Bīstamākās gājēju pārejas Rīgā

Gājēju pārejas, tautā sauktas par zebrām, ir vienas no potenciāli bīstamākajām vietām uz ceļa, jo šeit krustojas gājēju un automašīnu trajektorijas. Cilvēka sadursmē ar automašīnu zaudētājs vienmēr būs cilvēks, tādēļ satiksmes organizētājiem jādara viss iespējamais, lai gājējam šķērsot gājēju pāreju būtu droši. Drošību iespējams uzlabot dažādi, sākot no drošības saliņām starp joslām, ietves paplašinājumiem un beidzot ar gājēju luksoforiem.

Rīgā ik pa laikam dzirdam, ka gājēju pārejām tiek veikti drošības uzlabojumi – tiek uzstādīts papildu apgaismojums, tiek uzstādītas īpašas LED izgaismotas ceļa zīmes un pat tiek ieklāta īpaša sarkana krāsa pirms pārejām. Diemžēl, tādā veidā uzlabojot drošību, māja netiek būvēta no pamatiem. Proti, nokrāsojot sarkanā krāsā gājēju pāreju, bet saglabājot divas joslas vienā braukšanas virzienā bez drošības saliņas pa vidu, pāreja būtībā ir tikpat nedroša kā pirms krāsošanas, jo autovadītāju rīcību krāsa nemainīs – viņi turpinās braukt pārāk lielā ātrumā un turpinās apsteigšanas manevru pat tad, ja blakus braucošajā joslā automašīnas būs apstājušās. Pavisam nesen uz kādas šādi “uzlabotas” gājēju pārejas Rīgā tika nogalināts gājējs.

Pateicoties CSDD atsaucībai, esam saņēmuši statistikas datus par pēdējos piecos gados uz neregulējamām gājēju pārejām notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem ar iesaistītiem gājējiem un velosipēdistiem. Kopumā no 2013. līdz 2017. gadam Rīgā uz neregulētām gājēju pārejām notikuši 295 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bojā gājuši 9 cilvēki un ievainoti 269 cilvēki, no tiem 34 cilvēki ir smagi ievainoti.

 

Gaisma vai tumsa?

Nereti diskusijās par ceļu satiksmes negadījumos iesaistītajiem gājējiem tiek runāts par to, ka nelaimes notiek tādēļ, ka gājēji ir neredzami – nelieto atstarotājus utt. Statistika šo argumentu neapstiprina, jo  lielākā daļa negadījumu notiek diennakts gaišajā laikā, savukārt negadījumi, kas notiek krēslā vai diennakts tumšajā laikā, absolūti lielākajā daļā gadījumu notikuši uz apgaismotiem ceļiem un gājēju pārejās ar papildu apgaismojumu:

 

 

To, ka negadījumi uz gājēju pārejām nav apgaismojuma problēma, pierāda arī diennakts stundas, kad negadījumi notiek – tie notiek salīdzinoši vienmērīgi sākot no plkst. 7 rītā līdz plkst. 20 vakarā. Ievērojams negadījumu skaita pieaugums vērojams pievakares sastrēgumstundā, kad ielās ir lielākie sastrēgumi plkst. 17, bet arī tad tikai 19 no 47 negadījumiem notikuši tumšajā periodā:

 

Tendences

CSNg uz gājēju pārejām pēdējo piecu gadu laikā diemžēl ir tendence pieaugt:

 

Savukārt vidējā tendence gada griezumā norāda, ka bīstamākais mēnesis gājējiem uz gājēju pārejām ir decembris – tad uz pārejām notiek pat vairāk nekā trīs reizes vairāk ceļu satiksmes negadījumu nekā citā ziemas mēnesī – martā. To, iespējams, var skaidrot ar to, ka autovadītāji vēl nav apraduši ar tumšāko un slidenāko laiku, tādēļ nespēj laikus noreaģēt uz gājējiem, kas šķērso brauktuvi, un apstāties:

Šīs tendences neapšaubāmi liecina, ka Rīgas domes Satiksmes departaments nav uzdevumu augstumos un nedara visu iespējamo, lai negadījumu skaitu samazinātu. Tāpēc tagad nonākam pie raksta galvenās daļas – bīstamākajām Rīgas gājēju pārejām un mūsu ieteikumiem, kā šīs pārejas uzlabot.

 

Rīgas bīstamākās gājēju pārejas 2013-2017

Klikšķini uz gājēju pārejas adreses, lai aplūkotu to Google Streetview

Augusta Deglava iela 55 – 8 CSNg

Gājēju pāreja ved pāri četrām braukšanas joslām ielā ar ļoti intensīvu autosatiksmi. Ielas platuma un intensitātes dēļ šeit vienīgais vēlamais risinājums ir ierīkot gājēju luksoforu. Pagaidu gājēju luksofora uzstādīšana iespējama ļoti ātri, kā to pērn pats satiksmes departaments pierādīja, uzstādot pagaidu gājēju luksoforu Kr. Barona ielā pie jaunā sporta kvartāla.

NB! Velc aiz līnijas, lai atklātu gājēju pāreju šobrīd (kreisajā pusē) un pēc uzlabojumiem (labajā pusē).

Kārļa Ulmaņa gatve 2 – 7 CSNg

Šajā vietā gājēju pāreja ved pāri divām paralēlām joslām vienā virzienā. Šajā ielas posmā pēc otrās joslas nav nekādas vajadzības – tuvumā nav krustojumu vai nogriešanās joslas, tāpēc līdz gājēju pārejai autotransports varētu braukt vienā rindā. Šī pāreja ir īpaši traģiska, jo divos gadījumos gājēji ir smagi ievainoti, bet vienā gadījumā gājējs ir nogalināts.

Duntes iela 19 – 6 CSNg

Gājēju pāreja ved pāri divām ļoti platām joslām, kuras mudina autovadītajus braukt ātrāk, nekā šādā vieta pieklājas. Vienā CSNg gājējs ir smagi ievainots. Risinājums pārejas uzlabošanai – sašaurināt joslas, brauktuves vidū izveidojot saliņu. To iespējams izdarīt ar ļoti lētiem līdzekļiem bez ielas rekonstrukcijas, izmantojot dažāda veida plastikāta un gumijas stabiņus un plāksnes. Jāpiebilst gan, ka labākais risinājums Duntes ielā būtu ierīkot ar stabiņiem norobežotas velojoslas, tādējādi reizē uzlabojot drošību gan gājējiem, gan velosipēdistiem.

Ieriķu iela 3 – 6 CSNg

Gājēju pāreja ved no iepirkšanās centra Domina, kur cilvēki, veiksmīgi iepirkušies, iespējams, pat nenojauš, ka ielu, kuru viņi sķērsos, intensīvi izmanto autotransports, pie tam lielās fūres. Arī šeit vienā CSNg gājējs ir smagi ievainots. Risinājums – izveidot asfaltbetona ātrumvalni, tautā sauktu par guļošo policistu. Tas liktu pirms gājēju pārejas piebremzēt ikkatram, tādējādi to šķērsojot tādā ātrumā, kas gājējus būtiski neapdraudētu.

Melnsila iela 21 – 6 CSNg

Arī šeit gājēju pāreja ved pāri divām ļoti platām joslām un arī šeit viens gājējs ir ticis smagi ievainots. Risinājums arī šeit, līdzīgi kā Duntes ielā – sašaurināt joslas, brauktuves vidū izveidojot saliņu. Vienkārši, lēti un efektīvi.

Jūrmalas gatve 86 – 5 CSNg

Šajā vietā galveno bīstamību rada sabiedriskā transporta pietura, kas atrodas turpat blakus gājēju pārejai. Autobusiem nostājoties pieturvietā, tie aizsedz pretimbraucošo autovadītāju redzamību uz gājēju pāreju, tādējādi radot bīstamību. Risinājums šeit ir ārkārtīgi vienkāršs – pieturvietas ceļa zīme jāpārceļ nedaudz tālāk no gājēju pārejas.

Kārļa Ulmaņa gatve 86 – 5 CSNg

Gājēju pāreja pāri 3 un 2 atdalītām joslām atrodas uz maģistrāles, kur viennozīmīgi būtu nepieciešama ar luksoforu regulējama gājēju pāreja. Šeit kopā cietuši 2 velosipēdisti un 5 gājēji, no kuriem viens gājējs ir smagi ievainots. Pie tam – lai samazinātu gājējiem nepieciešamo laiku pārejas šķērsošanai, labo malējo joslu iespējams slēgt, jo pēc tās gluži vienkārši nav nekādas pamatotas nepieciešamības.

Kurzemes prospekts 21 – 5 CSNg

Kurzemes prospektā ir virkne līdzīgu gājēju pāreju, uz kurām regulāri tiek notriekti gājēji. Konkrētajā gājēju pārejā viens gājējs notriekts letāli. Problēmas sakne visās šajās pārejās ir viena – gājējam jāšķērso brauktuve, kur vienā virzienā var braukt automašīnas divās rindās. Ja automašīna pirmajā rindā ir apstājusies, tas nebūt nenozīmē, ka gājējs droši var iet, jo ir liela iespējamība, ka otrajā rindā braucošās automašīnas neapstāsies. Risinājums šai problēmai – pirms gājēju pārejām ielā brauktuvi sašaurināt uz vienu joslu. Šāds risinājums autosatiksmes kapacitāti neierobežos, jo joslu skaitam šajā gadījumā nozīme ir tikai 50-100 metrus pirms krustojuma – lai automašīnām būtu nogriešanās joslas. Starp gājēju pārejām arī paliktu divas joslas apdzīšanas iespējām.

Lāčplēša iela 104 – 5 CSNg

Konkrētā gajēju pāreja ved pāri četrām autotransporta intensīvi izmantotām joslām. Vienīgais saprātīgais risinājums pie esošās intensitātes – gājēju luksofors. Identiska gājēju pāreja uz šīs pašas ielas ir arī pie 117. nama, kur arī jāuzstāda gājēju luksofors. Cilvēku veselība un dzīvības ir svarīgākas par 10 sekundēm ietaupīta laika.

Pārējās bīstamās gājēju pārejas:

Andreja Saharova iela 25A – 4 CSNg
Klusā iela 23 – 4 CSNg
Kurzemes prospekts 24 – 4 CSNg
Kurzemes prospekts 58 – 4 CSNg
Lāčplēša iela 117 – 4 CSNg
Pērnavas iela 42 – 4 CSNg
Valdeķu iela 15 – 4 CSNg
Anniņmuižas bulvāris 40A – 3 CSNg
Anniņmuižas bulvāris 52 – 3 CSNg
Anniņmuižas bulvāris 85 – 3 CSNg
Daugavgrīvas iela 68A – 3 CSNg
Gunāra Astras iela 13 – 3 CSNg
Ieriķu iela 41 – 3 CSNg
Lidoņu iela 15 – 3 CSNg
Lubānas iela 118 – 3 CSNg
Maskavas iela 256A – 3 CSNg
Mārupes iela 33 – 3 CSNg
Prūšu iela 19 – 3 CSNg
Salaspils iela 6 – 3 CSNg
Stirnu iela 49A – 3 CSNg
Tallinas iela 88 – 3 CSNg
Tilta iela 28 – 3 CSNg
Ulbrokas iela 22A – 3 CSNg
Zentenes iela 11 – 3 CSNg

Piemēri tepat Rīgā

Brauktuves sašaurināšana ar melniem plastikāta stabiņiem Elizabetes un Antonijas ielas krustojumā

Brauktuves sašaurināšana ar melniem plastikāta stabiņiem Ģertrūdes un Akas ielas krustojumā

Brauktuves sašaurināšana ar oranžiem plastikāta stabiņiem Ropažu ielā pie 45. vidusskolas

Brauktuves sašaurināšana ar dzeltenām gumijas atdurēm, uzbrauktuve uz Vanšu tiltu.

 

Brauktuves sašaurināšana ar dzeltenām gumnijas atdurēm un oranžiem plastikāta stabiņiem, Anniņmuižas bulvāris

Drošības saliņas izbūve ar gumijas klučiem, atdurēm un ceļazīmēm ar puslodes pamatni, 11. novembra krastmala pie Akmens tilta

Citur

Viena no paraugvalstīm, kur ir viens no zemākajiem bojāgājušo un cietušo cilvēku skaitiem valstīm, ir Nīderlande. Un tieši tā – lēti un ātri viņi cīnās par satiksmes drošību. Kā viņi to dara?

1. Vispirms viņi nosaka t.s. melnos punktus:

Bīstami – gājējiem un velosipēdistiem jāšķērso divas vienā virzienā vedošas joslas

2. Melnos punktus sakārto ar lētiem līdzekļiem, nevis atrunājas, ka “nav naudas un nepieciešams pārbūves projekts”:

Brauktuve pirms bīstamās vietas sašaurināta ar vadstatņiem un plastikāta barjerām

3. Kad pienācis laiks un ir finansiālās iespējas – melno punktu pārbūvē:

Veikta pilnvērtīga bīstamā punkta pārbūve

Nīderlandē saprot, ka cilvēku dzīvība un veselība ir prioritāte nr. 1, tāpēc rīkojas, nevis atrunājas. Kad beidzot mēs to sapratīsim, Rīgas domes Satiksmes departament?

Aicinām mūsu lasītājus rakstīt Rīgas domes Satiksmes departamentam iesniegumus par šo vai citu bīstamu vietu sakārtošanu, jo tikai tā mēs pievērsīsim viņu uzmanību šai samilzušajai problēmai ar gājēju un velosipēdistu drošību Rīgā. To izdarīt var, nepieceļoties no krēsla, 5 minūtēs, pamācību lasi šeit: Iesnieguma iesniegšanas instrukcija