Pirms pāris dienām saņēmām ziņas no Sanktpēterburgas – izrādās, tur pilsētas vadība eksperimentālā kārtā izmēģinājusi atteikties no sāls izmantošanas ceļu kaisīšanā un rezultāti ir pārsteidzoši – salīdzinot ar līdzīgu snigšanas periodu pagājušajā gadā, par 10% samazinājies kopējais ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits un par 40% samazinājies cietušo skaits. Bez tam, kā liecina sabiedriskās domas aptaujas – lielākajai daļai sanktpēterburgiešu šīs izmaiņas ir tīkamas – tikai 6% aptaujāto autovadītāju izmaiņas nav patikušas, bet 60% aptaujāto izmaiņas patikušas! Cerams, to dzirdējis arī Nils Ušakovs, kura reitingiem sāls kaisīšanas samazināšana nāktu par labu.
Šie rezultāti liek domāt par mums pašiem – līdz šim uzskatījām, ka sāls lielākais pluss ir drošība – ielas “it kā” nav slidenas, līdz ar to ir vieglāk veikt strauju apstāšanos utt. Līdz ar to varam pieciest sāls slikto pusi – ekoloģijas sagraušanu un automašīnu, velosipēdu, apģērba bojāšanu. Latvijas autoceļu uzturētajs gadā uz ceļiem izkaisa vairāk kā 35 kilogramus sāls vienam Latvijas iedzīvotājam. Grūti iedomāties, cik lielu daudzumu sāls izlieto visas Latvijas pašvaldības kopā.
Bet nu šis viss “bez sāls nevar” mīts ir apgāzies kājām gaisā. Vai tiešām ielu kaisīšana ar sāli ir labākais variants? Piemēram, Zviedrijā ielas ar sāli lielākoties nekaisa, bet automašīnas tiek aprīkotas ar ziemas riepām, tapat arī gājēji izmanto īpašas uzmavas apaviem, lai samazinātu iespēju paslīdēt. Latvijā populāras ir t.s. “vissezonas” riepas – šajā video (https://www.youtube.com/watch?v=L2wTg0l3_wI) varat redzēt, cik sliktas tās ir, salīdzinot ar ziemai paredzētām riepām. Un pats galvenais – visi satiksmes dalībnieki pārvietojas daudz uzmanīgāk, nekā sausā laikā.
Rīgas domes Satiksmes departaments gan izveidojis nedaudz propogandisku rakstiņu “cik sāls ir laba”. Bet mēs iesakām Rīgas domei nākamajās ziemās pamēģināt ko jaunu – nekaisīt sāli vismaz ielās, kurās aug koki, un kuras nav ar intensīvu un strauju autosatiksmi. Tā vietā – kārtīgi notīriet!