Projekts “Mūsu gaiss”

Latvijā ik gadu gaisa piesārņojuma dēļ pāragri nomirst vairāk nekā divtūkstoš cilvēku, vēsta Eiropas Vides aģentūra. 2014. gadā šī iemesla dēļ Latvijā mūžībā aizgāja ~2300 cilvēku. Visbīstamākais gaisa piesārņojums cilvēkiem ir putekļu sīkās daļiņas PM10 un PM2,5 – tās bijušas vainojamas vairāk nekā 95% nāves gadījumu gaisa piesārņojuma dēļ. Šīs putekļu daļiņas ir tik sīkas, ka spēj iekļūt gan dziļi cilvēka plaušās, gan nokļūt cilvēka asinsritē:

Pierādīts, ka šo mikroskopisko daļiņu piesārņojums pat neilgā brīdī var nokļūt dziļi plaušās un izraisīt nopietnas veselības problēmas – astmu, bronhītu un samazināt plaušu veiktspēju. Ilgstoša atrašanās ar putekļu daļiņām piesārņotā vidē noved pie ar kardiovaskulārās sistēmas un elpošanas orgānu saistītām nāvēm, palielina slimošanas iespējamību. Putekļu daļiņu ilgstoša iedarbība var izraisīt arī aterosklerozi, nelabvēlīgu dzemdību iznākumu, kā arī bērnu elpceļu slimības. Putekļu daļiņu piesārņojums ir saistīts arī ar palielinātu vēža iespējamību. Sevišķi liela iespējamība ir saslimt ar plaušu vēzi.

Piesārņojuma avoti

Putekļu sīko daļiņu piesārņojums rodas gan dabiskos procesos, gan cilvēku rīcības dēļ. Pilsētvidē, jo īpaši blīvas satiksmes ielās, visbiežākais PM2,5 daļiņu piesārņojuma avots ir autotransports. Ziemas laikā lielu daļa piesārņojuma rada arī ēku apkure. No autotransporta vislielāko putekļu sīko daļiņu apjomu rada dīzeļdzinēji – vidēji 4-7 gramus uz vienu sadedzināto litru dīzeļdegvielas. Benzīna dzinēju radītais piesārņojums ir salīdzinoši mazāks – vidēji 0,65 grami/l.

Šie kvēpi ir viena no kaitīgākajām putekļu sīko daļiņu piesārņojuma formām, jo viegli nokļūst arī asinsritē. Šo kvēpu piesārņojums veicina vēža attīstību, reproduktīvās sistēmas bojājumus, pastiprina alerģijas, palielina sirdsdarbības traucējumu, t.sk. sirdstriekas risku, akūto bronhītu.

Piesārņojuma mērīšana Rīgā

Lai varētu saprast, kurās vietās un cik liela problēma ir gaisa piesārņojums un tad pieņemt attiecīgus mērus gaisa piesārņojuma samazināšanai, vispirms ir nepieciešams gaisa piesārņojumu izmērīt. Diemžēl Rīgai ar gaisa kvalitātes mērīšanu pēdējos gados neiet. Gaisa kvalitātes mērījumu stacijas vēl pirms pāris gadiem regulāri fiksēja sīko putekļu piesārņojuma ES noteikto normatīvu ievērojamu pārsniegšanu. Par normatīvu pārsniegšanu un nerīkošanos, lai piesārņojumu novērstu, Rīgai draudēja sods, bet Rīgas domē, šķiet, izdomāts ģeniāls problēmas risinājums. Ja gaisa piesārņojumu nemēra, tad gaisa piesārņojuma nav. Tieši tik vienkārši jau vairākus gadus ir ar gaisa novērojumu staciju Kr. Valdemāra ielā. Pēc tam, kad 2016. gadā stacijā ietriecās kāda automašīna, gaisa piesārņojuma mērīšana stacijā vairs nenotiek, jo “stacija apdraud satiksmes drošību”.

Tā rezultātā Rīgas centrā ir palikusi tikai viena gaisa kvalitātes mērīšanas stacija Brīvības ielā, kura gan regulāri piedzīvo dažādas tehniskas ķibeles. Tā kā par vidi atbildīgā Rīgas domes amatpersona – Rīgas domes Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe neuzskata, ka Rīgā būtu nepieciešamas jaunas gaisa kvalitātes mērīšanas stacijas, jo “mērīšana jau gaisu neuzlabo“, tad pilsētniekiem nekas cits neatliek, kā domei palīdzēt un ievākt maksimāli vairāk un precīzus datus. Tieši tāds ir projekta “Mūsu gaiss” mērķis.

Mūsu gaiss

Pēdējos gados vairākās Eiropas valstīs ļoti populāra ir kļuvusi brīvprātīgā iedzīvotāju gaisa kvalitātes monitorēšana. Tas kļuvis iespējams, pateicoties tam, ka sensoru un datorsistēmu cenas kļuvušas ļoti demokrātiskas un pateicoties Vācijas LUFTDATEN atvērto datu programmatūrai, kas radījusi iespēju visus datus apvienot reāllaikā. Šobrīd visā Eiropā ir vairāk nekā 16 500 sensori vairāk nekā 50 pilsētās.

Arī Rīgā pēdējos mēnešos esam uzstādījuši un sekmīgi testējuši vairākas gaisa kvalitātes mērīšanas ierīces. Ierīces uzstādīšana ir vienkārša un ierīces uzturēšana neprasa lielus resursus – tikai telefona lādētāju un USB kabeli:

 

Rīgā šobrīd uzstādīti jau 10 sensori:

Tomēr efektīvai un maksimāli precīzai iegūto datu analīzei ir nepieciešams daudz lielāks sensoru skaits. Rīgā apdzīvotāko apkaimju noklāšanai nepieciešami vismaz 100 sensori, tādēļ mums ir svarīgi iesaistīt pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu. Tādēļ esam izveidojuši mājaslapu “Mūsu gaiss”: https://gaiss.pilsetacilvekiem.lv . Šajā mājaslapā ikviens var iepazīties ar sistēmas darbības principiem, kā arī atrast instrukcijas un pamācības latviešu valodā, kā sensoru uzstādīt, kā arī saites uz mājaslapām, kur iegādāties detaļas vai jau gatavus sensorus.

Tāpat mājaslapā pieejama vizuāli uzskatāma tiešsaistes karte, kurā ikviens rīdzinieks var aplūkot, kāds gaisa piesārņojums viņam tuvumā ir tieši šobrīd. Ja gaisa piesārņojums ir lielāks par 50 mikroniem kubikmetrā, tad šāds gaiss jau ir atzīstams par kaitīgu veselībai. Kartē gaisa piesārņojums apzīmēts ar krāsām – ja krāsa ir zaļa, tad gaisa kvalitāte ir normas robežās. Jo krāsa kļūst dzeltenāka un sarkanāka, jo gaisa kvalitāte ir sliktāka veselībai. Piemēram, 13. marta pievakarē gaisa kvalitāte Rīgā ir vidēji slikta:

 

Ja esi pilsoniski aktīvs rīdzinieks un vēlies Rīgai palīdzēt mērīt gaisa piesārņojumu, tad pievienojies “Mūsu gaiss”. Pievienoties iespējams dažādos veidos:

  • Ierīci iespējams pasūtīt jau izgatavotu, Latvijā šādu pakalpojumu šobrīd piedāvā Orient.lv. Šī firma Rīgas teritorijā piedāvā arī pilnu sensora uzstādīšanas servisu. Šādā gadījumā ierīces izmaksas ir aptuveni 60 EUR + uzstādīšanas izmaksas ~10 EUR
  • Iespējams pasūtīt ierīcei nepieciešamās detaļas – sensorus, datoru, vadus utt. un pašam to samontēt. Šādā gadījumā ierīces izmaksas būs aptuveni 40 EUR.
  • Un, visbeidzot, ja jums ir vēlme iesaistīties gaisa kvalitātes mērīšanā, bet nav iespēju sensoru uzstādīt pašam, jūs varat veikt ziedojumu mūsu biedrībai jebkādā apmērā ar norādi “sensora iegādei” un mēs sensorus uzstādīsim kādā no mums pieejamajām vietām. Ziedot pilsetacilvekiem.lv.

Lai precīzi analizētu datus, mēs plānojam sadarboties ar universitātēm, bet vispirms mums pienācīgi ar sensoriem jānoklāj Rīga, tāpēc iesaisties un padalies ar draugiem par šo projektu!

Avoti un informācija par gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību (angļu val.): [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8]