A. Čaka iela

Kas jāizdara?

Brauktuves abās pusēs jāizbūvē vienvirziena veloceļi. Autosatiksmei jāsaglabā divas braukšanas joslas un trešās joslas vietā jāizveido sabiedriskā transporta joslas vai nogriešanās joslas, kas izvietotas pamīšus, atkarībā no konkrētā posma nepieciešamības, līdzīgi kā tas redzams Kopenhāgenas Vesterbrogade ielā. Krustojumos nodrošināta prioritāte sabiedriskajam transportam (tā luksoforā zaļais signāls iededzas pirmais). Ietvei jāizveido labiekārtojuma josla, kurā jāiestāda koki, jāuzstāda velonovietnes un jāizveido īstermiņa piegādes stāvvietas.

Kur?

Veloinfrastruktūra jāierīko visā ielas garumā, sākot no Centrālās dzelzceļa stacijas (krustojums ar Merķeļa ielu) un beidzot ar Zemitāna tiltu, nodrošinot velosavienojumu centram ar Rīgas lielāko apkaimi – Purvciemu.

Kopējais posma garums: 2,5 km

Kāpēc?

Rīgā ir vairākas neatrisinātas pilsētvides problēmas – satiksmes drošība, sastrēgumi, slikta gaisa kvalitāte. Lai šīs problēmas atrisinātu, pilsētai ir jāveicina staigāšana ar kājām, braukšana ar velosipēdu un sabiedrisko transportu. Priekšnoteikums tam, lai pēc iespējas vairāk cilvēku ikdienas braucienus veiktu ar velosipēdu, ir nepārtraukts veloinfrastruktūras tīkls.

A. Čaka ielā neatrisinātās problēmas izpaužas īpaši spēcīgi – iela ir netīŗa, trokšņaina, mazais bizness ēku pirmajos stāvos nīkuļo. Iela ir ar izcilu arhitektūru, ko diemžēl nomāc šī brīža automaģistrāle, kur autovadītaji pārsvarā brauc tranzītā – tātad viņiem šī iela nav galamērķis, bet tikai caurbrauktuve. Lai ielu atkal padarītu patīkamu, pats svarīgākais ir to atkal padarīt pievilcīgu gājējiem – to iespējams panākt samazinot trokšņu līmeni un labiekārtojot ielu, kā arī aizvācot no ietvēm velosipēdistus. To savukārt iespējams panākt tikai izbūvējot drošus veloceļus.

Aptuvenās projekta izmaksas: ? milj. EUR *

 

Vizualizācija “Pirms/Pēc”