Nesen ar ļoti uzskatāmām bildēm padalījās mūsu biedrs Oto. Bildēs redzams, kā gadsimta laikā mainījies laukums pie Rīgas Centrālās stacijas – Marijas un Satekles ielas pats sākums. Lai arī pirmā bilde ir melnbalta, tajā nepārprotami var sajust, cik brīnišķīga un dzīvīga bija Marijas iela – iela ir pilna cilvēku, automašīnas, zirgu pajūgi veiksmīgi ar to sadzīvo, pa ielu kursē tramvajs. Otrajā bildē cilvēku uz ielas jau ir mazāk, bet joprojām ir veiksmīgs balanss. Trešā bilde jau ir mūsdienas. Ielā dominē automašīnas, automašīnas un vēlreiz automašīnas. Bezpersoniski metāla bleķi. Cilvēki iespiesti ietvju malās, bailēs no automašīnu rūkoņas un netīrības. Vai tas ir progress, ko vēlamies?
Ar šo rakstu uzsāksim rakstu sēriju par šobrīd visvairāk degradēto Rīgas ielu. Par ielu, kuru pāris cilvēki nolēmuši nogalināt. Nē, tā neatrodas Maskavas forštatē. Iela nosaukta dzejnieka, kurš šādi aprakstījis brīnišķīgo pirmajā bildē redzamo Rīgu:
“Rīga, Rīga, tu, pilsēta mana,
Ielās trami kā zvārguļi zvana,
Ielās slavu bez mēra un gana
Tev.”
– Aleksandra Čaka iela –
Aicinām visus, kam ir kāds sakars ar šo ielu, komentāros vai mums personīgi uzrakstīt par to – kā jums patīk tas, kas šobrīd tur notiek – kā jums patīk pa šo ielu staigāt, braukt ar velosipēdu, automašīnu vai braukt sabiedriskajā transportā pa šo ielu.