Šajā krustojumā apmales ir īpaši augstas. Atgādināsim, ka Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi nosaka, ka gājēju pārejās ietves apmales veido vienā līmenī ar brauktuves segumu.
Turpinājumā jābrauc pa koku alejas dalīto gājēju un velosipēdu ceļu. Beidzot esam nonākuši kaut pie neliela posma, kur ceļš ir īpaši veidots velosipēdistiem, tiesa, nelielajā posmā gar tramvaja pieturu gājējiem atvēlēts pārāk maz vietas - tikai 134 cm.
Aiz tramvaja pieturas ceļa gājēju daļa jau ir daudz pieņemamāka - 240 cm plata. Tas ir optimāls platums, lai uz tāda ceļa spētu samainīties, piemēram, divi dvīņu vai invalīdu rati.
Attēlā redzama viena no problēmām, ko ceļu uzturētājiem vajadzētu vismaz reizi gadā novērst - koku un krūmu zari traucē izmantot veloceļu pilnā tā platumā.
Turpinājumā pievērsiet uzmanību velosipēdu ceļa trajektorijai.
Ceļa velosipēdu daļa bez iemesla maina puses un nu atrodas ceļa kreisajā pusē. Tas nav pareizi, jo velosipēdu ceļam vienmēr būtu jāatrodas brauktuvei, lai velosipēdistus labāk pamanītu autovadītāji, savukārt gājēji varētu droši nokļūt uz ielas esošajās mājās.
Lai arī šis ceļa posms nav veidots padomju laikos, tomēr arī šeit iebrauktuve izveidota zemākā līmenī par velosipēdu un gājēju ceļu, kas nav pareizi ne no drošības, ne komforta viedokļa.
Turpinājumā dalītais gājēju un velosipēdu ceļš pārtop kopīgā ceļā, bet gājējiem nav dota iespēja legāli uz tā nokļūt, jo veloceļš ir uzzīmēts ar nepārtraukto līniju gājēju ceļa (labajā) pusē.
Turpinājumā velosipēdistiem un gājējiem būs jāšķērso 3 regulējamas gājēju pārejas vienā krustojumā. Krustojums, cita starpā, ir izbūvēts slavenās Austrumu maģistrāles projekta ietvaros.
Viens no retajiem virzienu rādītājiem, kas uzstādīts šajā veloceļā. Ievērojiet norādi uz velosipēdu ceļu, ko aplūkosim nākamajā auditā - Centrs - Berģi. Norāde gan ir, bet, lai uz šo velosipēdu ceļu nokļūtu, ir vai nu pa 70 km/h ātru brauktuvi jābrauc kopā ar kravas automašīnām, vai arī jābrauc pa pavisam šauru ietvi, uz kuras nokļūt var tikai pa trepēm.
Turpinājumā jāšķērso krustojuma trešā gājēju pāreja un jābrauc taisni.
Turpinājumā jāšķērso Kokneses prospekts. Šajā vietā uz veloceļa uzzīmēts milzīgs "dodiet ceļu" simbols, kam gan juridiski bez ceļa zīmes un apstāšanās līnijas nav spēka.
Šis baltais horizontālais marķējums "Dodiet ceļu" spēkā ir tikai tad, ja aiz tā seko apstāšanās vietas apzīmējums un ceļa zīme "Dodiet ceļu".
Pārbraucot ielu, mūs sagaida tāds pats nepilnīgs horizontālais marķējums un milzīga peļķe.
Turpinājumā jāšķērso vēl viena brauktuve. Arī šajā krustojumā nav momentāni saprotams, kam ir priekšroka - vai tiem, kas brauc pa veloceļu, vai arī tiem, kas brauc pa brauktuvi.
Talāk veloceļš ved pa šādu "Kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu". Patiesībā tā ir parasta ietve, uz kuras uzstādīta jauna ceļa zīme.
Kārtējo reizi veloceļš šķērso maz izmantotu piebraucamo ceļu. Šeit pat ceļa zīme "Dodiet ceļu" uzstādīta tikai pirms brauktuves, tādējādi mulsinot autovadītājus - ir viņiem jādod ceļš velosipēdistiem vai nav?
Šajā iebraucamajā ceļā apmales ir īpaši augstas.
Uzbraucot uz šāda augstuma apmales lielākā ātrumā, iespējams bojāt velosipēda riteni.
Ceļa vidū atrodas arī koki, to būtiski sašaurinot.
Esam nonākuši pie viena no Rīgas jaunākajiem un bezjēdzīgākajiem regulētajiem krustojumiem. Krustojums ir ar daudzdzīvokļu ēkas piebraucamo ceļu.
Nākamajā piebraucamajā ceļā ir ieklāts bruģis, kas savu laiku jau sen ir nokalpojis.
Turpinājumā ceļš ir nedaudz paplašināts.
Krustojumā ar Sudraba Edžus ielu ir uzkrāsots velosipēdu ceļš, bet par gājējiem aizmirsts - tiem vieta ielas šķērsošanai nav atvēlēta.
Jāsaka gan, ka arī par velosipēdistiem domāts nav - ceļš ved tieši apmalē.
Turpinājumā velosipēdistiem jālavierē starp dažādām ceļa zīmēm.
Lavierēšana turpinās.
Turpinājumā taisni.
Ceļa efektīvo platumu kārtējo reizi sašaurina stabi un elektrosadales skapji.
Kārtējais ceļa zīmes stabs ceļa vidū.
Arī šajā krustojumā uzkrāsots velosipēdu ceļš, kas ved tieši apmalēs.
Arī šajā krustojumā uzkrāsots velosipēdu ceļš, kas ved tieši apmalēs.
Iebrauktuvē uz dzīvojamo zonu ceļš ir pārtraukts, kaut arī priekšroka ir gājējiem un velosipēdistiem, nevis autovadītājiem.
Jo vairāk tuvojamies Mežaparkam, jo uz bijušās ietves ir vairāk gājēju. Viņiem pat prātā nav ienācis, ka Rīgas domes Satiksmes departaments ir izdomājis šo ietvi pārdēvēt par veloceļu.
Jo vairāk tuvojamies Mežaparkam, jo uz bijušās ietves ir vairāk gājēju. Viņiem pat prātā nav ienācis, ka Rīgas domes Satiksmes departaments ir izdomājis šo ietvi pārdēvēt par veloceļu.
Turpinājumā jāšķērso gājēju pāreja un būsim Mežaparkā!
Turpinājumā jāšķērso gājēju pāreja un būsim Mežaparkā!
3. posms: Mežaparks
Turpinājumā ceļš ved caur Mežaparku. Par to vēsta ceļa zīme "Kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš". Kā noskaidrosim tālāk, šī ceļa zīme īsti neatbilst ceļa horizontālajam marķējumam.
Uz ceļa uzkrāsots visnotaļ interesants horizontālais marķējums. Viena puse it kā paredzēta ātrajiem un aktīvajiem skrituļotājiem, velosipēdistiem utt., savukārt otra ceļa puse paredzēta gājējiem. Kā redzēsiet nākamajos attēlos, realitātē šis marķējums nestrādā pat uz vairāk kā 6 metrus plata ceļa. Jāsaka arī, ka šis marķējums nav veidots atbilstoši CSN un standartiem, tāpēc tam nav juridiskā spēkā, un atbilstoši CSN velosipēdistiem jābrauc pa ceļa labo pusi.
Gājēji pārvietojas pa abām ceļa pusēm, tāpat kā skrituļotāji un velosipēdisti. Šeit patiesībā valda pilnīgs haoss, kur mazi bērni atrodas uz viena ceļa ar velosipēdistiem, kuri bieži šeit brauc pat ar 30-40 km/h lielu ātrumu.
Ja velosipēdisti un citu transportlīdzekļu vadītaji vēl cenšas ievērot ceļa sadalījumu, tad gājējiem šāds ceļa sadalījums vispār nenāk galvā un kā nu ne - viņi uz parku atnākuši atpūsties, nevis domāt, pa kuru balto līnijas pusi tiem būtu jāpārvietojas.
