Ar Līgu satikāmies Kronvalda parka apkārtnē – tieši caur Centra apkaimi ved Līgas ikdienas ceļš no mājām uz darbu. Līgu ielās nevar nepamanīt – viņas velosipēda priekšpusē uzstādīti koši violeti stūres cimdi, savukārt viņai pašai galvā koši balta cepure.
Vārds: Līga
Vecums: 24
Nodarbošanās: strādā vides nozarē
Hobiji: aktīvā atpūta un prāta kutināšana
Cik ilgi jau esi ikdienas velobraucēja?
Velosipēds man ir jau kopš apmēram 4 gadu vecuma, bet par ikdienas velobraucēju sevi varu saukt no 2013. gada janvāra, kad iegādājos velosipēdu, lai ar to pārvietotos pa Rīgu.
Kāpēc esi iecienījusi šo pārvietošanās līdzekli?
Manuprāt, Rīgā tas ir efektīvākais pārvietošanās līdzeklis, it sevišķi Rīgas centrā. Protams, daudz kas atkarīgs no veicamā maršruta un brauciena mērķa, bet, tieši pateicoties velosipēdam, savu ikdienu varu aizpildīt ar daudzveidīgām aktivitātēm, paspēt vairāk un baudīt brīvību no sastrēgumiem un pārpildīta sabiedriskā transporta. Tā kā mana darba diena lielākoties tiek pavadīta birojā, tad brauciens uz darbu ir labs veids, kā izvēdināt galvu pirms darbu sākšanas, savukārt brauciens pēc darba ir kā pārejas posms, lai atbrīvotu prātu. Svarīgi ir arī tas, ka velosipēds ir videi draudzīgs pārvietošanās līdzeklis, un man patīk apzināties, ka varu pārvietoties, izmantojot savu enerģiju. Savā ziņā var teikt, ka šis pārvietošanās veids man palīdz saglabāt pozitīvismu.
Ar kādu velosipēdu Tu pārvietojies ziemā? Vai izmanto kādu īpašu aprīkojumu/apģērbu?
Ziemā izmantoju to pašu velosipēdu, ko citās sezonās. Vienīgais aprīkojums, ko varētu saukt par nosacīti īpašu, man ir stūres cimdi, kas labi aizsargā rokas gan no aukstuma, gan mitruma, nekādu citu īpašu aprīkojumu neizmantoju – ne ziemas riepas, ne sejas masku. Manuprāt, lai velobraukšana būtu patīkama arī ziemā, būtiski ir ievērot sen zināmo patiesību “lai kājas un rokas būtu siltas”, tāpēc vienmēr līdzi ir cimdi, šalle, cepure un kājās silti apavi. Zinu, ka daži mani paziņas saviem velosipēdiem ir uzlikuši ziemas riepas, bet tieši nepastāvīgo laikapstākļu dēļ es vēl šaubos, vai šāda investīcija man ir nepieciešama.
Kas jāievēro braucot ziemā?
Lai gan šī gada rudens un ziemas sezona laikapstākļu ziņā ir visai mainīga, es domāju, ka Latvijas ziemas kopumā ir piemērotas velobraukšanai. Piemēram, pagājušajā ziemā savu velosezonu pārtraucu tikai uz pāris nedēļām janvārī, kad bija visai sniegots un auksts laiks. Arī šogad nebraucu, kad bija pamatīgi sasnidzis vai uz ielām bija apledojums.
Braucot ziemā ieteiktu ievērot 3 pamatlietas:
- Lai gan uzsvēru, ka velosipēds Rīgā ir efektīvākais pārvietošanās līdzeklis, ziemas sezonā tā paša maršruta veikšana bieži vien aizņem nedaudz lielāku laiku nekā vasaras sezonā. Ar to vienkārši ir jārēķinās.
- Apģērbs. Lai gan braucot ar velosipēdu velku tās pašas drēbes, ko vilktu, ja izmantotu citus pārvietošanās veidus, uzmanību pievēršu roku, galvas un kāju siltumam, tāpēc velku cepuri (vai kapuci), cimdus, šalli un siltas zeķes zābakos (vai vienkārši siltus zābakus) un braucot jūtos ērtāk.
