Pagājušā gada septembrī Rīgas dome rīkoja skrituļslidošanas nakts braucienu pa tikko izremontēto Brīvības gatvi. Pasākums nenoliedzami bija izdevies – tajā piedalījās vairāki tūkstoši dalībnieku, kas izbaudīja braukšanu pa gludo asfaltu. Rīgas dome toreiz sacīja, ka pavasarī tiks rīkots līdzīgs pasākums, šoreiz velosipēdistiem. Diemžēl velosipēdistiem vairs šo asfaltu izbaudīt nesanāks, jo nedaudz vairāk kā pusgada laikā asfalts vairs ne tuvu nav tik gluds kā bija pērn septembrī. Lielākā daļa lietus ūdens uztvērējakas (tautā sauktas arī par “rīdziņām” vai “gūlijām”) ir iegrimušas zemē, un ap tām asfalts sācis plaisāt, un rodas bedres. Daļa no uztvērējakām jau vienu reizi kopš pērnā gada seguma atjaunošanas darbiem ir atjaunotas, ko var redzēt pēc asfalta ielāpiem, tomēr uztvērējakas no jauna iegrimušas pazemē.
Fotouzņēmumos, kuri veikti 16. aprīlī, varam redzēt, ka liela daļa lietus ūdens uztvērējakas ir iegrimušas asfaltā, un tām apkārt izveidojušās plaisas, savukārt daļai uztvērējaku plaisas jau ir pārvērtušās visnotaļ iespaidīgās bedrēs. Tāpat redzams, ka atsevišķām uztvērējakām apkārt jau ir ieklāts jauns asfalts, kas liecina par to, ka tās jau ir remontētas.
Vēl būtiski ir pieminēt, ka, autotransportam braucot pāri uztvērējakām, rodas ļoti skaļi un nepatīkami trokšņi, kas vietējiem iedzīvotājiem noteikti pamatīgi krīt uz nerviem.
Risinājums
Problēmas būtība slēpjas tajā apstāklī, ka pirms asfaltēšanas darbiem šajās problemātiskajās vietās netiek veikta lietusūdens sistēmas rekonstrukcija, un vecumvecās uztvērējakas tiek vien nedaudz atjaunotas. Pēc remonta uztvērējakām katru dienu pārbrauc simtiem kravas automašīnu un autobusu, kas tām rada triecienus. Laika gaitā uztvērējakas iesēžas arvien dziļāk un dziļāk, līdz sāk plaisāt apkārt esošais asfalts, un rodas bedres.
Lai tas nenotiktu vienas ziemas laikā, būtu nepieciešams veikt notekūdens sistēmu rekonstrukciju, bet, lai pilnībā izslēgtu šādas situācijas rašanos, pasaulē eksistē citi risinājumi. Tās ir brauktuves apmalē iebūvētas uztvērējakas.
Nīderlandē, kur gada vidējais nokrišņu daudzums ir lielāks nekā Latvijā, šāda sistēma tiek izmantota jau vismaz 90 gadus. Noskaties videoklipu ar dažādiem iespējamiem uztvērējaku risinājumiem Nīderlandē:
Šāda veida sistēmas tiek izmantotas arī citās valstīs, tostarp arī mūsu pašu Latvijā. Jelgavā jau kopš 2012. gada, kad tika rekonstruēta Raiņa iela, tiek izmantots šāds risinājums. Kā tolaik vēstīja laikraksti, šāds risinājums izvēlēts tieši ielu seguma kvalitātes nodrošināšanai:
Lai izvairītos no iesēdumu veidošanās asfalta segumā, kā tas notiek gadījumos, ja gūlijas izbūvētas uz ielas braucamās daļas, rekonstruējot Raiņa ielu, tās iebūvētas ielas apmalēs.
Aplūko, kā šīs uztvērējakas izskatās to tīrīšanas laikā.
Citās valstīs lietus ūdens sistēma mēdz izbūvēt ar caurumiem visās apmalēs, tādējādi nodrošinot maksimāli ātru lietus ūdens novadīšanu no brauktuves. Rezultāts ir nemainīgs – brauktuve ar krietni mazāku bedru skaitu. Vai Rīga var atļauties katru gadu remontēt vienas un tās pašas uztvērējakas, vai tomēr labāk atjaunojot ielu, tās pārbūvēt vienu reizi uz vairākiem desmitiem gadu?
Lielbritānija, Notingema