Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) ir nolēmis veikt A. Čaka un Marijas ielas brauktuves paplašināšanu, sašaurinot ietves. 2016. gadā Rīgas pilsētas būvvaldes izsniegtā būvatļauja tika apstrīdēta tiesā, bet diemžēl tiesa ir zaudēta – dokumentācija projektam, lai arī pilnīgā pretrunā ar pilsētas attīstības plāniem, ir korekta un likumīga [projekta ekrānuzņēmums Marijas ielā pie Elizabetes ielas].
Iesākumam atzīmēsim, ka ietves A. Čaka ielā, sevišķi centra pusē, jau šobrīd ir pārlieku šauras gājēju kustībai. Uz ietves ir dažāda veida šķēršļi – ceļa zīmes, apgaismes stabi, pieturvietas, izvirzījumi no ēkām (kāpnes, izvirzīti skatlogi utt.), kas ietves efektīvo platumu (gājējiem izmantojamais ietves platums bez šķēršļiem) sašaurina pat vairāk nekā par pusi. Pirms pāris gadiem veiktā pētījumā secināts, ka Rīgā trīs ceturtdaļas ietvju nav ērtas un pieejamas gājējiem. A. Čaka iela tam jau šobrīd ir izteikts piemērs – ielā ir intensīva autotransporta kustība, mazs ietves efektīvais platums, nav ne zaļumu, ne soliņu. Šajā pašā pētījumā A. Čaka ielas ietves gājējiem novērtētas ar otro zemāko atzīmi “E” (skalā no A-F), savukārt ielas turpinājums centrā – Marijas iela – novērtēta ar zemāko iespējamo atzīmi “F”.
Vai iespējams situāciju padarīt vēl sliktāku? Apskati mūsu izveidotajā vizualizācijā, cik ļoti RDSD ieplānojis sašaurināt ietves A. Čaka ielā:
Turpinājumā detalizētāk paskaidrosim, kāpēc esam pret ietvju sašaurināšanu un brauktuvju paplašināšanu A. Čaka ielā.
1. Tas ir bezjēdzīgi
A. Čaka ielā satiksmes organizācija jau šobrīd notiek autotransportam braucot divās rindās katrā braukšanas virzienā. RDSD iecere paplašināt brauktuvi, lai varētu uzkrāsot divas joslas katrā braukšanas virzienā neko nemainīs – autotransports tāpat turpinās braukt divās rindās katrā braukšanas virzienā. Mainīsies tikai braukšanas ātrums, jo autovadītāji jutīsies drošāk. Uzsveram vārdu “jutīsies” – patiesībā drošība uz ielas samazināsies, par to – nākamajā punktā.
2. Palielināsies CSNg un ievainoto un bojāgājušo cilvēku skaits
Jo plašākas kļūst ceļa joslas, jo vairāk palielinās automašīnu vidējais ātrums. Autovadītāji uz platām joslām jūtas drošāk, tādēļ nebaidās spiest gāzes pedāli grīdā un droši brauc pat pa vietām, kur tik droši nemaz nevajadzētu justies – gājēju, riteņbraucēju pilnām ielām, kur kuru katru mirkli uz brauktuves var izskriet kāds bērns, vai arī no vārtrūmes pēkšņi var izbraukt kāda automašīna…
Vienā no iepriekšējiem rakstiem apskatījām, cik daudz var nozīmēt pat 5 km/h liela braukšanas ātruma starpība. Skaidrs, ka, palielinoties vidējam braukšanas ātrumam, palielināsies CSNg skaits. To pierāda arī statistika – A. Čaka ielas posmā no Elizabetes līdz Tallinas ielai laika posmā no 2011. līdz 2015. gadam CSNg cietuši 40 cilvēki. Savukārt identiskā Brīvības ielas posmā šajā pašā laika periodā CSNg cietuši 80 cilvēki un 2 cilvēki gājuši bojā (Valsts policijas statistika). Brīvības ielā autotransports arī brauc divās rindās, tāpat kā A. Čaka ielā, vien ar atšķirību, ka Brīvības ielā šīm divām autotransporta rindām piešķirtas divas plašas joslas.
Visnozīmīgāk braukšanas ātruma palielināšana ietekmē gājējus – risks nomirt CSNg pieaug ar katru ātruma kilometru. Piemēram, braucot ar ātrumu 40 km/h, gājēja iespēja izdzīvot CSNg ir aptuveni 50%. Savukārt, braucot ar ātrumu 60 km/h, šī iespējamība jau ir tuvu 0%. Par to stāstījām rakstā 30 km/h – kāpēc tas ir labi?, kur aprakstījām Rietumeiropas pilsētu tendenci – atļauto braukšanas ātrumu pilsētās uzstādot 30 km/h, bet 50 km/h atstājot maģistrālajām ielām.
