RĪGA NAV AMSTERDAMA! Šos vārdus itin bieži var lasīt pie dažādiem ar veloinfrastruktūru saistītiem rakstiem. Līdztekus komentāriem par Latvijas nepiemēroto klimatu, kultūru un ko tik vēl ne, šis ir populārākais arguments, ja to tā var nosaukt. Tādēļ mēs nolēmām salīdzināt Rīgu ar Amsterdamu un nonācām pie ļoti interesanta secinājuma – Amsterdama pati nemaz nav Amsterdama.
Attālumi
Lai gan Amsterdama platības ziņā ir mazliet mazāka par Rīgu, tomēr iedzīvotāju skaita ziņā Amsterdama ir lielāka – tur 2016. gadā dzīvojuši ap 813 500 iedzīvotāju, kamēr Rīgā 2017. gadā dzīvojuši ap 641 400 iedzīvotāju. Amsterdamā iedzīvotāju skaits kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem ir tikai pieaudzis, kamēr Rīgā – tikai samazinājies. Lai arī Rīga ir lielāka par Amsterdamu, pateicoties tam, ka tai vēsturiski pievienotas apkaimes (Bolderāja, Vecāķi), kas ir krietni attālu no vēsturiskā pilsētas kodola. Tomēr, ja novietojam Amsterdamas pilsētas municipālās robežas uz Rīgas kartes, tad redzams, ka Amsterdama ir pat izstieptāka par Rīgu, kas nozīmē to, ka droši varam Amsterdamas attālumus pielīdzināt Rīgā veicamajiem attālumiem:
Reljefs
Daudzi uzskata, ka Amsterdamas panākumu atslēga veloinfrastruktūras jomā ir tās reljefs – Amsterdama ir plakana kā plānā pankūka. Rīga šajā ziņā ir ļoti līdzīga – par augstāko kalnu mēs saucam ~18 metrus augstu vēsturisko kāpu – Dzegužkalnu. Ikdienā braucot ar velosipēdu, lielākie “kalni”, kas jāpārvar Rīgā, ir tilti.
Tomēr Amsterdamā ir cita veida kalni. Ne velti Amsterdama un Nīderlande kopumā ir slavena ar savām vējdzirnavām. Pateicoties Ziemeļjūras tuvumam, Amsterdamā bieži valda okeānu vēji, tādēļ Amsterdamā 8 mēnešus vidējais vēja ātrums ir tāds pats vai lielāks nekā Rīgā tas ir mums pierastajā vētru laikā – novembrī, decembrī. Rīgai šajā ziņā ir paveicies ar novietojumu, jo atrodamies salīdzinoši mierīgā Rīgas jūras līča tuvumā. Mierīgāka, salīdzinājumā ar Amsterdamu:
Pretvējš ar ātrumu 10 m/s ir līdzvērtīgs braukšanai kalnā ar 8% slīpumu.
Klimats
Iepriekšējais videoklips jau var vedināt uz domām, ka Amsterdamā laikapstākļi ir draņķīgāki nekā Rīgā. Atspēkojot mītu, ka Latvijā ir pārāk auksts un lietains laiks, lai brauktu ar velosipēdu, mēs noskaidrojām, ka Nīderlandē vidējais gada nokrišņu daudzums ir par 15% lielāks nekā Latvijā. Nenoliedzami Rīgā sniegoto dienu ir vairāk nekā Amsterdamā, tomēr arī Amsterdamā mēdz snigt un tas nu nekādi nav šķērslis braukšanai ar velosipēdu:
Infrastruktūra
Visbeidzot mēs esam nonākuši pie patiesās Amsterdamas panākumu atslēgas. Kā iepriekš noskaidrojām, ne attālumi, ne līdzenums, ne klimats nav bijusi patiesā Nīderlandes panākumu atslēga ceļā uz velosipēdistiem draudzīgākās galvaspilsētas pasaulē titulu. Patiesā panākumu atslēga ir Amsterdamas nemītīgā ielu pārveidošana, tās pārveidojot arvien draudzīgākas velosatiksmei un iedzīvotājiem. Vislabāk to var ieraudzīt fotogrāfijās, kur salīdzinātas Amsterdamas ielas pagātnē ar mūsdienām.
Amsterdama pirms 50 gadiem pati nemaz nebija Amsterdama, vismaz ne tā Amsterdama, kuru pazīstam šodien. Autostāvvietas bija izveidotas visneiedomājamākajās vietās, pat uz ietvēm tika novietotas automašīnas. Visas iespējamās vietas un ielas bija caurbraucamas ar privāto autotransportu, tramvaji ceļu dalīja ar automašīnām vienā sastrēgumā. Aplūko pārsteidzošās Amsterdamas pārmaiņas pirms/pēc fotogrāfijās. Velc aiz līnijas, lai atklātu to, kā Amsterdama mainījās no autocentriskas uz cilvēkcentrisku pilsētu.
Vai pamanīji pagājušā gadsimta 70.-80. gadu Amsterdamas ielu pārsteidzošo līdzību ar Rīgu? Platas brauktuves, šauras ietves un automašīnas, automašīnas, automašīnas. Tikai dažas desmitgades iepriekš Amsterdamas ielas bija vieta, kuru cilvēki vēlējās ātrāk atstāt un caurbraukt, nevis vieta, kurā uzkavēties un pavadīt brīvo laiku – Amsterdama bija pilsēta automašīnām, nevis pilsēta cilvēkiem.
Vai Rīga nav Amsterdama? Protams, ka nav, bet mums ir visas iespējas mācīties un ņemt no tās piemēru, padarot Rīgu par pilsētu cilvēkiem!
Vēsturiskās fotogrāfijas: Beeldbank, the Amsterdam city archives
Mūsdienu fotogrāfijas Thomas Schlijper; Floris Lok