Lai gan ielu remontdarbi gan šogad remontētajās ielās, gan Krišjāņa Barona ielā it kā ir noslēgušies, tomēr vairākos posmos ielas izskatās kā būvlaukumā. Iemesls – autovadītāju izbraukātas koku dobes un apstādījumu zonas starp ietvi un brauktuvi.
Foto: Edgars Kalniņš / Twitter
Šādu vietu izremontētajās ielās netrūkst un visvairāk izbraukāti ir apstādījumi pie izbrauktuvēm, kā arī vietās, kur starp kokiem ir izveidotas autostāvvietas. Tāpat netrūkst vietas, kur apstādījumu zonu izbraukājuši preču piegādātāji, kuri nez kāpēc iedomājušies, ka viņi drīkst automašīnu novietot uz ietves vai zaļajā zonā (atbilstoši CSN preču piegādātāji drīkst neievērot “apstāties aizliegts” ceļa zīmi, bet tas neļauj viņiem automašīnu novietot uz ietves):
Atsevišķās vietās apstādījumu zonā jau izbraukātas tik dziļas bedres, ka namu apsaimniekotāji centušies tās aiztaisīt pašu spēkiem – ar grants maisījumu:
Atsevišķs stāsts būtu veltāms Kr. Barona ielai, kur jau vairāk nekā gadu kvartālā starp Tallinas un Lielgabalu ielu ielas kopskats drīzāk atgādina kādu nekoptu ciematu nekurienē nekā valsts galvaspilsētas centra ielu. Lai pievērstu rīdzinieku un pilsētas vadības uzmanību šai problēmai, decembra sākumā atsevišķās dobēs tika iestādītas eglītes, tādējādi kaut nedaudz sakopjot šo vietu:
Diemžēl eglītes visnotaļ ātri “pazuda” un Rīgas domes Satiksmes departaments problēmu atrisināja pa savam, ko raksta noslēgumā redzēsiet. Bet nu padomāsim, ko departamentam vajadzētu darīt, lai šādas problēmas Rīgas svaigi saremontētajās ielās mēs neredzētu.
Risinājumi
Rīgas autovadītāji nav unikāli un ceļu satiksmes noteikumus mēdz pārkāpt tikpat ļoti, cik Rietumeiropas pilsētu autovadītāji – galu galā visi esam cilvēki un mēdzam būt aizmāršīgi un pieļaut kļūdas. Tas, ar ko Rīga atšķiras no Rietumeiropas pilsētām, ir veids, kādā veidota infrastruktūra. Izveidot koku apdobes vienā līmenī ar autostāvvietu, tās nekādā veidā nenorobežojot, pēc būtības ir muļķīgi – apdobes tiks izbraukātas jau pirmajās stundās. Minimālais variants, kā būtu jāpasargā koki, ir to norobežošana ar augstām apmalēm:
Tādējādi autovadītājs, izbraucot no autostāvvietas, sajutīs, ja būs veicis nepareizu manevru – auto riepas atdursies pret apmali.
No nekaunīgiem un neapzinīgiem autovadītājiem šāds risinājums kokus gan nepasargās, tāpēc vislabākais risinājums ir kokiem apkārt uzstādīt metāla norobežojumus.
Šāds risinājums reizē pasargā kokus arī no velosipēdistiem, kuri mēdz velosipēdus pieslēgt pie kokiem, ar saslēgu noberžot koku mizu, jo metāla norobežojums ir lieliska velonovietne. Aplūko arī dažādus citus risinājumus, kā ārzemēs koki un to apdobes tiek pasargātas no autobraucējiem:
Kā redzējām, varianti ir dažādi – stabiņi, koku ietvari, velonovietnes, zemas sētiņas, apmales. Vissvarīgāk ir norobežot zaļo zonu vietās, kur tās var izbraukāt. Nobeigumā pozitīva ziņa – šķiet, arī RDSD ir uz pareizā ceļa! Krišjāņa Barona ielā ap apdobēm parādījušies stabiņi. To vizuālo izskatu šoreiz nekomentēsim, bet cerēsim, ka nākamgad visās problemātiskajās vietās Stabu, Kr. Valdemāra, Kr. Barona un citās ielās būs parādījušies Rīgas vēsturiskajā centrā arhitektoniski iederīgāki risinājumi!