- Redzamība. Tā kā ziemas sezonā dienas gaišais laiks ir īsāks, tad papildus uzmanību pievēršu arī velosipēda lampiņām – lai tās vienmēr būtu uzlādētas un darba kārtībā. Tas svarīgi ne tikai, lai citi satiksmes dalībnieki mani pamanītu, bet arī, lai es pati redzētu, vai priekšā nav kāda bedre, īpaši apledojis posms utt.
Protams, tāpat kā jebkurā citā sezonā jāseko līdzi, lai velosipēds ir labā tehniskā kārtībā. Ziemas sezonā sāļu dēļ nepieciešams biežāk tīrīt un eļļot ķēdi.
Kādos laika apstākļos Tev patīk braukt labāk – lietū vai sniegā?
Nemelošu, sakot, ka vislabāk, protams, man patīk braukt laikā, kad nav sastopami nokrišņi, taču pie sirds labāk iet sniegs, jo tas apģērbu izmērcē mazāk nekā lietus, un, manuprāt, ziemai vispār labāk piestāv sniegs, nevis lietus.
Ar kādām grūtībām jāsaskaras?
Domāju, ka velobraucēji sastopas ar tām pašām grūtībām, ar kurām gājēji un autobraucēji – netīrītas ietves un ceļu braucamā daļa ir pamatproblēma. Risinājums šajā situācijā būtu velojoslu un veloceļu izveidošana, protams, paredzot arī to regulāru uzturēšanu. Posmos, kur nav veloceļu vai velojoslu intensīvas satiksmes apstākļos mēdzu pārvietoties pa ietvi, un tur ziemas sezonā seguma kvalitāte atšķiras teju vai pie katras mājas. Paldies godprātīgākajiem sētniekiem par tīrām ietvēm, bet tur, kur nav tīrīts, protams, ir sliktāk. Uz brauktuves ir mazliet citādāk – ja ir tīrīts, tad braukšana ir puslīdz laba, ja nav tīrīts, tad visas ielas garumā ir slikti. Ja ir kailsals, tad, manuprāt, problēmu nav. Noteikti neesmu ekstrēmākais braucējs – ja no rīta redzu, ka laikapstākļi nav tie patīkamākie (slapjš sniegs, apledojums, bieza sniega sega), tad izvēlos citus pārvietošanās veidus. Principā var teikt, ka kājāmgājējs esmu tikai reizēm ziemas sezonā, jo citās sezonās vienmēr priekšroka ir velosipēdam.
Par nosacītu grūtību var saukt atbildēšanu uz jautājumiem “Kā, un Tu tiešām vēl brauc ar riteni?!” 🙂
Vai, Tavuprāt, šoziem Rīgas ielās pārvietojas vairāk velosipēdistu?
Viennozīmīgi jā. Ļoti daudzi pārvietojas arī pa nelāgu slavu iemantojušo Barona ielu, turklāt vairāku rītu novērojumi liecina, ka ar velo arī ziemā centru bieži vien var sasniegt ātrāk nekā ar tramvaju; redzu, ka tiek izmantota arī Elizabetes ielas velojosla. Žēl, ka velojosla vairs nav Lāčplēša ielā, jācer, ka tā tur atgriezīsies. Manuprāt, velobraukšana ir kļuvusi par būtisku mūsdienīga pilsētnieka dzīvesveida sastāvdaļu, jo tā viņš var būt gan mobilāks, gan stilīgāks, gan parādīt savu attieksmi pret vidi.
Ko Tu ieteiktu tiem, kas apsver domu uzsākt braukšanu ar velosipēdu ziemas apstākļos?
Vispirms ieplānoto pārvietošanās maršrutu ieteiktu izbraukt dienā, kad nav jāsteidzas, un izvērtēt, cik daudz laika tas prasa. Katrā ziņā iesaku pamēģināt braukt arī ziemā, jo tad braukšana jebkurā citā sezonā sagādās vēl lielāku baudu! 🙂
