Veloceļu audits: Centrs – Berģi

Kā ceturtais veloceļš, kurā veicām auditu, ir veloceļš “Centrs – Berģi”. Šis ir pirmais un pagaidām vienīgais veloceļš, kurš ved cauri pilsētas centrālajai daļai – apkaimēm, kur veloinfrastruktūras trūkums izjūtams visvairāk. Nav nekāds brīnums, ka Centram tuvākajā daļā veloceļš ir kļuvis ļoti populārs un caur Skolas ielu sastrēgumstundas laikā izbrauc vairāk velosipēdistu nekā automašīnu.

Veloceļš izbūvēts 2010. gadā, piesaistot ES finansējumu, līdz ar to teorētiski varētu sagaidīt, ka tas būs izbūvēts atbilstoši labākajai Eiropas praksei, bet vai tā tiešām būs?

“Centrs – Berģi” veloceļa kopējais garums RDSD veidotajā veloceļu kartē ir 12,8 km. Interesanti, ka savā mājaslapā RDSD gan norādījuši, ka veloceļa garums ir 14 kilometri, cerēsim, ka tā ir tikai drukas kļūda. Visdrīzāk gan departamenta darbinieki dubultā saskaitījuši posmu, kur veloceļš atrodas abās Brīvības gatves pusēs, lai tikai iegūtu vairāk teorētiskos kilometrus, ar ko pēc tam lielīties atsevišķiem Rīgas domes politiķiem.

Lai stāsts būtu uztveramāks, tāpat kā iepriekš, veloceļu esam sadalījuši posmos un pēc katra apskatītā posma būs posma novērtējums. Vērtējumu sastāda trīs daļas – veloinfrastruktūras tips, platums un seguma kvalitāte. Vērtēta tiek katra tipa veloinfrastruktūra atsevišķi, pēc tam vērtējums tiek sareizināts ar posmu garumu un tiek izvilkts vidējais vērtējums. Detalizētāku novērtējuma algoritmu skatīt šeit.

• 1.posms
• 2.posms
• 3.posms
• 4.posms
• 5.posms

Kopvērtējums

Kopvērtējumā veloceļš no maksimālajiem 109008 punktiem ieguvis 36674 punktus, kas dod tam 3 balles no 10. Vēlreiz jāpiebilst, ka šis novērtējums sevī ietver tikai trīs ļoti vienkāršus raksturlielumus – veloinfrastruktūras tipu, platumu un seguma kvalitāti. Vērtējumā netika ietverts tas, ka daļa no veloceļa ir parastas ietves, kurām vienkārši uzstādīta jauna ceļa zīme, netika ietvertas neatbilstošas ceļa zīmes un tas, ka pirms VEF tilta veloceļš vienkārši pārtrūkst.

Rezumējot auditu, varam droši apgalvot, ka RDSD mājaslapā pieejamā veloceļa karte nav precīza. Veloceļš atbilstoši standarta minimālajām prasībām realitātē ir izbūvēts tikai atsevišķos posmos Brīvības gatvē un Skolas ielā. Ja RDSD publicētajā kartē veloceļa kopējais garums ir 12,8 km, tad pēc veiktā audita noskaidrojām, ka reālais veloceļa kopgarums ir uz pusi mazāks – 6,1 km. Kartē tas izskatās šādi:

 

Kā būtu jābūt

Jau pašā veloceļa sākumā projektētāji pieļāvuši būtisku kļūdu, maģistrālo veloceļu ierīkojot divos pilsētas parkos. Parki ir vieta atpūtai un rekreācijai, kur cilvēkiem nebūtu jāsatraucas, kur spert kāju, lai tikai nepakļūtu zem kāda ātri braucoša velosipēdista. Tāpat tālāk veloceļš met teju kilometru lielu apkārtceļu, kas pateicoties lielākam skaitam ar luksoforu regulētu krustojumu nozīmē vismaz 5-10 minūtes ilgāku ceļā pavadīto laiku, nekā tas būtu, ja veloceļš vestu pa īsāko iespējamo maršrutu – Brīvības ielu. Tādēļ Rīgas domei beidzot jāizpilda Rīgas mēra pirms trijiem gadiem izteiktais solījums un jāierīko velojoslas Brīvības ielā.

 

 

Runājot par veloceļa posmu Skolas ielā, būtiski pieminēt, ka, lai arī tas atbilst standarta minimālajām prasībām, tas ir pārlieku šaurs divvirzienu velosatiksmei (2,1 m), lai uz tā varētu veikt drošus apdzīšanas manevrus. Tāpat draudus satiksmes drošībai rada autostāvvietas, jo starp tām un veloceļu nav drošības zonas tā sauktajai “durvju zonai”. Un visbeidzot – blīvi apdzīvotās vietās nav ieteicams veidot divvirzienu veloceļus tikai vienā ielas pusē, jo uz tādiem notiek vairāk ceļu satiksmes negadījumu. Tādēļ labākais variants Skolas ielā būtu ierīkot velojoslu “pret spalvu”, un centra virzienā samazinot maksimālo atļauto ātrumu līdz 30 km/h, tādējādi uzlabojot satiksmes drošību.

Savukārt veloceļa turpinājumā Brīvības gatvē lielākās problēmas sagādā luksoforu iestatījumi, kuri velosipēdistiem lielāko daļu laika rāda sarkanu signālu, kamēr tajā pašā virzienā braucošajiem autovadītājiem ir zaļais luksofora signāls.  Par šo problēmu rakstījām jau pirms gada rakstā “Kāpēc gājēji un velosipēdisti neievēro luksofora signālus?”.

Pēdējā svarīgā lieta, ko šoreiz pieminēsim, būs veloceļa un ietvju nepārtrauktība krustojumos un iebrauktuvēs blakusteritorijās. Vēl pērn pirms Brīvības gatves remonta veloceļš pārtrūka pie katras mazākās iebrauktuves. Pēc mūsu ierosinājuma Rīgas domes Satiksmes departaments solīja šo problēmu risināt, bet izdarīja tikai daļēji un vairākās iebrauktuvēs veloceļš joprojām pārtrūkst. Veloceļi un ietves jāveido pār iebrauktuvēm un mazāk svarīgām ielām ir jāveido nepārtraukti – vienā līmenī, jo tas, pirmkārt, uzlabo gājēju un velosipēdistu drošību, darbojoties kā neliels ātrumvalnis un, otrkārt, krietni uzlabo braukšanas kvalitāti, jo vairs nav jākratās pa nebeidzamajām apmalēm. Tāpat arī krustojumos ar vienādes nozīmes ielām veloceļam nedrīkstētu veidot apmales – tas jāsavieno ar brauktuvi pakāpeniski, bez bortakmeņa.

Augšpusē – “Centrs – Berģi” veloceļš, apakšpusē – kā būtu jābūt. Velc aiz līnijas, lai atklātu vienu vai otru attēlu

Rīcība

Lai uzlabotu situāciju uz veloceļa, Rīgas domes Satiksmes departamentam būtu pašam jāauditē šis veloceļš un jāsagatavo rīcības plāns, iepriekš pieļauto kļūdu novēršanai un izlabošanai. Tā kā mums nav itin nekādu cerību, ka viņi ko tamlīdzīgu darīs, mēs sagatavojām oficiālu iesniegumu ar problemātiskajām vietām ar lūgumu kļūdas labot.

Kā nākamie veloceļi, kurus auditēsim, būs veloceļi Šmerļa, Augusta Deglava, Juglas un Mstislava Keldiša ielās, tādēļ sekojiet mūsu mājaslapai un Facebook kontam, lai nepalaistu to garām!