Šobrīd aktuālākā tēma Rīgā, par ko diskutē gan ielās, gan sociālajos tīklos ir tā sauktais „kapu tramvajs” jeb iecerētā jaunā tramvaja līnija, kas savienos Krišjāņa Barona ielas un Ganību dambja esošās tramvaja līnijas. Sabiedrības sašutumu šī tramvaja līnija izpelnījās pēc tam, kad apvienība „Lielo kapu draugi” izplatīja paziņojumus, ka Rīgas dome jauno tramvaja līniju veidos cauri kapiem, un ir apdraudētas kapu kopas un pieminekļi.
Savukārt Rīgas dome šiem paziņojumiem pretī nostādīja dažnedažādus savus apgalvojumus, piemēram, sakot, ka tramvaja līnijai Eiropas Savienība naudu piešķirtu tikai, ja tas ved uz degradētām teritorijām, ka tramvajs kapus neskars jo tiks izbūvēts ielas sarkanajās līnijās, savukārt pavisam nesen domes priekšsēdētājs apvainoja „Lielo kapu draugus” huligānismā, norādot, ka viņi protesta pasākumā piemēslojuši kapus.
Cīņa šobrīd notiek par mirušajiem, bet diemžēl šajā situācijā tiek aizmirsti dzīvie, proti, ko šis tramvajs dos iedzīvotājiem un vai tas ir labākais veids, kā izlietot rīdzinieku un Eiropas Savienības naudu?
Pavisam nesen pašvaldības portālā riga.lv tika publicēta ziņa (ekrānuzņēmums), kurā publicēti it kā fakti par tramvaja līniju. Nevarējām neievērot, ka šajos „faktos” publicēta virkne puspatiesību un melu, tādēļ nolēmām šajā rakstā par tiem pastāstīt.
1. Kapu jautājums
Pirmā aplamība šajā rakstā izpaužas jau pirmajās rindkopās: „Tramvajs kursēs pa šo ielu, proti, gar kapiem, nevis tiem cauri! […] jāatgādina vēlreiz, ka tramvaja līnija tieši tā, kā bija plānots jau kopš paša sākuma, tiks būvēta Senču ielas sarkano līniju robežās. Turklāt arī automašīnām paredzēto joslu skaits nesamazināsies.”
Patiesība ir tāda, ka Senču ielas sarkano līniju robežas nesakrīt ar ielas esošajām robežām. Ja netiek samazināts automašīnām paredzēto joslu skaits, tad ielas esošajās robežās tramvaja līniju nav iespējams ierīkot – iela gluži vienkārši ir par šauru:
Ielas sarkanās līnijas atrodas aptuveni 11 metrus no reālās ielas robežas. Kā šīs līnijas izskatās, salīdzinot ar reālajām ielas robežām, varat aplūkot šajā kartē:
Kā redzams kartē, Senču ielas sarkanās līnijas ne tuvu nesakrīt ar ielas reālo robežu, tādēļ apgalvojums, ka tramvaja līnija, saglabājot četras joslas autotransportam, neskars kapus ir, maigi sakot, maldinošs – ja ielu paplašinās līdz tās sarkanajām līnijām, nāksies ne tikai izcirst vairākus kokus, kas atrodas kapos, bet pat arī ar buldozeru nolīdzināt vairākas ēkas, kuras atrodas ielas sarkanajās līnijās. Tāpat jāpiemin, ka šajā sarkano līniju zonā bez vizuāli redzamajām kapličām un kapu kopām zem zemes atrodas desmitiem vai pat simtiem kapavietu, kuru kapakmeņi padomju laikos aizvākti, tādēļ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija šogad plāno veikt zemes skenēšanu, lai pierādītu, ka šajā teritorijā ir apbedījumi.
Pilnīgi noteikti nāksies nolīdzināt arī šo kapliču, kura šobrīd daļēji atrodas pat uz ietves.
Tāpat ielas sarkanajās līnijās atrodas šī kapu kopa. Foto: diena.lv
2. Politika un provokācijas
Nākamajā raksta punktā dome pauž visnotaļ pareizu viedokli, ka atsevišķi spēki šo situāciju izmanto savā labā ar melīgiem izteikumiem, bet tajā pat laikā nosauc visus izteikumus par politisku akciju un atspēko tos… ar meliem!
Dome raksta: “Savukārt Rīgas domē „Vienotības” un Nacionālās apvienības deputāti divas reizes vienbalsīgi nobalsoja „par” Skanstes tramvaja līnijas projektu. 2014. gada 27. maijā „Par Rīgas attīstības programmas 2014.–2020. gadam un Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam apstiprināšanu” – vienbalsīgi; 2016. gada 29. septembrī „Par aktualizētā Rīgas attīstības programmas 2014.–2020. gadam Rīcības plāna un Investīciju plāna 2016.–2018. gadam apstiprināšanu” – vienbalsīgi.”
