Pārtikas veikali, kafejnīcas, restorāni un citi pakalpojumu sniedzēji… Kas šiem uzņēmumu veidiem ir kopīgs?  Tie ir atkarīgi no klientu daudzuma. Jo vairāk klientu – lielāks apgrozījums. Jo lielāks apgrozījums, jo iespējams strādāt efektīvāk un gūt lielāku peļņu. Šajā rakstā parunāsim par to, kā, ieguldot niecīgas naudas summas, iespējams palielināt pircēju skaitu un apgrozījumu.

Stāsts būs par riteņbraukšanu. Riteņbraukšana pati par sevi ir laba lieta – ērts pārvietošanās veids pilsētā, veselīga, videi draudzīga, tādēļ nav nekāds brīnums, ka gadu no gada aktīvo riteņbraucēju skaits Latvijā pieaug lielos apmēros (piemēram, uz Vanšu tilta 2008. gadā darbadienas rītā stundas laikā saskaitīti vien 91 velosipēdists, bet 2013. gadā jau četras reizes vairāk – 449 velosipēdisti). Ja pirms desmit gadiem velosipēdisti bija pārāk mazskaitlīga minoritāte, lai to dēļ uzņēmējiem vajadzētu “iespringt”, mūsdienās situācija jau ir mainījusies – uzņēmēji sākuši uzstādīt velonovietnes, lai pie viņiem iepirktos, paēstu vai izmantotu sniegtos pakalpojumus pēc iespējas vairāk cilvēku.

Lai arī velosipēdisti vienā pirkuma reizē atstāj nedaudz mazāk naudas par autovadītājiem, viņi iepērkas biežāk, un viņiem ir daudz ērtākas nokļūšanas iespējas šajos veikalos, līdz ar to kopumā velosipēdisti veikalā atstāj vairāk naudas par autovadītājiem

Rakstā “Laiks mainīties”  jau rakstījām par to, kā velojoslu ieviešana blīvi apdzīvotās ielās palielina veikalu apgrozījumu. Piemēram, Ņujorkā, Manhetenā pēc drošu velojoslu ierīkošanas uz 9. avēnijas (9th Avenue) veikalu apgrozījums pieaudzis par 49%, kaut pārējās apkaimes ielās tas pieauga vien par 3%. Izskaidrojums tam ir gluži vienkāršs – lai arī velosipēdisti vienā pirkuma reizē atstāj nedaudz mazāk naudas par autovadītājiem, viņi iepērkas biežāk, un viņiem ir daudz ērtākas nokļūšanas iespējas šajos veikalos, jo veikalam tuvumā ir ļoti ierobežots autostāvvietu skaits, bet velonovietnes ir daudz neierobežotākas – vienas autostāvvietas vietā iespējams ierīkot velonovietni 10 velosipēdiem.

Rīgā situācija ir citāda – pie mums veloinfrastruktūras tikpat kā nav, tādēļ velosipēdistiem atļauts un lielākā daļa pārvietojas pa ietvēm.  Tādēļ iespējas “pieaudzēt” apgrozījumu ir teju visās Rīgas ielās, kur vien ir ietves – tikai jāuzstāda velonovietnes un velosipēdisti pie jums sāks braukt bez īpašas reklāmas, jo velonovietne pati par sevi ir reklāma.

Pētījumi rāda, ka 400 metri ir attālums, ko cilvēki labprāt mēro uz veikalu, skolu vai citu iestādi kājām. Savukārt ar velosipēdu šis attālums ir aptuveni 4 reizes lielāks, jo tieši tik reižu lielāks ir vidējais braukšanas ātrums ar velosipēdu. “Pievilinot” velosipēdistus, mēs iegūstam milzīgu veikala potenciālā klientu loka palielinājumu.

Latvijā ar velosipēdiem ikdienā pārvietojas 16% iedzīvotāju. Arī Rīgā šis rādītājs tuvojas Latvijas līmenim un Rīgas domes Satiksmes departaments plānojis, ka līdz 2020. gadam šis skaitlis būs jau 20%

Šajā shēmā redzams, cik ļoti palielinās potenciālo klientu loks, ja uzstāda drošas velonovietnes. Potenciālais klientu – gājēju skaits ir mazs, jo potenciālo klientu teritorija nav blīvi apbūvēta ar daudzdzīvokļu ēkām, savukārt potenciālais klientu – velosipēdistu skaits jau ir daudz lielāks, jo šo potenciālo klientu teritorija sevī jau ietver pat daļu no Brasas (iedz. skaits 2014. g. – 13 241) un Sarkandaugavas (iedz. skaits 2014. g. – 17 862) visblīvāk apbūvētajām teritorijām. Konkrētais veikals gan šobrīd izceļas ar nedrošām velonovietnēm, kuras cilvēki neizmanto, jo pie tām nav iespējams pieslēgt velosipēda rāmi.

