Sadarbībā ar Valsts policiju esam izveidojuši Rīgas bīstamāko ielu karti mazaizsargātākajiem ceļu satiksmes dalībniekiem (skatīt zemāk). Izrādās, Rīgā ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) cieš simtiem gājēju un velosipēdistu ik gadu. 2014. un 2015. gadā kopā notikuši 1560 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietis vismaz viens gājējs vai velosipēdists [1]. 2015. gadā Rīgā gājuši bojā 15 gājēji, no kuriem 6 – Rīgas centrālajā daļā [2]. Jāatzīst, skaitļi ir iespaidīgi un satraucoši. Lai varētu saprast cēloni šim lielajam CSNg skaitam, apkopojām CSNg no visām Rīgas ielām un ievērojām šādas tendences:

1. Visvairāk CSNg notiek Centra rajonā.
2. Ir paralēli esošas ielas, no kurām vienā notiek ļoti daudz CSNg, kamēr otrā tādu praktiski nav.
3. Daudz negadījumu notiek gan tranzīta ielās, gan parastās šķērsielās.

Pirmā tendence ir loģiska, jo Centra rajonā ir visintensīvākā gājēju, velosipēdistu un autovadītāju satiksme. Tāda pati tendence vērojama apkaimju centru maģistrālajās ielās.

Īpaši izcēlām otro rindkopu, jo tas ir apliecinājums tam, ka CSNg var arī nenotikt, ja ir izveidota atbilstoša infrastruktūra. Tai ir jābūt tādai, lai autovadītāju ātrums blīvi apdzīvotās ielās nepārsniegtu 30 km/h. Blaumaņa ielā, kur 2014.-2015. gadā noticis tikai viens CSNg ar cietušu gājēju vai velosipēdistu to pilnībā nodrošina pašreizējais ielas plāns – gan brauktuves segums – bruģis, gan šaurā brauktuve autovadītājiem liek braukt mazā ātrumā, attiecīgi arī sadursmes risks ir krietni mazāks.

Trešā tendence liecina par to, ka problēma ir globāla un nav atšķirības, cik daudz automašīnu izbrauc caur ielu. Ja ielas infrastruktūra ir nedroša, tad tajā būs daudz cietušo jebkurā gadījumā.

 

Ko darīt?

Pilsētas centrā ir tikai viens variants – ierobežot automašīnu maksimālo ātrumu. Daudzi noteikti domā, ka ātrumu var ierobežot ar ceļazīmēm, bet tie ir maldi. Ceļa zīmes pilnībā tiek ievērotas tikai tad, ja ielu kontrolē Ceļu policija. Vakaros un nakts stundās, kad ielās Ceļu policija ir reti, ceļa zīmes bieži ir bezjēdzīgas.

Vietās, kur vidējais maksimālais ātrums samazināts no 50 uz 30 km/h, CSNg skaits samazinās par vismaz 40%, savukārt mirušo skaits – teju par 90 %.

Vienīgais risinājums, kas patiešām reāli var ierobežot ātrumu, ir tā sauktā “satiksmes nomierināšana” (no vācu val. “Verkehrsberuhigung”). Tie ir dažādi sistemātiski soļi, kā tiek sabalansēta ielas autosatiksme, tās drošība ar citiem ielas izmantošanas veidiem – pastaigām, satikšanās vietām, iepirkšanās, spēlēšanās utt.

Izmaksas šādai “satiksmes nomierināšanai” parasti ir niecīgas, toties ieguvums ir milzīgs – citu valstu pieredze rāda, ka vietās, kur vidējais maksimālais ātrums samazināts no 50 uz 30 km/h, CSNg skaits samazinās par vismaz 40%, savukārt mirušo skaits – teju par 90 %.[3]

 

Kā darīt?

Vienkāršākais un reizē arī efektīvākais veids, kā samazināt autotransporta maksimālo braukšanas ātrumu, ir brauktuvju un joslu sašaurināšana.

Trīs joslu vienvirziena ceļu padarot par divu joslu vienvirziena ceļu, samazina CSNg ar cietušajiem pat līdz 63%. Rīgas centrā un tam piegulošās apkaimēs šāda 3 joslu vienvirziena iela ir, piemēram, Kalna iela.

Četru joslu ceļu padarot par trīs joslu ceļu, ar vidējo joslu paredzētu tikai kreisajam pagriezienam, dod iespēju izveidot plašākas ietves, jaunas stāvvietas, ielu kafejnīcas vai veloceļus. 17 Ziemeļamerikas ielās šāda veida izmaiņas neietekmēja ielu autotransporta caurlaides spēju – īpaša vidējā josla kreisajam pagriezienam padara krustojumus efektīvākus, līdz ar to pa šaurāku ceļu spēj pārvietoties tikpat daudz automašīnu un  uzlabojas satiksmes drošība.

Joslas pilsētās ir jāsašaurina, bet to darīt šobrīd liedz Latvijas ceļu standarts. Šobrīd joslām jābūt 3,5 metrus platām, bet pilsētas centrā un dzīvojamo ielu kvartālos tādas ierīkot ir neprāts – automašīnas pa platākām joslām brauc ātrāk, jo tiek radīta viltus drošības sajūta.

Ir jāsaprot, ka ielas pilsētā nedrīkst veidot pēc tiem pašiem standartiem kā starppilsētu lielceļiem.

Vairāk informācijas par to, kāpēc šaurākas joslas ir labākas, lasiet šeit (angļu valodā).

Tam visam papildus  ir dažnedažādi “triki”, kā uzlabot satiksmes drošību – paplašināt ietves krustojumos, izveidot drošības saliņas gājēju pāreju vietās, veidot “guļošos policistus” ne-maģistrālajās ielās, ieviest fotoradarus krustojumos, kas disciplinētu autovadītājus nepalielināt ātrumu, lai izbrauktu vēl pie dzeltenā luksofora signāla. Viens gan ir skaidrs – ir jārīkojas, lai drošību uzlabotu, jo situācija Rīgas ielās ir drūma.

Diemžēl Rīgas domes Satiksmes departaments šobrīd veic lietas pretējā virzienā – viņi ir ieplānojuši sašaurināt gājēju ietves Aleksandra Čaka ielā, tā izveidojot pamatīgu tranzīta ielu, pa kuru ērti braukt būs arī kravas automašīnām. Ņemot vērā, ka ietves jau tagad ir pamatīgi noslogotas ar gājēju un velosipēdistu plūsmu, šāda ietvju sašaurināšana ir, maigi sakot, muļķība, pie tam – pretrunā ar UNESCO Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu. Tātad – ja Rīgas dome īstenos šo projektu, Rīga var tikt dzēsta no UNESCO Pasaules mantojuma saraksta.

 

Ar ko sākt?

Labākā iela Rīgas centrā, kura varētu būt kā piemērs drošu ielu rekonstrukcijai, varētu būt Brīvības iela. Brīvības iela ir viena no asiņainākajām Rīgas ielām, te divu gadu laikā cietuši 46 mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki. Šajā ielā iespējams samazināt autovadītāju braukšanas ātrumu, nemainot autotransportam nepieciešamo joslu skaitu. Patiesībā satiksme Brīvības ielā plūst raiti pat, ja viena josla ir slēgta satiksmei, to pierāda ielas posms starp Tallinas un Pērnavas ielām, kur no rītiem Juglas virzienā automašīnas brauc vienā joslā, jo otrajā joslā ir stāvvieta automašīnām, kurā, lai gan oficiāli auto drīkst novietot līdz plkst. 7.30 rītā, reāli automašīnas paliek pat pēc plkst. 8.00. Uzskatāmi to, ka Brīvības iela var mierīgi sadzīvot bez vienas joslas Juglas virzienā pierāda arī Māra Jonova nofilmētie remontdarbi Brīvības ielā. Automašīnas brauc lēnāk, prātīgāk, bet sastrēgumi neveidojas. Toms Kokins, savukārt piefiksējis to, cik daudz nevajadzīgas vietas Brīvības ielā atvēlēts autotransportam.

Brīvības iela ir viena no asiņainākajām Rīgas ielām, te divu gadu laikā cietuši 46 mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki.

Attēlos redzams, kāda Brīvības iela varētu izskatīties, ja to padarītu gājējiem un velosipēdistiem draudzīgu. Drošāk visiem – gājējiem vairs nevajadzētu uzmanīties no neapzinīgiem velosipēdistiem; velosipēdistiem nevajadzētu baidīties no neapzinīgiem autovadītājiem, savukārt autovadītājiem nevajadzētu raizēties par drošu velosipēdistu apbraukšanu. Un tas viss – nesamazinot vietu autosatiksmei! Angļu valodā to sauc par

 

“Win-Win-Win”!*

 

 

 

 

 

 

[1] Valsts policijas sniegtie statistikas dati

[2] CSDD sniegtie statistikas dati

[3] http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0386111214000235

*uzvara-uzvara-uzvara (neviens nav zaudētājs, ieguvēji ir visi – gan gājēji, gan velosipēdisti, gan autovadītāji)

Brīvības ielas vizualizāciju autors – Oto Ozols