Iepriekšējā rakstā aplūkojām vietas Rīgas ielās, kur agrāk bijuši koki, bet nu to nav un ierīkotas vai nu autostāvvietas vai koku dobes vienkārši noasfaltētas. Varētu domāt, ka tas viss noticis pagājušajā gadsimtā un mūsdienās rūpes par vidi un publisko telpu ir ņēmušas virsroku, bet pavisam nesen sabiedrības sašutumu sociālajos tīklos izraisīja divu koku dobju nobruģēšana Krišjāņa Valdemāra ielā:
Šo nejauko nedarbu paveica Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD). Uzreiz jāsaka, ka šī nav pirmā reize, kad RDSD tā rīkojas. Līdzīgā manierē likvidētas ir dobes vēl vairākās vietās Rīgā, šogad visuzskatāmāk to varēja pamanīt pašā Rīgas centrā – pie 13. janvāra ielas tilta pār kanālu tika likvidētas un noasfaltētas četras koku dobes, kur vēl 2011. gadā auga trīs koki, 2014. gadā vairs bija palicis tikai viens koks, bet šogad visas dobes bija no kokiem atbrīvotas:
Nav saprotams, kādēļ Rīgas domes Satiksmes departaments izlēma šādi rīkoties, bet skaidrs ir tas, ka Rīgā ar koku aprūpi kaut kas nav kārtībā un šķiet, ka nav izveidota sistēma, kādā veidā uzskaitāmi un kopjami ielās augošie koki. Piemēram, Krišjāņa Valdemāra ielā posmā no Stabu ielas līdz Zigfrīda Annas Meierovica bulvārim mēs saskaitījām veselas 16 koku dobes, kur agrāk auguši koki, bet nu ir tukšums. Lielākajā daļā no šīm vietām koku nav jau kopš 2014. gada, kā to var redzēt “Google maps” ielas attēlos.
Savukārt pie Satekles ielas tilta pār kanālu koki un to dobes iznīcināti pakāpeniski. Pagājušajā gadsimtā tur vēl atradās lieli, kupli un skaisti koki, kā to var redzēt tā laika fotogrāfijās. Vēl 2011. gadā tur atradās piecas dobes un četri jauni koki. Tukšo dobi noasfaltēja un 2014. gadā tur atradās jau vairs tikai četras dobes un divi koki. Šogad tur vairs neatradās neviens koks un RDSD visas atlikusās tukšās dobes noasfaltēja.
Līdzīga situācija novērojama Miera ielā.
Šogad noasfaltētas divas koku dobes ielas krustojumā ar Tallinas ielu vietā, kur agrāk bija tramvaja pietura:
Savukārt tramvaja pieturā “Mēness iela” vēl 2011. gadā bija 5 lieli un spēcīgi koki. Šobrīd visi koki ir pazuduši un koku dobes noasfaltētas:
Apsekotas ir tikai dažas ielas, bet situācija kopumā ir ļoti bēdīga. Apsekojām tikai daļu no Krišjāņa Valdemāra ielas, 13. janvāra ielu un Miera ielu, bet jau šajos īsajos ielu posmos konstatējām vismaz 30 pazudušus kokus, kuru vietās neviens jauns koks nav iestādīts un daļa dobju ir noasfaltētas, tādēļ varam uzskatīt, ka situācija kopumā ir ļoti bēdīga. Koki turpina izzust.
Šāda situācija liecina to, ka par kokiem nerūpējas, tos rūpīgi neapseko un neuzskaita. Kokiem, kas aug ielu malās ir jāpievērš sevišķa uzmanība, jo tie ir pakļauti gan mehāniskiem bojājumiem, gan sālim, ko ziemās neskopojoties un nedomājot visās iespējamajās vietās bārsta gan sētnieki, gan RDSD ielu uzturēšanas brigādes. Ja šāda situācija turpināsies, tad laika gaitā pilsētas centrs paliks bez kokiem un pārvērtīsies par pelēku un netīru autoplaci.
Viss gan nav tikai drūmās krāsās – ir arī labie piemēri, kas pierāda, ka, ja grib kokus un rūpējas par tiem, tad viss ir iespējams. Piemēram, Elizabetes ielā pagājušogad privātpersonas par personīgajiem līdzekļiem iestādīja veselu rindu koku:
Tāpat Rīgas dome nesen prezentēja plānus Krišjāņa Barona ielā iestādīt vairāk nekā 100 kokus, tādējādi atjaunojot vismaz daļu vēsturisko ielas apstādījumu. Diemžēl, ja netiks uzlabota koku pārvaldības un uzturēšanas sistēma, tad arī jauno koku mūžs nebūs garš. Tādēļ Rīgas domei būtu steidzami šī sistēma jāsakārto un jāpilnveido.
Koki ielu malās ir lielisks un salīdzinoši lēts ieguldījums pilsētvidē, kas nākotnē atmaksājas ar uzviju. Koki vasarās ļauj ielai saglabāt mērenu gaisa temperatūru, tāpat koku lapotne un sakņu sistēma lieliski uztver lielu daļu nokrišņus, tādējādi atslogojot notekūdens kanalizācijas sistēmas. Viens no būtiskākajiem koku plusiem pilsētās ir to spēja attīrīt gaisu un saražot skābekli. Koki spēj izfiltrēt līdz 70% gaisā esošu piesārņojušu vielu, šīs spējas tikai nedaudz sarūk ziemās – līdz 60%. Koku lapas darbojas arī kā lielisks putekļu aizturētājs, viens kvadrātmetrs lapu virsmas var uztvert 1.5 – 10 gramu putekļu, lapas tiek nomazgātas katrā lietusgāzē un aiztek kanalizācijas sistēmā. Koki tiešā veidā uzņem oglekļa dioksīdu, savukārt ražo skābekli. Koku lapotne spēj samazināt arī pilsētas troksni – pat līdz 10 decibeliem. [1]
Bez tam – koki lieliski izdaiļo pilsētas! Kādā pilsētā vēlies dzīvot Tu – pilsētā ar vai bez kokiem?
