Pirms vairāk nekā viena gada Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) noslēdza līgumu uz 5 gadiem par Rīgas ielu tīrīšanu. Šo 150 miljonus vērto līgumu parakstīja esošais RDSD vadītājs Vitālijs Reinbahs un jau tolaik izskanēja bažas par iepirkuma konkursa godīgumu.
Konkursā vienīgie pretendenti bija jau līdz tam Rīgas ielas tīrījušās pilnsabiedrības “Daugavas KREISĀ krasta uzturētājs” (“Ceļu pārvalde”, “Rīgas tilti”, “Roadeks”) un “Daugavas LABĀ krasta uzturētājs” (“Ceļu pārvalde”, “Rīgas tilti”, “Pilsētas eko serviss”):
Ar pilniem līguma nosacījumiem ikviens var iepazīties šeit:
Līgums ar “Daugavas LABĀ krasta uzturētājs”
Līgums ar “Daugavas KREISĀ krasta uzturētājs”
Pielikumi atrodami Elektronisko iepirkumu sistēmā.
Turpinājumā uzskaitīsim vairākus mums svarīgākos līguma nosacījumus, kuru neizpilde var būtiski ietekmēt mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku ikdienu Rīgas ielās.
Sabiedriskā transporta pieturvietas
Sabiedriskais transports ir izmantotākais pārvietošanās veids Rīgā, tādēļ ir sevišķi svarīgi nodrošināt, lai tā kustība noritētu raiti un pieturvietās sniegs netraucētu pasažieru plūsmai. Tādēļ līgumā ir atsevišķi atrunāti sabiedriskā transporta pieturvietu tīrīšanas noteikumi. Tie nosaka, ka pieturvietās no sniega brīvai jābūt 2,5 metrus platai un 25 metrus garai teritorijai. Atsevišķas prasības ir pieturvietām, kur pietur jaunie, garie zemās grīdas tramvaji – tur pieturvieta jātīra 40 metru garumā. Pie tam ikvienai Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietai šādi jābūt notīrītai katru dienu līdz plkst. 8.00 rītā.
Garāko Rīgas autobusu un trolejbusu garums sasniedz 18 metrus, savukārt tramvaju garums ir ap 32 metriem, bet visgarāko zemās grīdas tramvaju garums ir 41 metrs. Tātad trolejbusu un autobusu pieturvietās sniegam būtu jābūt notīrītam pat lielākā platībā par ietilpīgāko transportlīdzekļu garumu, bet zemās grīdas tramvaju pieturvietās – gandrīz visa garākā 4 posmu tramvaja garumā. Tomēr to, kā pieturvietu uzturēšana notiek patiesībā, var izbaudīt ikviens rīdzinieks, kurš pārvietojas ar sabiedrisko transportu:
XXI gadsimts. Rīdzinieks no pašvaldības uzturēta skvēriņa pa gājēju pāreju pār pašvaldības uzturētu brauktuvi dodas uz pašvaldības uzturētu pieturu gaidīt superdārgo zemās grīdas tramvaju. pic.twitter.com/EqGpvBsdar
— Māris Jonovs (@marisjonovs) February 1, 2021
Dodoties nelielā pastaigā nedēļu (!!) pēc sniegputeņa saskaitījām vairākus desmitus noteikumiem atbilstoši nenotīrītu pieturvietu. Apsekojot pieturvietas, radās sajūta, ka tīrītājiem ir bojāts metramērs, jo teju visas pieturvietas tīrītas 12-15 metru garumā, nevis noteikto 25/40 metru garumā. Tādēļ problemātiska ir arī pasažieru izkāpšana no sabiedriskā transporta, jo nekad nevari zināt, vai durvis netiks atvērtas tieši kupenā.
Gājēju pārejas
Tomēr daudz bēdīgāka situācija RDSD nolīgtajiem ceļu tīrītājiem ir ar gājēju pāreju attīrīšanu no sniega. Līgumā noteikts skaidri un gaiši:
Visbiežāk ceļu tīrītāji izdara tieši pretējo – nevis attīra gājēju pārejas, bet to malās izveido sniega valni, par to tīrīšanu aizmirstot. Tā rezultātā gājēju pārejas biežāk sākas kā izbrista taciņa viena gājēja platumā, pa kuru ar bērnu ratiem pārvietoties ir grūti, bet cilvēkam ratiņkrēslā – neiespējami. Šādas pārejas rada arī drošības riskus, jo gājējs spiests uz pārejas pavadīt ilgāku laiku, nekā nepieciešams, kamēr to šķērso un trakākajā gadījumā var paslīdēt uz izbradātā sniega un ledus kukuržņiem un nokrist atpakaļ uz brauktuves.
Kā uzskatāmi redzams iepriekšējos foto un video – sniega tīrīšanas darbi Rīgā ne tuvu nenotiek tā, kā ir atrunāts līgumā. Tomēr rīdzinieki par šādu “tīrīšanu” maksā katru dienu. Tāpat rīdzinieki maksā par to, ka šīs pašas firmas katru dienu it kā apseko padarītos vai nepadarītos darbus – maksāts tiek par katru apsekošanas laikā nobraukto kilometru. Tomēr ne gājēju pārejas, ne sabiedriskā transporta pieturvietas no tā tīrākas nekļūst.
Varētu padomāt – nu ko padarīsi, līgums noslēgts uz 5 gadiem, sagaidīsim līguma termiņa beigas un tad slēgsim līgumu ar labākiem uzturētājiem!
Tomēr tā gluži nav – ja Rīgas domes Satiksmes departaments vēlētos, tad jau sen būtu veicis līdzīgas apsekošanas, kādas veicām mēs, un sastādījis līgumsodus:
Sodi uz 150 miljonu eiro liela līguma fona var šķist smieklīgi mazi – 150 eiro par nenotīrītu gājēju pārejas zonu un 50-75 eiro par nenotīrītu pieturvietu, tomēr svarīgākais punkts, kam būtu jāmotivē nolīgtie uzturētāji darīt darbu kārtīgi, ir 12.2:
“Pasūtītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma gadījumos, ja: Izpildītājam ir aprēķināti līgumsodi, kuru kopējā summa pusgada periodā sasniedz 5000 EUR”
Tomēr janvārī departaments ir sastādījis tikai 17 līgumsodus par visu mēnesi. Tātad departaments neatbilstības ir konstatējis mazāk vietās, nekā mēs konstatējam vienas pastaigas laikā.
Līdz ar to atliek uzdot vienīgi jautājumu: kā intereses pārstāv RDSD – Rīdzinieku vai sniega tīrītāju intereses?