Augstas ietvju apmales krustojumos ir sāpe ļoti daudziem rīdziniekiem – visspēcīgāk to izjūt cilvēki ratiņkrēslos, kuri paši nav spējīgi pa tādām apmalēm uzbraukt, bet problēmas tās sagādā arī vecākiem ar bērnu ratiņiem, velosipēdistiem un visiem citiem, kas uz riteņiem. Lai gan Rīgas dome pirms vairākiem gadiem, 2010. gadā, uzsāka apmaļu nolīdzināšanas kampaņu un pat aicināja rīdziniekus ziņot par vietām, kur jānolīdzina apmales. Diemžēl departamenta rīcība apmaļu līdzināšanas projektos bija kūtra un Rīgā joprojām ir tūkstošiem krustojumu, kuros nav nodrošināta vides pieejamība. Tāpat pēc šīs kampaņas arī jaunajos remontētajos objektos tika pieļautas vecās kļūdas un apmales nebija nolīdzinātas vienā līmenī ar brauktuvi. Par šo problēmu stāstījām rakstā “Neērtais neērto apmaļu jautājums”.
Šajā rakstā vēstījām arī par kādu 2015. gadā notikušu nejēdzību – Krāsotāju un J. Asara ielā tika atjaunots ietvju segums, bet krustojumos atstātas vismaz 5 cm augstas apmales. Uz jautājumu, kāpēc netika pielīdzinātas apmales, Rīgas dome atbildēja, ka seguma atjaunošanas ietvaros bija paredzēta tikai asfaltseguma nomaiņa. Uz lūgumu apmales nolīdzināt Rīgas dome atbildēja, ka to iespējams izdarīt tikai tad, kad beigsies seguma atjaunošanas darbu garantijas periods. (Ekrānuzņēmums ar RDSD sniegto atbildi). Acīmredzot nemierā ar domes attieksmi pret cilvēkiem ar ierobežotām mobilitātes spējām rīdzinieki, kas gan vēlējās palikt anonīmi, atsūtīja mums savdabīgu pamācību:
Kā pašiem nolīdzināt augstas apmales?
“Vispirms noteikti sazvanāmies ar domi un lūdzam to izdarīt viņiem. Galu galā – mēs domei maksājam nodokļus un viņiem jāstrādā mūsu labā. Ja nu tomēr dome neprotas un atsaka nolīdzināt apmales vai sola to izdarīt kaut kad, nezināmā nākotnē, tad rīkojamies paši.
Nepieciešamie materiāli: betona maisījums (vēlams – ātri cietējošais), ķelle, bļoda, ūdens.
Mēs betonu maisījām paši, izmantojot cementu un smiltis kā pildvielu. Bet labāk izmantot rūpnieciski sagatavotu maisījumu, kur visas nepieciešamās sastāvdaļas ir pareizās proporcijās.
Maisījums jāsamaisa, jāuzmanās, lai tas nebūtu pārlieku šķidrs. Kad maisījums sagatavots, tad vieta, kur betonēsim, jāizslauka. Vēlams attiecīgo vietu arī apstrādāt ar kādu betona grunti labākas saķeres nodrošināšanai:
Ieklājam betona maisījumu uz brauktuves, nolīdzinot apmali. Svarīgi jauno uzbrauktuvi veidot lēzenu, nevis 45 grādu leņķī:
Jauno uzbrauktuvi vēlams betonēt vismaz 1 metra platumā (1 apmale = 1 metrs), lai pa to ērti varētu uzbraukt un nobraukt ar visa veida ratiņiem un ratiņkrēsliem. Kad uzbrauktuve nobetonēta, to obligāti nepieciešams norobežot, lai mīkstajā betonā neiekāptu gājējs vai neiebrauktu riteņbraucējs:
Nākamajā dienā betons jau ir gana ciets, lai to varētu jau izmantot:
Rēķinot naudiņās, vienas apmales nolīdzināšana ar gatavā betona maisījumu izmaksā aptuveni 0,80 € “
Piebildīsim, ka šādā veidā apmales nolīdzināt ir krietni lētāk, nekā uzlaužot ap apmalēm asfaltu, tās izrokot, pazeminot un atkārtoti noasfaltējot uzlauzto asfaltu ap apmalēm. Tieši tādēļ, piemēram, Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā izmanto tieši šādu paņēmienu, augstās apmales pieasfaltējot ar nelielām asfalta uzbrauktuvēm. Ātri, lēti un efektīvi – kāpēc Rīga nevarētu darīt tāpat? Vai Rīga tiešām ir bagātāka par Kopenhāgenu un var atļauties naudu tērēt neracionāli dārgos risinājumos? Aplūko fotogalerijā, kā apmales tiek pieasfaltētas Kopenhāgenas ielās:
