Cilvēki, kas ikdienā pārvietojas pa Brīvības gatvi, noteikti būs ievērojuši, ka Brīvības gatvi šķērsojošās ielas gājēji un velosipēdisti ļoti bieži šķērso pie sarkanās krāsas luksofora signāla. Kādēļ tas tā notiek un vai tas ir bīstami? Ar šo rakstu mēs nekādi nevēlamies atbalstīt ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, bet gan vēlamies parādīt, kā sliktas infrastruktūras izveide ietekmē cilvēku rīcību.
Lai saprastu problēmas cēloni, pietiek uzturēties jebkurā krustojumā pāris minūtes. Pirmais, ko var ievērot – zaļais luksofora signāls velosipēdiem sāk mirgot jau pirms pirmie brauktuvi šķērsojošie velosipēdisti ir šķērsojuši brauktuvi. Gājēju luksofora signāli mirgo pāris sekundes vēlāk. Bet tajā pašā virzienā braucošajiem autovadītajiem braukt ļauts vēl ilgi, kamēr gājējiem un velosipēdistiem atliek noskatīties uz šo valdošo netaisnību.
Šāda situācija ir lielākajā daļā Brīvības gatves krustojumu. Pie tam interesanti, ka šādi saregulētie luksofori kavē arī autotransporta satiksmi – vairākos krustojumos visām 3 Brīvības gatves autotransporta joslām Juglas virzienā ir jāgaida aptuveni 5-8 sekundes, kamēr velosipēdu luksofori ir zaļi. Kam tas ir izdevīgi? Redzot reālo situāciju, domājams – nevienam. Pareizākais šajā vietā būtu pārregulēt luksoforus, lai autovadītajiem šīs 5-8 sekundes vairs nav jāgaida un gājējiem un velosipēdistiem “zaļais” būtu līdzīgu laika periodu kā autovadītajiem (atņemot nepieciešamās sekundes, lai gājēji paspētu pabeigt brauktuves šķērsošanu). Savukārt velosipēdistiem brauktuve būtu jāšķērso līdzīgi kā šobrīd gājēju pārejas – gājēju ātrumā.
Kamēr vien Rīgas domes Satiksmes departaments turpinās ierīkot šādas nejēdzīgas gājēju pārejas un veloceļus, tikmēr satiksmes dalībnieku starpā turpinās uzjumdīt naids. Autovadītāji šķendējas uz velosipēdistiem, kas brauc pie “sarkanā”.
Pēc Valsts policijas sniegtās informācijas Brīvības gatvē 2015. gadā nav noticis neviens ceļu satiksmes negadījums, kur velosipēdists būtu braucis pie sarkanā luksofora signāla.
Tāpat autovadītāji šķendējas uz velosipēdistiem, kas nejēdzīgi saregulēto luksoforu dēļ nebrauc pa veloceļu, bet brauc kopējā plūsmā. Šeit gan jāpiemin arī cits apstāklis – uz veloceļa Brīvības gatvē ir daudz augstu un neērtu apmaļu, līdz ar to ar velosipēdiem pa turieni nav ērti braukt, bet ar šosejas tipa velosipēdiem tur braukt ir pat bīstami – pirms katras šādas apmales nepieciešams piebremzēt, vai tai lekt pāri. Iedomājieties, ja autovadītajiem uz Brīvības gatves pirms katras blakusteritorijas iebrauktuves būtu izveidots guļošais policists – diez vai Satiksmes departamenta vadība ilgi noturētos savos krēslos. Bet velosipēdistiem un gājējiem jau var “iesmērēt” jebko – gan jau piecietīs. 🙂
Tieši tāda pati situācija ir uz “gājēju un velosipēdu ceļa” pie VEF un HARTVIK ēkām – tur katru dienu, pateicoties Satiksmes departamenta neprofesionāli uzprojektētajai veloinfrastruktūrai, tūkstošiem velosipēdistu un gājēju nonāk bīstamās situācijās, jo šis pāris simtus metru garais posms nav pārdomāts – veloceļš te krustojas ar gājēju ceļu, te pazūd pavisam. Jācer, ka šogad plānotās Brīvības gatves rekonstrukcijas ietvaros šo vietu beidzot sakārtos.
Slikti plānota infrastruktūra pasliktina satiksmes drošību un mudina satiksmes dalībniekus pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus. Pirms Brīvības gatvē izbūvēja veloceļu, šo posmu bija iespējams šķērsot pat 6 minūtes ātrāk, nekā šobrīd.
Noslēgumā parunāsim par to, cik tad īsti slikti un agresīvi ir šie velosipēdisti un gājēji, kas šķērso ielu pie “sarkanā” Brīvības gatvē. Pirmkārt – tā darot viņi apdraud tikai paši sevi, tādēļ visnotaļ saprotams, ka viņi to dara piesardzīgi, pārliecinoties par satiksmes drošību. Otrkārt – pēc Valsts policijas sniegtās informācijas Brīvības gatvē 2015. gadā nav noticis neviens ceļu satiksmes negadījums, kur velosipēdists būtu braucis pie sarkanā luksofora signāla. Vēl vairāk – pēdējo divu gadu laikā pēdējais CSNg, uz Brīvības gatves ar iesaistītu velosipēdistu, kur pārkāpts luksofora signāls noticis 2014. gada 8. martā, Stāmerienas ielas krustojumā. Diemžēl mums nav informācijas, kurš no iesaistītajiem ir vainojams CSNg – autovadītājs vai velosipēdists. Bet tas jebkurā gadījumā liek aizdomāties par to, vai Satiksmes departamenta izveidotie ierobežojumi ir adekvāti, ņemot vērā milzīgo skaitu gājēju un velosipēdistu, kas šos ierobežojumus regulāri pārkāpj.
Foto titulbildei no http://walking-men.com