Rīgā ir simtiem kvartālu, kas definēti kā dzīvojamās zonas – vietas, kur priekšroka ir gājējiem un velosipēdistiem. Šajās zonās aizliegts braukt ar ātrumu, kas pārsniedz 20 km/h, tomēr mūsu veiktajā pētījumā noskaidrojām, ka tikai retais autovadītājs tiešām ievēro atļauto braukšanas ātrumu dzīvojamajās zonās:
Lai uzlabotu situāciju dzīvojamajās zonās, primāri ir jādomā par caurbraucošās autosatiksmes ierobežošanu, padarot šīs zonas necaurbraucamas. Tādējādi šīs ielas vairs neizmantos autovadītāji, kam šajā ielā nekas nav meklējams. Tomēr, ja šādas iespējas nav, tad nākamais risinājums ir satiksmes mierināšana, izbūvējot ātrumvaļņus vai liedzot iespēju autovadītājiem braukt taisni pa vienu trajektoriju.
Ātrumvaļņi
Ātrumvaļņi ir fundamentāls, bet dārgs risinājums. Pēc publiski pieejamās informācijas, Rīgas dome ātrumvaļņus uzstāda kopš 1999. gada un katru gadu tiek izbūvēti 10-30 ātrumvaļņi. Šogad Rīgā uzstādīti 20 ātrumvaļņi, kas kopā izmaksāja teju 93 000 EUR. Tātad viena ātrumvaļņa ierīkošana Rīgā šogad izmaksājusi aptuveni 4600 EUR.
Šķēršļi
Krietni lētāks risinājums, kas palīdz samazināt automašīnu ātrumu, ir šķēršļu izvietošana. Vismazāk izmaksās risinājums ar divām saliņām, kas veidotas no baltas krāsas ceļu horizontālā marķējuma un plastmasas stabiņiem. Šogad satiksmi līdzīgā veidā Rīgas dome centās mierināt Imantā – Šķērsielā. Tur gan departaments ar šādu saliņu izvietošanu nedaudz pārcentās, tās izvietojot pārāk tuvu citu citai, kā rezultātā autovadītājiem ir problemātiski tur samainīties, bet ideja ir laba. Labākais šajā idejā ir tās ierīkošanas izmaksas. Pēc departamenta sniegtās informācijas, kopējās Šķērsielas projekta izmaksas bija 2993 EUR. Sadalot šo summu pa saliņām, sanāk, ka divas saliņas (kas ir identisks ātruma samazinātājs ātrumvalnim) izmaksā aptuveni 280 EUR.
Tas nozīmē, ka par viena ātrumvaļņa ierīkošanas izmaksām iespējams ierīkot šķēršļu risinājumus 16 vietās. Iespaidīgs ietaupījums!
Kā pareizi ierīkot šķēršļus?
Tomēr svarīgi šķēršļus ierīkot pareizi, lai tie reizē gan pildītu savu galveno funkciju un samazinātu automašīnu ātrumu, gan reizē pa ielu būtu iespējams izbraukt, piemēram, atkritumu izvedējiem, operatīvajam transportam un sniega tīrītājiem, kā arī divvirzienu ielās – samainīties divām automašīnām. Šeit Rīgas domes Satiksmes departaments varētu palīgā ņemt Zviedrijas standartus, jo diemžēl Latvijas standartos šāds risinājums nav atrunāts.
Zviedrijā vispopulārākais risinājums kā šķēršļus ir izvietot puķupodus, kuru sāni ir aplīmēti ar atstarojošajām lentām. Daudzas Zviedrijas pilsētas pat ļauj iedzīvotājiem pašiem uz savām dzīvojamā tipa ielām izvietot šādus puķupodus, saņemot atļauju pilsētas domē.
Lai Rīgā nebūtu jāgaida vēl 20 gadi, līdz visās dzīvojamajās zonās autovadītāji ievēros atļauto ātrumu, lūgsim Rīgas domei uzdot RDSD apzināt dzīvojamo zonu kvartālus, kuros vispār vēl nav uzstādīt ātrumvaļņi, vai to ir pārāk maz un tajos uzstādīt šādu ātro risinājumu ar stabiņiem. Dzīvojamajās zonās ir jābūt drošai videi bērniem!