Asiņainā Rīga. Otrā daļa

Pirms kāda laika publicējām rakstu, kurā apskatījām bīstamākās Rīgas ielas mazaizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem – gājējiem un velosipēdistiem. Rakstā izvirzījām dažādas idejas, kā samazināt cietušo un bojāgājušo skaitu, piemēram, sašaurinot joslu platumu, tādējādi samazinot automašīnu plūsmas ātrumu, izveidojot drošības saliņas gājēju pāreju vietās, sašaurinot krustojumus. Vienā vārdā to sauc par “satiksmes nomierināšanu” (no vācu val. “Verkehrsberuhigung”). Zīmīgi, ka, nomierinot satiksmi gājēju drošības labā, būtiski uzlabojas drošība arī pašiem autovadītājiem, jo automašīnu spēja apstāties dažādos ātrumos nozīmīgi atšķiras. Aicinām noskatīties šo videoklipu, kurā parādīts, kā piecu kilometru stundā liela ātruma starpība var izmainīt sadursmes sekas no bojātiem dzelžiem par traģēdiju:

 

Tieši pēdējos piecos bremzēšanas metros automašīna zaudē pusi no sākotnējā ātruma, tādēļ pat piecu kilometru stundā liela ātruma starpība pēdējos bremzēšanas metros pāraug 27 km/h lielā ātruma starpībā sadursmes brīdī. Un tas jau var negadījumu padarīt letālu vai ar smagām traumām. Piemēram, vidēja izmēra automašīna braucot pa sausu ceļu ar ātrumu 50 km/h pilnībā apstāsies pēc aptuveni 23 metriem (reakcijas + bremzēšanas ceļš). Savukārt, ja automašīna brauks ar 65 km/h lielu ātrumu, tā pilnībā apstāsies pēc aptuveni 35 metriem! Tie ir veseli 12 metri, no kuriem lielu daļu distances automašīna pārvietosies ar dzīvībai bīstamu ātrumu. Vizuāli to, kā samazinās automašīnas ātrums, varat aplūkot šajā attēlā:

Attēls no https://richardhowellpeak.com

Ievērojiet to, ka visstraujāk ātrumu automašīnas zaudē tieši pēdējos metros.

Kā pirms kāda laika pierādījās Fine Young Urbanists veiktajā eksperimentā, Rīgā ir daudz autovadītāju, kas ievērojami pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Piemēram, Brīvības ielā ~20 minūšu laikā vien viņi saskaitīja astoņus autovadītājus, kuru braukšanas ātrums pārsniedza 65 km/h. Tāpat ievērojama daļa autovadītāju – 43 no 102 jeb 42%, kas atļauto braukšanas ātrumu pārsniedza robežās no 5-10 km/h, kas it kā nav nekas daudz, bet ceļu satiksmes negadījumā ātrumam ir izšķiroša loma (sk. iepr. video).

Esam nonākuši pie paša galvenā – kuras tad īsti ir Rīgas bīstamākās ielas, kur autovadītājiem būtu jāuzmanās? Tāpat kā iepriekšējā reizē, bīstamākās ielas (ar vismaz 5 CSNg) esam atzīmējuši kartē, šoreiz papildus esam norādījuši krustojumus, kuros ir palielināts CSNg ar cietušajiem skaits – šie krustojumi kartē atzīmēti kā melni punkti. Karte lielā mērā apstiprina teoriju – bīstamākās ielas ir tās, kurās var attīstīt lielākos ātrumus vai arī kaut kas nav kārtībā ar satiksmes organizāciju.

 

 

Kopā 2014. un 2015. gadā Rīgas ielās CSNg cietuši 943 autovadītāji. Visvairāk CSNg ar cietušiem autovadītājiem notikuši šādās ielās:

IelaCSNg skaits
KĀRĻA ULMAŅA GATVE33
BRĪVĪBAS GATVE32
MASKAVAS IELA25
AUGUSTA DEGLAVA IELA24
KRIŠJĀŅA VALDEMĀRA IELA22
BIĶERNIEKU IELA21
MŪKUSALAS IELA20
LUBĀNAS IELA20
DZELZAVAS IELA18
KRASTA IELA17

Savukārt visbīstamākās ielas, rēķinot CSNg skaitu uz vienu ielas kilometru ir:

IelaCSNg/km
KRIŠJĀŅA VALDEMĀRA IELA6,9
KATLAKALNA IELA6,4
11. NOVEMBRA KRASTMALA6,4
MŪKUSALAS IELA5,9
BRĪVĪBAS IELA5,7
IERIĶU IELA5,4
GOGOĻA IELA5,0
AKADĒMIĶA MSTISLAVA KELDIŠA IELA4,7
GRAUDU IELA4,6
DUNTES IELA4,5

Rīgas domes Satiksmes departamentam rekonstruējot un pārplānojot ielu satiksmes organizāciju, primāri būtu jādomā par drošību, tāpēc nav saprotams Dienvidu tilta projekts, kurā par gājējiem un velosipēdistiem aizmirsa kā sugu, savukārt autovadītājiem radīja apstākļus, kuros gribot negribot jājoņo, kā rezultātā šis tilts ir vienīgais no tiltiem, kurš iekļuvis bīstamāko ielu sarakstā. Mums ir prieks, ka “ūdens ir sakustējies” un Rīgā sākuši parādīties šīs Vācijā izdomātās zinātnes – “Verkehrsberuhigung” risinājumi:

Ģertrūdes un Akas ielas krustojums ticis pārveidots, krustojumu maksimāli sašaurinot, tādējādi autovadītāji nu ir spiesti pirms iebraukšanas krustojumā samazināt ātrumu, attiecīgi līdz  minimumam samazinot sadursmju iespējamību. Jācer, ka šādi un līdzīgi risinājumi turpmāk tiks pielietoti arvien biežāk. Drošība ir pirmajā vietā!