3. Lielāks troksnis un gaisa piesārņojums
Lielāks ātrums nozīmē lielāku gaisa un riepu rites pretestību, kas nozīmē skaļākas ielas. Jau šobrīd uz A. Čaka ielas nav iespējams normāli sarunāties vai dzīvojamā nama ielas pusē atvērt logu. Tāpat var paredzēt gaisa piesārņojuma palielināšanos, jo, pirmkārt, palielināsies autotransporta skaits (induced demand princips, kas nosaka, ka, paplašinot ceļu vai uzlabojot ceļa apstākļus, automātiski palielinās ceļa lietotāju skaits), jo autovadītāji nu labprātāk izvēlēsies tieši A. Čaka ielu, nevis kādu apkārtceļu. Otrkārt, gaisa piesārņojumu ļoti ietekmē braukšanas ātrums, jo putekļi – PM2,5 un PM10 daļiņas – parasti nosēžas uz asfalta un gaisā tiek pacelti ar strauji braucoša autotransporta palīdzību. Attiecīgi – jo lielāks autotransporta ātrums, jo vairāk un augstāk putekļi paceļas. Visvairāk šo problēmu izjūt tieši vietējie iedzīvotāji, kuriem logi jau nākamajā dienā pēc mazgāšanas atkal ir netīri. Ielas brauktuves paplašināšana nozīmētu nevis problēmas risināšanu, bet gan problēmas palielināšanu.
4. Mazais bizness ēku pirmajos stāvos iznīks
Jau šobrīd A. Čaka ielā var novērot, kā mazais bizness ēku pirmajos stāvos nīkuļo. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tas tā ir – gājējiem, sabiedriskā transporta pasažieriem un velosipēdistiem, kas kopā veido lielāko daļu no mazā biznesa klientu skaita, šī iela nav patīkama, un to izmanto tikai, lai pēc iespējas ātrāk nokļūtu līdz pieturai vai līdz citai ielai, kur tad mierīgi var pastaigāties vai piesēst kādā āra kafejnīcā. Sašaurinot ietves, gājējiem un velosipēdistiem šī iela kļūs vēl nepievilcīgāka, līdz ar to var prognozēt, ka iznīks liela daļa šobrīd vēl nīkuļojošo mazo biznesu.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs intervijā “Neatkarīgā Rīta Avīze” ir sacījis:
“Aleksandra Čaka iela ir pārvērtusies par transporta maģistrāli, kas savieno centru ar Purvciemu. Uz šīs ielas turīgi cilvēki vairs nepērk dzīvokļus, arī veikali tur neattīstās, tur nav biroju un biznesa centru. Tā ir lemta degradācijai,» pauž Rīgas mērs.
Vai Rīgas mēram būtu jāsamierinās ar to, ka kāda iela lēnām degradējas vai arī tomēr viņam būtu kas jādara lietas labā?
5. Radīsies jauni grausti
Iznīkušam mazajam biznesam ēku pirmajos stāvos parasti ir liela ietekme uz ēku kopējo stāvokli. Nav noslēpums, ka komerciālo platību iznomāšana ir viena no ienesīgākajām ēku īpašnieku peļņas iespējām, bet, ja tās nav, tad jāiztiek vien ar īrnieku īres maksām. Savukārt īrnieki parasti vēlas klusu mājvietu jaukā rajonā, kur no rīta iespējams atvērt logus un ieelpot svaigu gaisu. A. Čaka ielā jau šobrīd šādas iespējas praktiski nav, bet pēc ielas pārtapšanas par maģistrāli, šī iespēja būs samazinājusies līdz minimumam. Arī īrnieku skaits A. Čaka ielas ēkās samazināsies. Līdz ar to var prognozēt, ka daudzi namīpašnieki vairs nespēs uzturēt savus īpašumus un gluži vienkārši tos atstās likteņa varā, līdzīgi, kā tas jau šobrīd noticis ar vairākām skaistām A. Čaka ielas mājām. Jāpiebilst, ka tas ir īpaši skumji, jo A. Čaka iela ir viena no arhitektoniski bagātākajām Rīgas ielām, līdz ar to mēs pamazām zaudējam kultūrvēsturisko mantojumu.
6. Netiek domāts par nākotni
Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis projektēšanas darbus tranzīta satiksmes novirzīšanai no Rīgas centra – Austrumu maģistrāli posmā “Ieriķu – Vietalvas iela” un satiksmes pārvadu pār dzelzceļa sliežu ceļiem “Rīga-Skulte”, kā arī ir uzprojektēts Raņķa dambja tunelis. Tas nozīmē, ka pēc pāris gadiem lielāko daļu centra ielu varēs pārtraukt izmantot tranzīta satiksmei.
Tādēļ nav saprotams, kāpēc pirms pāris gadiem iela būtu jāpielāgo tranzīta satiksmes plūsmai. Gluži pretēji – iela būtu jāprojektē ar domu par nākotni – ar veloceļiem, kokiem un īstermiņa autostāvvietām ielas malā, A. Čaka ielu pārvēršot par skaistu dzīvojamo ielu. Jau šobrīd tranzīta satiksmi var novirzīt uz apvedceļiem, kas, lai gan distances ziņā ir garāki, laika ziņā ir pat ātrāk izbraucami nekā A. Čaka iela.
Ielu jau šobrīd ir iespējams pārveidot cilvēkiem draudzīgu. Aplūko, kā iela izskatās šodien un kā tā varētu izskatīties nākotnē:
