COVID-19: Steidzami risinājumi Rīgai

Iepriekšējā rakstā aplūkojām, kā visā pasaulē iepriekšējos mēnešos aktīvi tiek veidota veloinfrastruktūra un paplašinātas šauras gājēju ietves, tādējādi nodrošinot drošu pārvietošanos laikā, kad sabiedriskais transports vairs nav tā drošākā vieta. Tagad aplūkosim, kādus ātri īstenojamus risinājumus varētu ieviest Rīgā. Galvenais princips – lai risinājumi būtu ieviešami ātri. Tieši ātra rīcība ir pati svarīgākā, Rīga nedrīkst aizrauties birokrātijas un saskaņošanas mudžekļos. Ja tik attīstīta Rietumeiropas valsts kā Vācija spēj drošas, no autosatiksmes nodalītas velojoslas ierīkot 10 dienu laikā no idejas, tad Latvijai nav nekādu atrunu to neizdarīt vēl ātrāk.

1. risinājums – pagaidu velojoslas

Tā kā Rīgā veloinfrastruktūras tīkls ir zemā līmenī (būtībā tāda nav, ir tikai atsevišķi fragmentāri savienojumi ar pārtraukumiem to starpā), tad svarīgākais darbs būtu izveidot drošus pagaidu veloceļus no centra uz lielākajām pilsētas apkaimēm. Lai palīdzētu Rīgai tādas ieviest, 6. maijā notika “MadCity” organizēts tiešsaistes hakatons (ieraksta video), kurā vairākas komandas radīja priekšlikumus pagaidu velojoslu ierīkošanai. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 40 dažādu organizāciju pārstāvji, tostarp Rīgas domes Satiksmes un Attīstības departamentu pārstāvji, un radītie priekšlikumi bija gana detalizēti ātrai to ieviešanai. Diemžēl pagaidām viss, izskatās, vēl nesācies ir apstājies sliktākajos birokrātijas džungļos. Šādos brīžos skaidri redzams, ka Rīgai trūkst izlēmīga vadītāja, jo ierēdņi baidās kaut ko darīt “ārpus rāmjiem”. Aplūkosim piedāvātos pagaidu velojoslu risinājumus:

Centrs – Ķengarags

Komanda ar nosaukumu “(S)PRINTERIS” pagaidu velojoslas piedāvāja izveidot virzienā no Centra uz Ķengaragu. Šajā posmā ir vairākas izglītības un medicīnas iestādes, tādēļ maršruts būtu sevišķi noderīgs rīdziniekiem. Veloinfrastruktūra savienotos ar Dzirnavu ielas velojoslām, tādējādi radot tālāku savienojumu.

 

Centrs – Iļģuciems

Komanda ar nosaukumu “Velo BreakOUT” piedāvāja savienot Centru ar Iļģuciemu, izmantojot Akmens tiltu, tur ierīkojot divvirzienu veloceļu. Šāds veloceļš būtu ļoti noderīgs vai visai Pārdaugavai, sevišķi Āgenskalnam un Torņakalnam. Turpinājumā velomaršruts vestu pa jau esošo Jūrmalas veloceļa veloinfrastruktūru un tālāk – pa Dzirciema ielu līdz pat Iļģuciemam.

Centrs – Mārupe

Komanda ar nosaukumu “Drošās līnijas” piedāvāja izveidot veloceļu uz Mārupi. Šīs komandas piedāvājums bija veloceļu veidot ar dažāda veida risinājumiem – caur ierobežota tranzīta dzīvojamajām zonām, ar velojoslām un pa esošiem gājēju ceļiem gar dīķi.

Centrs – Purvciems

Komanda ar nosaukumu “Ātrie” piedāvāja velojoslu ierīkošanu vairākos maršrutos atkarībā no prioritātēm, viena no augstākajām prioritātēm – Purvciema virziens, kur ir lielākais iedzīvotāju blīvums pilsētā. Šis ir arī virziens, kur pagaidu veloinfrastruktūru ierīkot būtu visvienkāršāk, jo brauktuves ir visplatākās un šobrīd plašums netiek lietderīgi izmantots.

2. risinājums – centra velojoslu realizācija

2014. gadā pēc Rīgas domes pasūtījuma tika izstrādāti velojoslu projekti vairākām Rīgas centra ielām. Birokrātijas gaiteņos diemžēl iestrēga arī vairāki labi projekti, tādēļ būtu vērts šos projektus izvilkt no atvilknēm, tos uzlabot un beidzot realizēt. Projekti, kurus var realizēt gandrīz nekavējoties, tikai velojoslas papildinot ar fiziskiem norobežojumiem no brauktuves – Brīvības iela, Elizabetes iela (velojoslas abos virzienos), Turgeņeva iela.

3. risinājums – velosatiksme vienvirziena ielās

Par to, kāpēc vienvirziena ielās būtu jāļauj un jārada apstākļi, lai velosipēdisti varētu braukt abos virzienos, rakstījām jau pirms diviem gadiem rakstā “Vienvirziena ielas un velosipēdisti”. Šis risinājums ir ļoti ātri un nedārgi ieviešams, tādēļ to jau sen izmanto desmitiem Eiropas pilsētu. Diemžēl Rīgā Satiksmes departaments līdz šim ir bijis stūrgalvīgs attiecībā uz šo ideju, bet COVID-19 krīze ir lielisks brīdis šo stūrgalvību beidzot atmest un ierīkot to, kas Eiropā jau ir sen.

Kā redzams, vienkāršākās vienvirziena ielās, kā piemēram, Zvaigžņu ielā, šo izdarīt ir ārkārtīgi vienkārši – jāuzstāda viena jauna ceļazīme un divas papildzīmes, kā arī vēlams uz seguma uzklāt ceļu horizontālo marķējumu, kas atgādinātu autovadītājiem, ka velosipēdisti šeit brauc abos virzienos:

 

 

Vēl viena labā ziņa – vienvirziena ielu Rīgā ir daudz. Tomēr vispirms šis risinājums jāīsteno vietās, kur to izdarīt var visātrāk un visvienkāršāk – vienvirziena ielās ar vienu braukšanas joslu.

4. risinājums – esošās veloinfrastruktūras uzlabošana

Nevienam nav noslēpums, ka veloinfrastruktūra Rīgā bieži vien nav tā drošākā vieta, kur pārvietoties ar bērniem, senioriem un citiem mazāk aizsargātiem cilvēkiem:

Tas ir jālabo, padarot esošo veloinfrastruktūru tik drošu, ka pa to var braukt visi – sākot no maza bērna un beidzot ar sirmu senioru. Lai veloinfrastruktūra maģistrālajās ielās būtu droša, tā ir fiziski jānorobežo no auto joslām. To ātri iespējams izdarīt ar pie asfalta pieskrūvējamiem stabiņiem, gumijas atdurēm vai arī vadstatņiem:

 

5. risinājums – tranzītsatiksmes ierobežošana

Par to, ka būtu nepieciešams ierobežot tranzīta satiksmes kustību K. Barona ielā, to padarot drošāku un ērtāku velosipēdistiem, runāts ir daudz un COVID-19 krīze ir īstais brīdis, kad šo plānu beidzot realizēt, tādējādi radot drošu savienojumu no VEF tilta līdz pat Vecrīgai cauri visam Rīgas centram. Vēl jo vairāk – Rīgas domei jau ir izstrādātas gatavas satiksmes organizācijas shēmas, tādēļ šo var ieviest nekavējoties. Autotransportam ielā joprojām saglabātos piekļuve visām adresēm, vienīgi ielu nebūtu iespējams izbraukt tranzītā no viena ielas gala līdz otram:

Tāpat būtu jārīkojas Avotu ielā, radot drošu savienojumu no Deglava tilta līdz pat pilsētas centram. Tādā veidā tiktu droši noslēgti divi svarīgi velosavienojumi “Centrs – Jugla” un “Centrs – Pļavnieki”.