Ja velosipēdisti un citu transportlīdzekļu vadītaji vēl cenšas ievērot ceļa sadalījumu, tad gājējiem šāds ceļa sadalījums vispār nenāk galvā un kā nu ne - viņi uz parku atnākuši atpūsties, nevis domāt, pa kuru balto līnijas pusi tiem būtu jāpārvietojas.
Ja velosipēdisti un citu transportlīdzekļu vadītaji vēl cenšas ievērot ceļa sadalījumu, tad gājējiem šāds ceļa sadalījums vispār nenāk galvā un kā nu ne - viņi uz parku atnākuši atpūsties, nevis domāt, pa kuru balto līnijas pusi tiem būtu jāpārvietojas.
Ja velosipēdisti un citu transportlīdzekļu vadītaji vēl cenšas ievērot ceļa sadalījumu, tad gājējiem šāds ceļa sadalījums vispār nenāk galvā un kā nu ne - viņi uz parku atnākuši atpūsties, nevis domāt, pa kuru balto līnijas pusi tiem būtu jāpārvietojas.
Ja velosipēdisti un citu transportlīdzekļu vadītaji vēl cenšas ievērot ceļa sadalījumu, tad gājējiem šāds ceļa sadalījums vispār nenāk galvā un kā nu ne - viņi uz parku atnākuši atpūsties, nevis domāt, pa kuru balto līnijas pusi tiem būtu jāpārvietojas.
Pa šo ceļu ir atļauts braukt arī ar automašīnām. Šī ceļa zīme gan ir visnotaļ interesanta, jo uz tās norādīts nevis maksimālais atļautais braukšanas ātrums, bet vienkārši braukšanas ātrums - 20 km/h. Jāpiebilst gan, ka arī 20 km/h tik blīvi noslogotā ielā, kur pārvietojas arī mazi bērni, ir pārāk liels braukšanas ātrums.
Kā redzams, uz ceļa baltās uzkrāsotās līnijas ir veidotas pilnīgi bezjēdzīgi, jo tās neievēro praktiski neviens cilvēks. Šis ir kārtējais apliecinājums, ka veloinfrastruktūra ir jāveido fiziski atšķirīga no gājējiem paredzētās infrastruktūras.
Pa ceļu atļauts pārvietoties arī autotransportam.
Vel viena problēma - atpūtas vietās nav padomāts par velonovietnēm, līdz ar to velosipēdi tiek novietoti kur nu pagadās.
Esam izbraukuši no Mežaparka un turpinājumā ceļš vedīs pa kopīgu gajēju un velosipēdu ceļu, ko izbūvēja 2009. gadā.
Pavēršot galvu atpakaļ uz Mežaparku, acīs "iekrīt" ceļa zīme "Iebraukt aizliegts". Šī ceļa zīme nozīmē to, ka arī velosipēdisti šeit nedrīkst iebraukt. Ja vien tiem, protams, nav "Rīgas mežu" atļauja.
Turpinājumā ceļš ir plats un šeit mierīgi varētu to sadalīt divās daļās, vienu atvēlot velosipēdistiem, bet otru - gājējiem.
Esam nonākuši pie kārtējās iebrauktuves, kur priekšroka ir gājējiem un velosipēdistiem, bet infrastruktūra izveidota tā, it kā priekšroka būtu autovadītājiem. Pie tam, šeit kārtējo reizi nav padomāts par gājējiem, jo visā platumā iezīmēts veloceļš.
Turpinājumā ceļš ved pāri vēl divām tādām pašām iebrauktuvēm.
4. posms: Mežaparks – Kalngales iela
Turpinājumā ceļš vedīs pa labi, tiesa, neviena ceļa zīme to priekšā nepasaka.
Kā redzams, veloceļš ir visnotaļ pieprasīts, tādēļ ceļa zīmju stabi tā vidū ir lieks un bīstams šķērslis.
Tāpat iebrauktuve izveidota tā, it kā automašīnām šeit būtu priekšroka un dod iespēju tām iebraukt blakusteritorijā ar bīstami lielu ātrumu.
Daudzi velosipēdisti izvēlas doties arī uz netālu no veloceļa esošo lielveikalu, bet diemžēl ir spiesti uz to doties pa taciņu, jo vienīgie ceļi uz veikalu ir paredzēti autovadītājiem.
Ceļa zīme uz veloceļa un kārtējā iebrauktuve, kas autovadītājam rada priekšstatu, ka priekšroka ir viņam, bet patiesībā priekšroka šeit ir gājējiem un velosipēdistiem.
Šī vieta ir īpaši bīstama. Lai arī veloceļš atrodas uz galvenā ceļa, krustojumā nav uzskatāmi norādīts, kam šeit ir priekšroka.
Tieši tāds pats risinājums izveidots nedaudz tālāk - arī šeit, lai arī veloceļš atrodas uz galvenā ceļa, krustojums ar mazāk svarīgas nozīmes ceļu izveidots tā, ka nav uzskatāmi saprotams, kam šeit ir priekšroka.
Kārtējā ceļa zīme uz veloceļa.
Esam nonākuši uz Mīlgrāvja tilta, kur uz jau tā šaurās brauktuves atrodas dažādi šķēršļi, kas padara neiespējamu diviem velosipēdistiem šeit izmainīties.
Šī ir viena no retajām vietām veloceļam, kur veikti uzlabojumi - ar vieglām metala konstrukcijām paplašināts tilts.
Jāatzīst, ka pa šo paplašinājumu braukt izvēlas tikai drosmīgākie velosipēdisti, jo caur to ir redzams viss, kas atrodas tilta apakšā.
Šeit kopīgais gājēju un velosipēdu ceļš beidzas.
Iemesls vienkāršs - šķērsojumā zem tilta ietves platums neļauj droši pa to pārvietoties ar velosipēdu. Papildu neērtības rada barjeras, kas jau tā šauro ietvi sašaurina vēl par 50 centimetriem. Turpretī autovadītājiem atvēlētas četras platas joslas. Šeit nebūtu nekādu problēmu šīs joslas nedaudz sašaurināt un izveidot normāla platuma ietvi.
Šeit kopīgais gājēju un velosipēdu ceļš atsākas.
Šajā vietā veloceļš maina līmeni un ir praktiski vienā līmenī ar brauktuvi. Tā kā pa brauktuvi regulāri brauc arī smagās automašīnas, šis posms ir ļoti nepatīkams un nedrošs.
Turpinājumā jāšķērso gājēju pāreja un jānogriežas pa labi.
Šeit sākas dalīts gājēju un velosipēdu ceļš, kurš ierīkots pavisam aplami. Pirmkārt, velosipēdistiem paredzētajai daļai būtu jāatrodas tuvāk brauktuvei, otrkārt gājējiem paredzētā ceļa daļa ir krietni par šauru - tikai 128 cm plata.
Interesanti, ka pirms iebrauktuves uzstādīta ceļa zīme, ka velosipēdu ceļš beidzas un aiz iebrauktuves - ka tas atsākas. Tas gan ir pilnīgi bezjēdzīgi, jo šeit priekšroka jebkurā gadījumā ir gājējiem un velosipēdistiem. Tāpat pievērsiet uzmanību gājēju daļas apmales augstumam, kas invalīdiem ratiņos ir nepārvarams sķērslis, kā arī ļoti liels apgrūtinājums vecākiem ar bērnu ratiņiem.
Arī turpinājumā gājējiem paredzētā ceļa platums ir pārāk mazs. Pa šādu ceļu, neiekāpjot velosipēdistiem paredzētajā daļā, nevar samainīties pat divi gājēji, kur nu vēl divi invalīdi ratiņkrēslos.
Šajā vietā atkal gajēju un velosipēdu ceļš beidzas un turpinās kā kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš.
Kārtējā iebrauktuve, kur gājēju un velosipēdu ceļš "pārtrūkst".
Kārtējā iebrauktuve, kur gājēju un velosipēdu ceļš "pārtrūkst".
Turpinājumā ceļš ved prom no krustojuma, tādējādi radot neskaidrības, kam šeit ir priekšroka.
Veloceļš atrodas krustojumā, tādēļ priekšroka ir velosipēdistiem, bet ceļa zīme "Dodiet ceļu" ir uzstādīta aiz velosipēdu ceļa.
Tālāk atsākas dalīts gājēju un velosipēdu ceļš. Gājējiem paredzētā daļa joprojām ir krietni par šauru.
Kā redzams, līnijas ir uzkrāsotas absolūti bezjēdzīgi - tās ievēro reti kurš.
Šajā vietā gājēju un velosipēdu ceļš noslēdzas un tālāk ceļš ved pa parastu ietvi - šeit veloceļa veidotāji nav pat pacentušies uzstādīt ceļa zīmi "Kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš".
Talāk jābrauc pa ietvi vai brauktuvi, pie tam velosipēdisti pēc CSN šeit nedrīkst šķērsot nepārtraukto līniju.
Līdz sasniedzam jaunāko veloceļa daļu - turpmākais posms būvēts 2014. gadā, līdz ar to tam vajadzētu būt vislabākajam un drošākajam. Bet vai tā ir?
5. posms: Kalngales iela – Atlantijas iela
Šajā vietā sākas 2014. gada izbūvēts veloceļa posms. Sākotnēji tas bija bez barjerām, tikai ar baltas krāsas līnijām, bet nu tur ir uzstādītas augstas gājēju barjeras, kas sašaurina ceļa izmantojamo daļu līdz 180 centimetriem. Tas ir nepiedodami maz, jo minimālajam platumam pēc standarta ir jābūt vismaz 250 centimetriem.
Ceļš ved pāri dzelzceļam, pirms kura izvietotas absolūti bezjēdzīgas barjeras, kuras ceļu sašaurina tā, ka starp tām jau ar parastu velosipēdu izbraukt ir ļoti sarežģīti, bet ar kravas velosipēdu vai ar bērnu piekabi izbraukt ir neiespējami. Kā redzams pēc izbraukātajām takām, velosipēdisti šīs barjeras vienkārši apbrauc pa zaļo zonu.
Ceļš ved pāri dzelzceļam, pirms kura izvietotas absolūti bezjēdzīgas barjeras, kuras ceļu sašaurina tā, ka starp tām jau ar parastu velosipēdu izbraukt ir ļoti sarežģīti, bet ar kravas velosipēdu vai ar bērnu piekabi izbraukt ir neiespējami. Kā redzams pēc izbraukātajām takām, velosipēdisti šīs barjeras vienkārši apbrauc pa zaļo zonu.
Turpinājumā ceļš izveidots bez barjerām un ar daudz patīkamāku ceļa platumu - 300 cm, kas jau ir daudz piemērotāks braukšanai ar velosipēdu.
Prieki diemžēl ir īsi, jo jau pēc neliela posma veloceļa turpinājums ir ļoti šaurs (180 cm) un ar uzstadītām barjerām, kas vēl vairāk sašaurina veloceļa efektīvi izmantojamo platumu.
Kā redzam šajā attēlā, veloceļš ir pārāk šaurs pat braukšanai vienā rindā abos virzienos un velosipēdisti ir spiesti braukt pa zaļo zonu.
Iebrauktuvju risinājums šeit ir labāks nekā iepriekš, bet vislabākais variants tomēr būtu, ja gājējiem un velosipēdistiem paredzētais ceļš būtu paaugstināts un automašīnas pirms tā būtu spiestas piebremzēt.
Šeit autovadītāji, dodot ceļu, spiesti apstāties, nobloķējot ceļu velosipēdistiem, kas dodas pa galveno ceļu.
Esam nonākuši Atlantijas ielā - vietā, kur veloceļš "Centrs - Vecāķi" beidzas. Vai tiešām esam sasnieguši pludmali?
Nākotnē – 6. posms: Atlantijas iela – Vecāķi
Kā jau, iespējams, ievērojāt, veloceļš noslēdzās bez galamērķa, būtībā nekurienē. Rīgas domes Satiksmes departaments bija paredzējis veloceļu izveidot līdz Vecāķiem, bet viņi to neizdarīja, aizbildinoties ar “problēmām ar privātīpašumiem”.
Šādi kartē izskatījās RDSD plānotais veloceļš uz Vecāķiem. Diemžēl realitātē tas tika izveidots tikai līdz Atlantijas ielai.
Rīgas domes Satiksmes departaments: “Diemžēl iecerēto Vecmīlgrāvis–Vecāķi būvniecību nevarējām īstenot līdz galam kā bijām iecerējuši, jo veloceļš šķērsoja privātu zemes īpašumu un to nebija iespējams atsavināt vai pašvaldībai iegādāties savām būvniecības vajadzībām.”
Tā vietā RDSD veica ietvju apmaļu nolīdzināšanu ar domu, ka velosipēdistiem jābrauc pa šauro ietvi. Interesanti, ka RDSD neizmantoja iespēju šo ietvi vismaz paplašināt un pārveidot par gājēju un velosipēdu ceļu. Viņi aizbildinājās ar “privātīpašumu problēmām”, bet realitātē visa zaļā zona, kas atrodas pa labi no ietves, pieder pašvaldībai, līdz ar to, RDSD var veidot kādu infrastruktūru vien vēlas vai, kā diemžēl šajā gadījumā – nevēlas. Aplūko galerijā, kā tad izskatās neizbūvētais veloceļš un “nolīdzinātās” apmales.
Uz Vecāķiem šobrīd ved šāda ietve. Visa zaļā zona pa labi no tās pieder pašvaldībai, bet RDSD uzsver, ka veloceļa izbūvei traucējuši privātīpašumi.
Uz Vecāķiem šobrīd ved šāda ietve. Visa zaļā zona pa labi no tās pieder pašvaldībai, bet RDSD uzsver, ka veloceļa izbūvei traucējuši privātīpašumi.
Uz Vecāķiem šobrīd ved šāda ietve. Visa zaļā zona pa labi no tās pieder pašvaldībai, bet RDSD uzsver, ka veloceļa izbūvei traucējuši privātīpašumi.
Uz Vecāķiem šobrīd ved šāda ietve. Visa zaļā zona pa labi no tās pieder pašvaldībai, bet RDSD uzsver, ka veloceļa izbūvei traucējuši privātīpašumi.
Uz Vecāķiem šobrīd ved šāda ietve. Visa zaļā zona pa labi no tās pieder pašvaldībai, bet RDSD uzsver, ka veloceļa izbūvei traucējuši privātīpašumi.
Uz Vecāķiem šobrīd ved šāda ietve. Visa zaļā zona pa labi no tās pieder pašvaldībai, bet RDSD uzsver, ka veloceļa izbūvei traucējuši privātīpašumi.
Uz Vecāķiem šobrīd ved šāda ietve. Visa zaļā zona pa labi no tās pieder pašvaldībai, bet RDSD uzsver, ka veloceļa izbūvei traucējuši privātīpašumi.
Uz Vecāķiem šobrīd ved šāda ietve. Visa zaļā zona pa labi no tās pieder pašvaldībai, bet RDSD uzsver, ka veloceļa izbūvei traucējuši privātīpašumi.
Uz Vecāķiem šobrīd ved šāda ietve. Visa zaļā zona pa labi no tās pieder pašvaldībai, bet RDSD uzsver, ka veloceļa izbūvei traucējuši privātīpašumi.
RDSD saka, ka līdz Vecāķiem ietvēm ir nolīdzinātas apmales. Realitātē gan ir citādāk - tās padarītas nedaudz zemākas, bet joprojām nav vienādā līmenī ar brauktuvi.
RDSD saka, ka līdz Vecāķiem ietvēm ir nolīdzinātas apmales. Realitātē gan ir citādāk - tās padarītas nedaudz zemākas, bet joprojām nav vienādā līmenī ar brauktuvi.
Uz Vecāķiem šobrīd ved šāda ietve. Visa zaļā zona pa labi no tās pieder pašvaldībai, bet RDSD uzsver, ka veloceļa izbūvei traucējuši privātīpašumi.
Uz Vecāķiem šobrīd ved šāda ietve. Visa zaļā zona pa labi no tās pieder pašvaldībai, bet RDSD uzsver, ka veloceļa izbūvei traucējuši privātīpašumi.
Uz Vecāķiem šobrīd ved šāda ietve. Visa zaļā zona pa labi no tās pieder pašvaldībai, bet RDSD uzsver, ka veloceļa izbūvei traucējuši privātīpašumi.
Arī šeit apmales nolīdzinātas tikai teorētiski, praktiski tās nolīdzinātas vai nu tikai vienas apmales garumā, vai arī padarītas nedaudz zemākas, bet ne vienādā līmenī ar brauktuvi.
Arī šeit apmales nolīdzinātas tikai teorētiski, praktiski tās nolīdzinātas vai nu tikai vienas apmales garumā, vai arī padarītas nedaudz zemākas, bet ne vienādā līmenī ar brauktuvi.
Uz Vecāķiem šobrīd ved šāda ietve. Visa zaļā zona pa labi no tās pieder pašvaldībai, bet RDSD uzsver, ka veloceļa izbūvei traucējuši privātīpašumi.
Kopvērtējums
Kopvērtējumā veloceļš no maksimālajiem 120627 punktiem ieguvis 29835 punktus, kas dod tam 3 balles no 10. Vēlreiz jāpiebilst, ka šis novērtējums sevī ietver tikai trīs ļoti vienkāršus raksturlielumus – veloinfrastruktūras tipu, platumus un seguma kvalitāti. Citos ne mazāk būtiskos parametros, piemēram, veloceļa nepārtrauktības ziņā veloceļš ne tuvu neatbilst labai praksei, jo ir vairāki krustojumi, kur velosipēdistiem, lai arī viņi atrodas uz galvenā ceļa, nav priekšroka. Ir arī vairāki krustojumi, kur velosipēdistiem ir priekšroka, bet ceļa zīmes izkārtotas tā it kā priekšroka būtu autovadītājiem.
Lielāko daļu no veloceļa patiesībā nekādas veloinfrastruktūras nav, jo uz parastas ietves ir vienkārši uzstādīta ceļa zīme “Kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš”. Atsevišķās vietās uz šīm ietvēm ir uzkrāsotas baltas līnijas un tikai pāris vietās veloceļš tik tiešām ir arī būvēts, nevis tikai krāsots vai nodēvēts.
Rezumējot auditu, varam droši apgalvot, ka RDSD mājaslapā pieejamā veloceļa karte nav precīza. Veloceļš realitātē ir ar vairākiem būtiskiem pārrāvumiem vai neatbilstošos platumos sadalītas ietves. Pēc jaunā veloinfrastruktūras izbūves standarta, veloceļš realitātē kartē izskatās šādi:
Kā būtu jābūt
Noslēdzošajā galerijā parādīsim, kādiem būtu jāizskatās veloceļa posmiem, ja tos būvētu pēc labākās pasaules prakses. Galvenais princips gan ir vienkāršs – ceļam jābūt drošam, ērtam un intuitīvam. Apakšpusē ir mūsu veloceļš, augšpusē – kā būtu jābūt. Velc aiz līnijas, lai atklātu vienu vai otru attēlu!
Uz tik platas ielas, kāda ir Skanstes iela, veloceļš jāierīko nodalīts no brauktuves un ietves, lai līdz minimumam samazinātu konfliktsituāciju iespējamību. Pie tam – abās ielas pusēs vēlams divvirzienu veloceļš, ja netiek palielināts brauktuves šķērsošanas vietu skaits.
Veloceļi ir jāveido bez apmalēm, lai braukšana būtu maksimāli komfortabla, ērta un droša. Ziemas laikā, zem sniega nepamanot tik augstu apmali, kā uz mūsu veloceļa, velosipēdists var ciest avārijā.
Sabiedriskā transporta pieturas ir jāveido kā drošības saliņas – starp brauktuvi un veloceļu. Variants, kad veloceļš ir starp pieturvietu un brauktuvi nozīmē tikai un vienīgi nesaskaņas un konfliktus.
Uz veloceļa nekādā gadījumā nedrīkstētu atrasties šķēršļi. Luksoforu, apgaismes un ceļa zīmju stabi ir jānovieto uz ietves, tā sauktajā “šķēršļu zonā”, kur tie netraucē gājēju kustībai. Ja nepieciešams, tad ceļa zīmju stabus veido ar noapaļotu pagarinājumu virs brauktuves vai veloceļa.
Vietās, kur veloceļš šķērso iebrauktuves un dzīvojamās zonas ielas, veloceļam (un ietvei) jābūt nepārtrauktam, augstākā līmenī par brauktuvi – kā guļošajam policistam. Tādā veidā tiek uzlabota satiksmes drošība, liekot autovadītājiem piebremzēt pirms galvenā ceļa, kur jādod priekšroka velosipēdistiem.
Dzelzceļa pārbrauktuves veloceļiem jāveido ar automātiskajām barjerām, tieši tāpat kā automašīnām paredzētajā pārbrauktuvē. Ja to nav iespējams izdarīt, nekādā gadījumā nevajadzētu uzstādīt barjeras, kuras nav iespējams lēnā tempā ērti izbraukt – šajā gadījumā barjeras uzstādītas pārāk tuvu viena pie otras, un lielākā daļa velosipēdistu tās apbrauc pa zāli.
Šādas metāla barjeras tikai pasliktina velosipēdistu drošību, jo no automašīnām tās ne gājējus ne velosipēdistus nepasargā (tās nav paredzētas, lai izturētu sadursmi ar automašīnu), savukārt tās veloceļa izmantojamo efektīvo zonu sašaurina teju uz pusi, jo velosipēdists nekad nebrauks tieši gar barjeru, bet gan aptuveni pusmetra attālumā no tās, lai to nejauši neaizķertu ar stūri un ar seju neietriektos barjerās. Tādēļ daudz labāks risinājums būtu veloceļu veidot augstakā līmenī par brauktuvi, vai, piemēram, uzstādot apmales starp veloceļu un brauktuvi.
Rīcība
Lai uzlabotu situāciju uz veloceļa, Rīgas domes Satiksmes departamentam būtu pašam jāauditē šis veloceļš un jāsagatavo rīcības plāns, iepriekš pieļauto kļūdu novēršanai un izlabošanai. Tā kā mums nav itin nekādu cerību, ka viņi ko tamlīdzīgu darīs, mēs sagatavojām oficiālu iesniegumu ar problemātiskajām vietām ar lūgumu kļūdas labot. Daļu problemātisko vietu var izlabot jau šogad, piemēram, uzstādīt atbilstošas ceļa zīmes vai nodzēšot nepareizo ceļu horizontālo marķējumu, daļu var ieplānot nākamā gada remontdarbos, bet ir jārīkojas, lai šo veloceļu tik tiešām varētu saukt par “Centrs – Mežaparks – Vecmīlgrāvis” veloceļu. Šobrīd to nevar saukt par veloceļu.
Kā nākošais veloceļš, kuru auditēsim, būs šobrīd divi atsevišķi veloceļi, kurus nākotnē paredzēts savienot vienā – “Spīķeru promenāde” un veloceļš uz Dārziņiem, tādēļ sekojiet mūsu mājaslapai un Facebook kontam, lai nepalaistu to garām!
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"), atbilstoši mūsu Privātuma politikai. Turpinot lietot šo tīmekļa vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.Pieņemt un turpinātVairāk informācijas