Latvijā ar velosipēdiem ikdienā pārvietojas 16% iedzīvotāju. Arī Rīgā šis rādītājs tuvojas Latvijas līmenim un Rīgas domes Satiksmes departaments plānojis, ka līdz 2020. gadam šis skaitlis būs jau 20% – tātad viena piektā daļa no visiem ceļu satiksmes dalībniekiem būs tieši velosipēdisti. Jebkuram uzņēmējam būtu jāzina, ka nevajadzētu palaist garām iespēju gūt naudu no tik lielas sabiedrības daļas. Kā tad mūsu lielākajiem uzņēmējiem veicas?

Lielveikalu velonovietnes – reālā situācija

Esam noskaidrojuši, ka velonovietnes ir risinājums, kā veikaliem piesaistīt vairāk klientus un palielināt savu apgrozījumu. Tagad noskaidrosim kāda tad ir reālā situācija Rīgā ar velonovietnēm 8 lielākajos Rīgas lielveikalu tīklos: Aibe, Elvi, LaTS, Maxima, Mego, Narvesen, Prisma, Rimi. Esam apsekojuši vismaz 10 veikalus vai nu visus konkrētā tīkla veikalus un kopējā situācija 2016. gada martā ir šāda:

Tabulā redzams, ka no kopā apsekotajiem 117 Rīgas centra un tam tuvējo apkaimju veikaliem tikai pie 49 % veikalu ir uzstādītas kādas velonovietnes. Bēdīgākā situācija ir ar uzstādītajām velonovietnēm – tikai 37% no pie veikaliem uzstādītajām velonovietnēm ir drošas. Veikalu īpašnieki nereti paši ar velosipēdiem nepārvietojas, tādēļ nezina, kādām būtu jābūt velonovietnēm un tiek uzstādītas tādas velonovietnes, kas vizuāli, iespējams, ir skaistas, bet realitātē pie tām velosipēdisti savus velosipēdus nepieslēgs, jo to gluži vienkārši nav iespējams izdarīt. Tādēļ jebkuram, kurš iecerējis pie sava veikala, kafejnīcas vai cita uzņēmuma uzstādīt velonovietnes, obligāti vajadzētu noskaidrot, kādas velonovietnes vajadzētu uzstādīt. Standarts, pēc kā vajadzētu vadīties ir pieejams Latvijas Riteņbraucēju apvienības mājaslapā ar nosaukumu “Vadlīnijas velosipēdu novietņu izveidošanai” (tiešs links uz .pdf failu)- tur detalizēti aprakstīta gan tehniskā specifikācija, gan ieteikts kur labāk novietni novietot, lai tā netraucētu gājējiem un velosipēdisti to reāli arī izmantotu. Drošas velonovietnes skice ir šāda:

 

Protams, ir iespējamas dažādas dizaina variācijas, bet tādā gadījumā attiecīgi pieaugs velonovietnes izmaksas. Un, ja velonovietne būs atbilstoša un novietota pēc iespējas tuvāk ieejai – to tāpat lielāko dienas daļu nosegs velosipēdi, tādēļ velonovietnei būtu jābūt tikai funkcionālai.

Diemžēl Latvijas lielveikali ar šo standartu ievērošanu nevar lepoties. Būtībā labāk ir velonovietni neuzstādīt, nekā uzstādīt nedrošu velonovietni, kurā ievietot var tikai velosipēda priekšējo riteni, jo šādas velonovietnes ļoti atvieglo darbu zagļiem – zaglim atliek tikai atskrūvēt velosipēda priekšējo riteni, un pārējais velosipēds ir zagļa rīcībā – tiek iekrauts busiņā un aizvests uz neatgriešanos. Starp lielveikaliem ir tikai viens veikalu tīkls, kurš ir sapratis velonovietņu lomu biznesā un sociālās atbildības līdzdalībā un uzstāda tikai droša veida velonovietnes. Bet arī šim lielveikalu tīklam viss nav 100% labi.

Lai objektīvi novērtētu veikalus, izveidojām formulu, kurā kā galveno rādītāju ietvērām to, vai pie veikala vispār ir droša velonovietne un kā mazu papildrādītāju ietvēram to, cik velosipēdus pie veikala ir iespējams novietot. Par drošu velonovietni veikalam piešķīrām 10 punktus, par katru velosipēda vietu – 0,1 punktu. Rezultāti dažam labam lielveikalu tīklam varētu šķist aplami, bet – atvainojiet, mēs nevaram pievērt acis uz velonovietnēm, kas uzstādītas “ķeksīša pēc” un kurās velosipēdus novietot nav droši…

Nākamajos rakstos par šo tēmu esam iecerējuši aprakstīt situāciju katrā veikalu tīklā, bet vispirms paziņojums lielveikalu tīkliem – nākamgad pavasarī veiksim atkārtotu veikalu apsekošanu un tad jau ziņosim kā mainījusies situācija gada laikā, kopš esam iepazīstinājuši veikalu tīklus ar reālo situāciju. Vēlam veiksmi un labu apgrozījumu veikaliem. Par otro varat nešaubīties, ja padomāsiet par adekvātām velonovietnēm.

Noslēgumā piedāvājam apskatīt galeriju ar labajiem un sliktajiem velonovietņu piemēriem.

 

Sliktie piemēri:

 

Labie piemēri: