Ātrums un drošība

Pirms trīs gadiem, 2015. gada aprīlī, Fine Young Urbanists publicēja pētniecisku rakstu par ātrumu pilsētās. Tajā bija veikti mērījumi trīs Rīgas ielās – Kr. Barona, A. Čaka un Brīvības ielā. Ņemot vērā izmaiņas, kādas piedzīvojušas divas no šīm trim ielām un iespēju ar sertificētu radaru veikt ātruma mērījumus, mēs atkārtoti veicām mērījumus šajās trīs un vēl vairākās citās ielās, lai saprastu, cik ļoti rīdzinieki un pilsētas viesi ievēro atļauto maksimālo braukšanas ātrumu. Mērījumi būs raksta turpinājumā, bet vispirms pastāstīsim par to, kāpēc apdzīvotās vietās, pilsētās ir sevišķi svarīgi ievērot atļauto braukšanas ātrumu.

Starpība starp nāvi un dzīvību

Fiziku neapmuļķosi – jo lielāks ātrums sadursmes brīdī, jo smagākas sadursmes sekas. Vien atšķirība starp ātrumu uz šosejas un ātrumu pilsētā – pilsētā sadursmēs daudz biežāk cieš neaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki – gājēji, velosipēdisti, mopēdisti. Sadursmēs ar neaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem ātrumam ir daudz lielāka nozīme nekā sadursmēs starp divām automašīnām. Saduroties divām automašīnām pilsētā, lielākoties bojāti būs tikai dzelži, kamēr, saduroties automašīnai ar gājēju, lielākoties gājējs, labākajā gadījumā, nokļūs slimnīcā.

Jo lielāks ātrums, jo lielāka iespējamība, ka mazaisargātais satiksmes dalībnieks pēc sadursmes atradīsies morgā. Un izšķirošā robeža sākas tieši ap ātrumu 30 km/h, kad gājēja izredzes izdzīvot sadursmē ar automašīnu sāk samazināties eksponenciāli:

Jāņem vērā, ka līknē norādīts ir tieši sadursmes brīža ātrums. Tas nozīmē, ka, laicīgi ieraugot gājēju un bremzējot, ātrums sadursmes brīdī būs mazāks vai sadursme pat nenotiks. Bet vai gājējs tiks laicīgi ieraudzīts?

Kā varēja neieraudzīt?!

Pieaugot braukšanas ātrumam, vērā ņemams vēl kāds būtisks faktors – vai autovadītājs mazaizsargāto satiksmes dalībnieku vispār spēs laikus pamanīt. Kā izrādās, pieaugot ātrumam, autovadītāja perifērās redzes lauks sašaurinās. Tādēļ ļoti iespējams, ka autovadītājs gājēju, velosipēdistu vai automašīnu, kas “pēkšņi” uzskrien vai izbrauc viņa ceļā uz brauktuves, ierauga tikai tad, kad ir jau par vēlu, lai paspētu izvairīties no sadursmes.

Bet man ir labas bremzes, nobremzēšu!

Daudzu autovadītāju arguments ātruma pārsniegšanai ir – manai mašīnai ir labas bremzes, pagūšu nobremzēt! Diemžēl iepriekš parādītās redzes īpatnības nepalīdz laikus ieraudzīt šķērsli, tādēļ apstāšanās tiek uzsākta novēloti un pat 5 km/h lielāks ātrums var nozīmēt pat 27 km/h lielāku ātrumu sadursmes brīdī (skaidrojošs video angļu val.). Tas nozīmē, ka pat ar vislabākajām bremzēm autovadītājiem neizdosies izvairīties no sadursmes, ja krietni pārsniegts ātrums apdzīvotā vietā.

Ātrāk vai lēnāk nekā 2015. gadā?

Turpinājumā aplūko mūsu šī gada mērījumus ielām, kurās 2015. gadā ātrumu mērīja Fine Young Urbanists. Mēs mērījumus veicām tajā pašā darbadienas laikā un vietā, lai rezultātus varētu objektīvi salīdzināt. Lai gan divās ielās – Brīvības un Kr. Barona ielā notikušas ievērojamas satiksmes organizācijas izmaiņas, tas nav atstājis lielu ietekmi uz braukšanas ātrumu. Aplūko katrai ielai atsevišķi izveidotu grafiku, kur katrs zaļais vai sarkanais punktiņš apzīmē viena autovadītāja braukšanas ātrumu.

