Pagājušajā nedēļā Lāčplēša ielā no ietvēm tika izlauzts asfalts un tā vietā ietve tika nobruģēta. Par šī bruģa labajām un sliktajām īpašībām šoreiz nerunāsim, bet parunāsim par ko citu – par to, kādā profilā tika nobruģēta ietve pie ēku vārtrūmēm un iebrauktuvēm blakusteritorijās. Ja vēl pirms bruģēšanas ietve bija vairāk vai mazāk līdzena – slīpums, kas paredzēts, lai automašīna varētu uzbraukt uz ietves, bija tikai pie pašas brauktuves:
Tad tagad ietvju profils izveidots kā savdabīgi amerikāņu kalniņi:
Jāpiebilst, ka šādi veidotas ietves tika arī pagājušogad, Avotu ielas seguma atjaunošanas laikā:
Fizika
Šādi veidotas ietves ne vien rada neērtības un apgrūtinājumus invalīdiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem, bet ziemās tās kļūst pat bīstamas – kad ietves apledo, tieši vietās, kur ietve maina slīpumu, ir vislielākā iespējamība nokrist. To, cik liela problēma tā ir, iepriekšējā ziemā lieliski attēloja fotogrāfs Edijs Pālens galerijā “Apledojušas ietves Rīgā”, kur tika iemūžināti gājēji, kas sāpīgi krita tieši vietās, kur ietve mainīja slīpumu:
Foto: Edijs Pālens, LETA
Jāpiebilst, ka ietve, kurā tika uzņemtas slavenās fotogrāfijas, atrodas Alfrēda kalniņa ielā – arī šeit ietvju segums atjaunots 2015. gadā, tādēļ nav saprotams, kāpēc ietve nav izveidota droša un kvalitatīva.
Loģika
Šādi veidotas ietves ir absolūti neloģiskas arī no cita viedokļa. No piecstāvu vai divstāvu ēkas pagalma vārtrūmes parasti dienas laikā izbrauc, labākajā gadījumā, 5-10 automašīnas, sliktākajā gadījumā neviena, jo ēkā jau gadiem neviens nedzīvo. Savukārt pa ietvi ik dienu pārvietojas vairāki tūkstoši cilvēku, kuriem visiem nākas “izbaudīt” šīs neērtības un bīstamību.
Psiholoģija
Šādi veidotas ietves autovadītājos rada sajūtu “šis ir galvenais ceļš, ietve pārtrūkst” vietās, kur patiesībā priekšroka ir gājējiem. Sevišķi tas novērojams degvielas uzpildes staciju iebrauktuvēs, kur autovadītāji bieži nerēķinās ar to, ka priekšroka uz ietves ir gājējiem, pat, ja ietve fiziski pārtrūkst. Ja ietves tiktu veidotas nepārtraukti, autovadītājiem pirms ietves nāktos piebremzēt un psiholoģiski saprast “šī ir ietve un šeit priekšroka ir gājējiem”.
Kā ietves būvēt pareizi?
Ietves pie iebrauktuvēm blakusteritorijās jāveido nepārtrauktas, no speciālas apmales izveidojot rampu automašīnām, kā šajā piemērā no Nīderlandes:
Šajā attēlā redzamā ietve ir nepārtraukta un tā nepārtraukti šķērso pat mazāksvarīgu (dzīvojamo) ielu.
Izrādās, ka arī Rīgā tā var būvēt – pie Ministru kabineta atjaunotā ietve veidota nepārtraukta, bez “amerikāņu kalniņiem”:
Aicinām Rīgas domes Satiksmes departamenta atbildīgos būvuzraugus turpmāk nepieļaut šāda veida ietvju izbūvi un izlabot Lāčplēša ielas “amerikāņu kalniņus”, kamēr vēl to var izlabot. Noslēgumā piebildīsim, ka Lāčplēša ielā izveidoto “amerikāņu kalniņu” slīpums ir 15%, savukārt vides pieejamības standarti nosaka, ka maksimālais slīpums drīkst būt 8%.