Velosipēda vadītāja apliecība. Šoreiz nediskutēsim par to, cik arhaisks šāds pasākums ir un cik daudz reižu labāk būtu satiksmes noteikumus mācīt sākumskolā un pamatskolā. Latvija ir viena no retajām valstīm, kur velosipēdistiem, lai varētu pilnvērtīgi piedalīties ceļu satiksmē, šāda apliecība ir obligāti nepieciešama (ja vien nav cita veida vadītāja apliecība, kuras pārsvarā iegūst no 18 gadu vecuma).
Lai šo “brīnumu” iegūtu, ir jānokārto ceļu satiksmes noteikumu un satiksmes drošības eksāmens. Šo eksāmenu izstrādā un kontrolē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Jebkurš interesents šo eksāmenu var pats izmēģināt CSDD teorijas eksāmenu mājaslapā. Skolēni, studenti – visi, kas mācās parasti paļaujas uz to, ka testos un eksāmenos viss ir pareizi un tā ir vieta, kur kļūdas mēs gaidām vismazāk. Tam itsevišķi svarīgi būtu jābūt testos, kas paredzēti maziem bērniem (apliecību var iegūt no 10 gadu vecuma), jo bērni vēl paši analizēt, spriest un atrast kļūdas vēl nav spējīgi un visu rakstīto/sacīto parasti uztver kā patiesību un taisnību. Tālākajos attēlos redzēsiet piemērus, kur CSDD eksāmena jautājumos ir, labākajā gadījumā, divdomīga informācija, sliktākajā – pat maldinoša. Iesakām CSDD sakārtot šos testus atbilstoši mūsdienām, nevis palikt laikmetā, kad cilvēki vēl dzīvoja alās, baidoties no dinozauriem.
*Pēc CSDD domām pareizās atbildes ir iezīmētas zaļā krāsā.
Šeit ir izvēlēta neveiksmīgs reālās dzīves piemērs – ceļa uzturētāji, visticamāk, lai ietaupītu līdzekļus, ceļazīmi “Kopīgs gājēju un velosipēdistu ceļš” ir apvienojuši vienā. Ceļazīmēm jāatrodas ceļa zonas, uz ko tā attiecas, labajā pusē. Tātad, šeit pēc noteikumiem ar automašīnu talāk ceļu turpināt aizliegts, jo sākas kopīgs gajēju un velosipēdistu ceļš. Loģiski, protams, ir citādāk – gājēju un velospēdistu ceļa zīme attiecas uz kreiso pusi, un “ķieģelis” – labo pusi. Starp citu, ja arī nebūtu “ķieģelis” (Tālāk braukt aizliegts), tad velosipēdists droši drīkstētu braukt pa brauktuvi – viņam nav obligāti jābrauc pa kopīgo gājēju un velosipēdistu ceļu. To nosaka ceļu satiksmes noteikumu (CSN) 200. punkts.
Šis arī ir arhaisks gan noteikums, gan jautājums, jo CSN gluži vienkārši krāsa sānu atstarotājam noteikta nav (209. punkts). Arhaisks noteikums gluži vienkārši ir tādēļ ka šie atstarotāji palīdz ieraudzīt velosipēdistu tikai tad, ja automašīna velosipēdam atrodas 90 grādu lenķī. Tātad – tieši pirms sadursmes – par vēlu. Daudz efektīvāks un mūsdienīgāks risinājums ir mirgojošas lampiņas, kuras var saskatīt daudz lielākā lenķī.
Arī šis ir neprecīzs un nepatiess apgalvojums. Ja velosipēds ir speciāli tam paredzēts vai, ja pasažieris tiek pārvadāts speciālā velosipēda piekabē – tad var vest kaut 90 gadus vecus cilvēkus.
Pēc jaunajiem CSN, velovadītajs drīkst nogriesties arī pa A trajektoriju, izvērtējot situāciju. C trajektorija gan nešķiet īpaši pareiza un droša, sevišķi, ja joslu marķējums nosaka, ka pa šo joslu citi transporta līdzekļi drīkst braukt tikai taisni/pa labi.
Pēc šīs interesantās CSDD teorijas sanāk, ka velosipēdistam braucot pa brauktuvi, pirms katras vietas, kur aizmugurē braucoša automašīna varētu nogriesties, jāskatās pār plecu šoferim acīs, lai saprastu, vai viņš viņu ir pamanījis. Absurds.
Vēl viens arhaisms no aizvēstures – jālieto zvaniņš. CSDD, jūsu zināšanai, gājējiem uz ietves ir priekšroka, kādi vēl zvaniņi? Šeit arī vēlamies visiem velosipēdistiem atgādināt, ka daudz foršāk ir gājējam pateikt “Es atvainojos”, “Lūdzu, palaidiet” utt. un pateikt “Paldies”. Smaids būs gan velosipēdistam, gan gājējam. Zvaniņi tikai raisa negācijas. Piekrītam, ka jāsamazina braukšanas ātrums, bet tas neliedz gājēju veikli apsteigt. Nav saprotams, kāpēc CSDD vārdu “veikli” saista ar ko sliktu.
Kaut arī esam stingri par lukturu izmantošanu, šajā jautājumā atkal ir aplama informācija. CSN 209. punkts nosaka, ka: “Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, velosipēda vadītājam jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.” Tātad, lukturi nav obligāti. Bet mēs tos tomēr ļoti iesakām izmantot – tie jūs padarīs daudz pamanāmākus, nekā atstarojošās vestes!
Doma jau šeit bijusi laba – uzsvērt, ka pāri dzelzceļa sliedēm ar velosipēdu braukt nedrīkst. Bet nofotografēts gan aplami – velosipēdists atrodas pirms ceļazīmes “Ar velosipēdu braukt tālāk aizliegts” Tātad noteikumus nepārkāpj.
Jau atkal CSDD uzsver, ka vārds “veikli” ir kas slikts. Neveiksmīga vārdu izvēle.
Šeit nevienā no attēliem nevaram saskatīt ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Diez, kur CSDD tādu saskata?
Apgalvojums jau ir pareizs, bet kāpēc jāpadara nepareizs apgalvojums, ka dzīvojamajā zonā velosipēdistiem jādod ceļš gājējiem?
CSDD liek domāt, ka autovadītājam šajā situācijā ir priekšroka. Tā nav, un velosipēdistam visgudrākais būtu turpināt braukt, tikai pārvietojoties talāk no vārtrūmes.
Līdzīga kļūda bija jau vienā no iepriekšējajiem attēliem – pēc jaunajiem CSN, velosipēdists drīkst nogriezties pa A un B trajektorijām.
Tomēr ir viens labais piemērs – šeit pareizā atbilde jau sakrīt ar jaunajiem noteikumiem! Līdz ar jaunajiem CSN velosipēdisti gājēju pārejas drīkst šķērsot arī braucot – protams, vispirms pārliecinoties par savu drošību.
Šajā attēlā to nevar saskatīt, bet…
Lielajā attēlā var redzēt, ka velosipēdists brauktuvi šķērso pie sarkanās gaismas. CSDD – ?
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"), atbilstoši mūsu Privātuma politikai. Turpinot lietot šo tīmekļa vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.Pieņemt un turpinātVairāk informācijas