Brīvības iela

Brīvības ielā, salīdzinot ar iepriekšējo ātruma mērīšanas reizi, situācija būtiski nav mainījusies – lielākā daļa autovadītāju brauc ātrāk par maksimālo atļauto braukšanas ātrumu un vidējais braukšanas momentānais ātrums no 115 mērījumiem bija 55,7 km/h. 2015. gadā ātrums bija 53,9 km/h. Nelielais ātruma pieaugums varētu būt izskaidrojams ar tikko kā ieklāto gludo asfaltu, kas ļauj ieskrieties. 2015. gada ātruma mērīšanā tieši Brīvības ielā bija kāds rekordists, kurš sadūšojās braukt ar ātrumu 82 km/h. Mums trāpījās vēl ātrāks braucējs, kurš pamanījās sasniegt 100 km/h, kā stāvošus apdzenot ar ātrumu ~50 km/h braucošus autobusus.

A. Čaka iela

 

Aleksandra Čaka ielā vidējais braukšanas momentānais ātrums šajā mērīšanas reizē bija 48,5 km/h un tas bija par 2,4 km/h mazāks nekā ātruma mērīšanā pirms trīs gadiem, kad vidējais momentānais ātrums bija 50,9 km/h. Vidējā ātruma samazinājumu var skaidrot ar slikto A. Čaka ielas seguma stāvokli, kas jau 2015. gadā bija slikts, bet pa šiem gadiem ir kļuvis vēl sliktāks.

Kr. Barona iela

 

Krišjāņa Barona ielā novērojams vislielākais skaits autovadītāju, kas neievēro atļauto maksimālo braukšanas ātrumu 30 km/h. Interesanti, ka mērīšanas reizē pirms trīs gadiem Kr. Barona ielā atļautais maksimālais braukšanas ātrums bija 50 km/h, tādēļ varētu padomāt, ka par 20 km/h būs samazinājies arī autovadītāju vidējais braukšanas momentānais ātrums, kas toreiz bija 38,0 km/h. Bet patiesībā ātrums ir samazinājies tikai par 2 km/h un šobrīd vidējais momentānais ātrums Kr. Barona ielā ir 36 km/h.  Jāpiebilst, ka šis ātrums varētu būt vēl lielāks, ja nebūtu bieži kursējošo tramvaju, kuri teju vienīgie konstanti ievēro maksimālo braukšanas ātrumu, tādējādi noslāpējot aiz viņiem braucošo automašīnu ātrumu. Pēc seguma atjaunošanas apaļais un nelīdzenais bruģis palicis tikai starp sliedēm un pārējā brauktuves daļā ir krietni gludākais zviedru bruģis, iespējams, tieši tādēļ šoreiz varēja novērot arī autovadītājus, kas ieskrienas pat līdz 60-66 km/h. Iepriekšējā reizē maksimālais novērotais ātrums bija 53 km/h. Lieki piebilst, ka par šādu ātruma pārkāpumu (+31 km/h apdzīvotā vietā) autovadītājs var nopelnīt 160 eiro soda kvīti…

Palēnināta ātruma ielas

Visbēdīgākā situācija ar ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu ir ielās, kur ievērot atļauto braukšanas ātrumu ir vissvarīgāk – ielās ar atļauto braukšanas ātrumu 30 km/h un dzīvojamo zonu ielās (atļautais braukšanas ātrums – 20 km/h). No 30 km/h ielām, kur veicām ātruma mērījumus, neliela daļa autovadītāju atļauto ātrumu ievēroja tikai Kr. Barona ielā, kas gan nav skaidrojams ar autovadītāju godaprātu, bet gan ar to, ka ātrāk braukt konkrētajā situācijā liedza tramvajs un tam blakus braucošie velosipēdisti.

Vēl bēdīgāka situācija ar maksimālā ātruma neievērošanu novērojama dzīvojamajās zonās. No vairāk nekā 350 veiktajiem ātruma mērījumiem tikai vienā gadījumā autovadītajs ievēroja atļauto braukšanas ātruma ierobežojumu. Visi pārējie autovadītāji atļauto braukšanas ātrumu pārsniedza visnotaļ ievērojami un 17 autovadītāji atļauto braukšanas ātrumu pārsniedza pat vairāk nekā par 30 km/h, par ko Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēts ievērojams naudassods – 160 EUR vieglās automašīnas vadītājam un 320 EUR kravas automašīnas vadītājam.

Ko iesākt?

Kā pierāda ārvalstu pētījumi un mūsu mērījumi Kr. Barona ielā, vienkārša ceļa zīmju nomaiņa nemaina reālo braukšanas ātrumu:

 

Lai autovadītāji tiešām ievērotu atļauto braukšanas ātrumu, ielas ir jāveido tādas, lai autovadītājiem pa tām braucot, nerastos vēlme braukt ātrāk par atļauto braukšanas ātrumu. To iespējams panākt ar diviem paņēmieniem – ielu dizainu vai fotoradariem. Tā kā fotoradarus visos ielas posmos nevar novietot un tas tāpat ļauj dažiem izredzētajiem pārkāpt ātrumu, par to samaksājot, tad pilsētas ielās efektīvākais paņēmiens ātruma ierobežošanai ir ielas dizaina pārmaiņas. Rīgā populārs ir tikai viena veida princips, kā samazināt braukšanas ātrumu – guļošais policists. Lai gan tas ir efektīvs braukšanas ātruma ierobežotājs, tomēr tādu izveidot ir salīdzinoši dārgi un autovadītāji pirms un pēc guļošajiem policistiem vienalga uzgāzē un pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Tāpēc efektīvāk ir ielā satiksmi nomierināt visā tās garumā. Turpinājumā esam uzskaitījuši dažādus piemērus, kā uzlabot ielu dizainu, nodrošinot patīkamu un drošu ielu.

Šaurākas joslas

Pētījumi un statistika pierāda, ka šaurākas brauktuves un to joslas liek autovadītājiem būt uzmanīgākiem un braukt mazākā ātrumā. Atbrīvoto brauktuves vietu var izmantot dažādiem citiem mērķiem, piemēram, izveidojot ietves paplašinājumus, ierīkojot zaļumus, kokus un ielas labiekārtojuma furnitūru.

Pagriezienu rādiusa samazināšana

Krustojumi ir viena no bīstamākajām ielu sastāvdaļām. Ļoti labs veids, kā krustojumos nodrošināt nogriešanos drošā ātrumā, ir pagrieziena rādiusa samazināšana. Tādējādi autovadītājs ir spiests automašīnas ātrumu samazināt līdz minimumam, lai varētu droši nogriezties.

Koki brauktuves malā

Koki ir ne tikai lielisks līdzeklis pilsētvides uzlabošanā, bet tie arī palīdz samazināt ātrumu, ar kādu autovadītāji brauc pa ielu, jo rada iespaidu, ka brauktuve ir šaurāka.

Brauktuves sašaurināšana krustojumos

Krustojumā sašaurināta brauktuve brīdina autovadītāju, ka viņš iebrauc vietā, kur mainās vide un jābrauc uzmanīgāk. Ideālā variantā ietvei pār ielu ar samazināto braukšanas ātrumu būtu jābūt nepārtrauktai un paceltai attiecībā pret brauktuvi.

Brauktuves sašaurinājumi

Brauktuves sašaurināšana no divām uz vienu joslu noteiktās vietās liek autovadītājam braukt lēnāk un neļauj novērst acis no ceļa. Sašaurinājumu var apvienot ar ātrumvalni efektīvākai ātruma ievērošanai.

Braukšanas trajektorijas maiņa

Iespēja visu laiku braukt taisni pa platu brauktuvi ir galvenais iemesls, kāpēc autovadītāji pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu, tāpēc braukšana jāpadara interesantāka. Vienvirziena ielās ļoti labs variants ir nepārtraukti mainīt brauktuves pusi, pa kuru jābrauc. Esošās ielās to ērti iespējams paveikt ar autostāvvietu izkārtojuma maiņu un dažu ceļa zīmju vai stabiņu palīdzību.

Ātrumvaļņi

Rīgā pazīstams risinājums. Lai ātrumvaļņi būtu efektīvi, tie jāizvieto visā ātruma ierobežojuma zonā vismaz ik pēc 100-150 metriem, lai autovadītājiem nebūtu kārdinājums starp ātrumvaļņiem uzgāzēt. Svarīgi ātrumvaļņus veidot tādus, lai tie būtu komfortabli pārbraucami ar maksimāli atļauto braukšanas ātrumu un autovadītāji varētu visu ielas posmu braukt vienādā ātrumā, iztiekot bez liekas bremzēšanas un uzgāzēšanas.

Krustojumu virzienu ierobežošana

Krustojumos ierobežojot autotransporta iespējas caurbraukt ielu, tiek ierobežots ne vien ātrums, bet arī ielu izmantojošo transportlīdzekļu skaits, jo iela kļūst nepievilcīga caurbraukšanai. Svarīgi saglabāt iespēju caurbraukt krustojumu velotransportam.

Ārvalstu piemēri autosatiksmes mierināšanā

Raksta noslēgumā aplūko piemērus no dažādām Rietumeiropas un Skandināvijas valstīm ar to, kā automašīnu ātruma ierobežošana tiek īstenota tur.

 

Infografika par veiktajiem ātruma mērījumiem: Infogram.com