Nevienā no šiem dokumentiem nav minēts sliežu novietojums, bet tikai tas, ka Skanstē nākotnē varētu būvēt tramvaja līniju. Dokumentos (1, 2, 3, 4) nav minēts, ka sliedes varētu atrasties ārpus esošajām ielas robežām. Savukārt 11. oktobrī, kad Rīgas domes deputāti jau zināja par sliežu novietojumu un notika balsojums, opozīcijas deputāti jau balsoja “pret”.
3. Loka maršruts
Kā nākamā lieta, par ko stāstīts rakstā ir: “Pirmkārt, jaunā tramvaja līnija radīs iespēju izveidot pirmo sabiedriskā transporta loka maršrutu apkārt pilsētas centram.” Jocīgs ir jau pats apgalvojums, ka jaunizveidotais loks vedīs apkārt pilsētas centram, jo loks vedīs caur centrālajām Rīgas apkaimēm – Grīziņkalnu, Brasu, Skansti, Andrejsalu un pašu Centra apkaimi.
Tāpat šajā sadaļā minēts salīdzinājums: “Kustība pa loku ir sabiedriskā transporta organizācijas pamatā daudzās Eiropas pilsētās, tostarp Berlīnē un Madridē.”
Ne minētajā Berlīnē, ne Madridē tramvaju līnijas neveido loku ap centru. Loku tur veido dzelzceļa līnijas – Berlīnē virszemes, Madridē metro. Bet tā nav vienīgā atšķirība. Būtiskākā atšķirība ir tajā, ka šajās pilsētās loka līnijas tik tiešām veido lielu loku apkārt centram, kamēr Rīgā paredzēta maza loka līnija caur centru. Tādēļ tā ir maldinoša informācija, ka šī tramvaja līnija atvieglos satiksmi centrā.
4. Neiespējamais Purvciems
Rīga.lv raksta: “Turklāt tramvaja līniju uz Purvciemu ir iespējams un nepieciešams ierīkot tikai tad, kad pilsētas centrā jau būs izveidota loka kustība. Patlaban Purvciema tramvaju var pievienot tikai esošajai līnijai, kas iet K. Barona ielu. Taču, ja pa K. Barona ielu jau esošajiem 6. un 11. maršruta tramvajiem pievienosies 8–10 tramvaji stundā, kas kursēs uz Purvciemu, iela to vienkārši neizturēs.”
Arī šajā gadījumā tiek melots, jo jauno Skanstes loka līniju plāno veidot ar tramvaju kustības intervālu 6 tramvaji stundā, kas papildus noslogos Barona ielu. Šobrīd Barona ielā maksimumstundā kursē 19 tramvaji, bet citā sliežu līnijā, pieturā “Centrāltirgus”, maksimumstundā cauri izbrauc 30 tramvaji. Tātad Barona iela šobrīd ir spējīga uzņemt papildu tramvajus no Purvciema. Lai to nodrošinātu, būtu jāveic nelieli uzlabojumi luksoforu sistēmā, bet tā pilnīgi noteikti nav “neiespējamā misija”.
5. Eiropas Savienības finansējums
Turpinājumā Rīgas dome uzdod jautājumu: “Kāpēc par Eiropas naudu nevar būvēt tramvaja līniju uz kādu citu pilsētas apkaimi?”, uz ko pati sniedz atbildi: “Lai saņemtu Eiropas līdzfinansējumu, ir jāizpilda vesels saraksts visdažādāko prasību, ko izvirza gan Eiropas Komisija, gan Latvijas atbildīgās ministrijas. Daļa no šīm prasībām īsumā skan šādi: teritorijai saskaņā ar pilsētas attīstības plānu jābūt atzītai par prioritāri attīstāmu teritoriju. Rīgā par šādām teritorijām tiek uzskatītas teritorijas, kurās ir attīstības potenciāls un būtisku privāto investīciju klātbūtne, taču kuras vienlaikus ir degradētas. Turklāt tam ir jābūt jaunam rajonam, nevis vecam.”
Arī šie ir meli, jo pati Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā stāstījusi, ka šim projektam nav nekādas saistības ar degradētām teritorijām, jo šī projekta mērķis ir videi draudzīga bezizmešu sabiedriskā transporta attīstība. Piemēram, Daugavpilī par šī projekta naudu izbūvēs jaunu tramvaja līniju uz Daugavpils Reģionālo slimnīcu, nevis degradētu teritoriju, kā arī iepirks jaunus tramvaju vagonus. Savukārt Liepājā par šī projekta naudu rekonstruēs esošās tramvaja līnijas, tostarp atjaunojot esošās ielas un ierīkojot veloinfrastruktūru.
6. Ietvju platums
Viens fakts, par ko rakstā ir noklusēts, ir infrastruktūra gājējiem un velosipēdistiem. Iepriekš dažādos TV rādītajos sižetos ir bijis redzams “Rīgas satiksmes” sagatavotais Senču ielas šķērsgriezums:
Tajā redzams, ka ietvju platumi ir nieka 1,5 un 2,05 metri. No šī platuma vēl jāatņem drošības zona no brauktuves un šķēršļiem – stabiem. Pa tik šauru ietvi ērti un droši nevar staigāt pat divi gājēji blakus, jo nebūs iespējams samainīties ar pretimnācējiem, bet pieminēšanas vērts ir fakts, ka šobrīd uz ielas ietves atrodas arī Eiropas tūrisma nozīmes veloceļa “Centrs – Berģi” posms, kurš šobrīd, lai arī neatbilst standartam, tomēr ir krietni platāks par nākotnē plānoto. Veloceļš shēmā nav ieplānots vispār. Šis satraucošais apstāklis noteikti ir jāņem vērā, citādāk sanāks tāpat kā ar pirms diviem gadiem pilnībā rekonstruēto Daugavgrīvas ielu, kur velosipēdisti un gājēji tika atstāti pabērna lomā:
Līdzīga situācija ir ar “Rīgas satiksmes” plānoto ceļa šķērsgriezumu pašā Skanstes ielā, kur vietas ir vairāk nekā vajag, bet gājējiem un velosipēdistiem tiek plānota slikta un neērta infrastruktūra – divvirzienu veloceļš 2,25 metru platumā un ietve 1,5 metru platumā. Veloceļam uz tik platas ielas noteikti būtu jāatrodas abās ielas pusēs, savukārt ietvēm būtu jābūt vismaz 2 metrus platām. Ir vairāk nekā savādi, ka ar vienu roku veidojot infrastruktūru pēc “Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam” principiem, ar otru roku tiek atņemta vieta gājējiem un velosipēdistiem, automašīnām atstājot plašas braukšanas joslas. Atgādināsim, ka šajā stratēģijā ir noteikts, ka Rīgā visvairāk jārūpējas un jānodrošina ērti apstākļi gājējiem, velosipēdistiem un sabiedriskajam transportam, savukārt privātā autosatiksme ir pat jāierobežo, lai padarītu pilsētu pievilcīgāku un drošāku tās iedzīvotājiem.
Kā izskatās 1,5 metrus plata ietve, jebkurš rīdzinieks var izmēģināt, piemēram, Avotu ielā posmā starp Aleksandra Čaka un Lāčplēša ielu:
Vēl ir būtiski pieminēt, ka, ja tramvaja līnija tiks uzbūvēta, kā Rīgas domes sola, ielu sarkano līniju robežās, tad būs jāizcērt desmitiem koku. Piemēram, Pērnavas ielā ēku nepāra numuru pusē būs jāizcērt 14 koki, bet pāra numuru pusē – 17 koki. Šeit koki ir īpaši būtiski, jo šī ir maģistrālā iela, līdz ar to šeit ir sevišķi svarīgi koki, kas kaut nedaudz attīrītu gaisu.
Pilsēta cilvēkiem – ar vai bez tramvajiem?
Šeit jāpaskaidro, ka mēs viennozīmīgi esam par tramvajiem. Tie ir vieni no videi draudzīgākajiem un efektīvākajiem transportlīdzekļiem pilsētās liela skaita cilvēku pārvadāšanai. Salīdzinot ar pārējiem “Rīgas satiksmes” sabiedriskā transporta veidiem, tramvajam ir vairāki plusi – ietilpība, energoefektivitāte, ilgmūžīgums, iespēja sliedes veidot zaļā mauriņā, tādējādi radot pievilcīgu vidi.
Kā galvenais pluss gan ir jāatzīst tieši ietilpība, tādēļ tramvaju līnijas primāri būtu jāveido vietās, kur ir daudz potenciālo izmantotāju, un tas tiktu efektīvi izmantots – vietās, kur tie tik tiešām regulāri un ikdienā noderēs lielam skaitam cilvēku. Ja salīdzinam “Arēnas Rīga” pāris reizes nedēļā notiekošos pasākumus ar kapacitāti ~12 000 cilvēku ar Purvciema iedzīvotāju skaitu (60 000 iedzīvotāji), starp kuriem liela daļa katru darbadienu dodas strādāt uz pilsētas centrālajām apkaimēm, tad prioritātei viennozīmīgi būtu jābūt Purvciema iedzīvotājiem. Savukārt Skanstes iedzīvotāju skaits (šobrīd ~2000) pat visoptimistiskākajās prognozēs nākotnē ne tuvu netuvosies Purvciema (60 000) un Pļavnieku (47 000) iedzīvotāju skaitam.
Tādēļ mēs uzskatām, ka Rīgas domei, “Rīgas satiksmei” un Rīgas domes Satiksmes departamentam ir jāatkāpjas no savas spītīgās pozīcijas kā pirmo veidot tramvaja līniju apkaimei, kurā pat potenciālais iedzīvotāju skaits tālā nākotnē nesasniegs esošo iedzīvotāju skaitu Purvciemā. Ir jāveido pilsēta cilvēkiem, nevis bankām*!
*Tramvaja līnija Skanstes apkaimē plānota tiešā tuvumā trīs lielām bankām – DNB, Rietumu bankai un ABLV bankai. Savukārt liela daļa Skanstes apkaimes teritorijas pieder un to attīsta uzņēmums “Pillar”, kurš pieder ABLV bankai.
