Kad pagājušā gada nogalē tika izsludināts iepirkums Ģertrūdes ielas projektēšanai, bijām iedvesmas pilni – nesen bija nomainījusies domes vadība uz tādu, kas ir par atvērtākiem, caurspīdīgākiem procesiem un autocentrisko ielu padarīšanu par cilvēkcentriskām ielām. Arī Satiksmes departamentā bija jūtamas izmaiņas – departaments pats vērsās pie mums un citām nevalstiskajām organizācijām, aicinot iesniegt priekšlikumus Ģertrūdes ielas projektēšanas risinājumiem.
Mēs sagatavojām un 24. septembrī iesniedzām vairāk nekā 30 dažādus priekšlikumus, no kuriem svarīgākais bija pēdējais priekšlikums – aicinājums visos projekta izstrādes posmos konsultēties ar NVO, t.sk. apvienību «Pilsēta cilvēkiem», Latvijas Riteņbraucēju apvienību, Invalīdu un viņu draugu apvienību «Apeirons», Rīgas Centra attīstības biedrību u.c. ieinteresētajām pusēm, ļaujot iepazīties ar izstrādē esošo projekta dokumentāciju. Iela tiek projektēta iedzīvotājiem un cilvēkiem, kas pa šo ielu ikdienā pārvietojas, tādēļ ir ļoti svarīgi konsultēties tieši ar viņiem, lai projektēšanas laikā netiktu pieļautas kļūdas, kas apgrūtinās ielas lietošanu.
Ja projektēšanas sākumposmā Satiksmes departaments tik tiešām arī bija atvērts un departaments dalījās ar pirmo projekta versiju, kurai nekavējoties iesniedzām savus komentārus kļūdām, kas noteikti jāizlabo, tad ar katru nākamo projektēšanas nedēļu komunikācija palika arvien noslēgtāka. Uz gandrīz visiem priekšlikumiem Satiksmes departaments nevis meklēja risinājums, bet meklēja argumentus, kāpēc to vai šo nevar izdarīt. Sapulces, kur kopīgi varētu meklēt risinājumus problēmu atrisināšanai vairs nenotika, arī ar aktuālajām projekta versijām mūs neiepazīstināja un tikai pēc mēnesi ilgas lūgšanās un vairākkārtēju atgādināšanu atsūtīja aktuālo projekta versiju, pēc kuras sapulci ar Satiksmes departamentu vairs nebija iespējams sarunāt. Arguments – nav laika diskutēt par ielas risinājumiem, jo jānodod projekts.
Redzot šo, vērsāmies pie pēdējā cerību stariņa – Rīgas domes deputātiem Satiksmes komitejā, nosūtot prezentāciju ar projekta problēmām un lūgumu pagarināt projekta izstrādes termiņus, lai netiktu realizēts slikts projekts. Diemžēl tas nav palīdzējis un tādēļ turpinājumā iepazīstināsim mūsu lasītājus ar problēmām, kuras pieļautas Ģertrūdes ielas projektā ar cerību, ka Rīgas domnieki tomēr attapsies un nepieļaus nekvalitatīva projekta realizāciju.
Labās lietas
Sāksim ar labajām lietām, kas pēc mūsu priekšlikuma tomēr projektā ir iekļautas. Galvenā labā lieta ir tas, ka āra kafejnīcas un velonovietnes pirmo reizi kādā Rīgas ielā būs paredzētas stāvvietu zonā – vietā, kur tās nevienam netraucēs. Līdz šim Rīgā ietves tika izmantotas kā vieta, kur nogrūst visu – velostatīvus, āra kafejnīcu terases, stabus utt. Ja cīņu ar ceļa zīmju stabiem Rīgā esam uzvarējuši, tad viss iepriekšminētais līdz šim Rīgā joprojām ticis novietots uz ietvēm, liekot gājējiem un velosipēdistiem pa ietvi pārvietoties saspiestībā, līkločiem, padarot pārvietošanos ļoti neērtu. Esam priecīgi, ka Ģertrūdes ielā šī problēma beidzot būs atrisināta. Tāpat starp stāvvietām ieplānoti koku stādījumi, kas Rīgai arī ir novatorisks risinājums.
Otrā labā lieta, kuru noteikti vērts pieminēt, ir izceltās gājēju pārejas. Tās ir būtisks uzlabojums mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem – gājējiem, jo ļaus brauktuvi gājēju pāreju vietās šķērsot drošāk un ērtāk. Ziemas slapjdraņķī un lietus laikā gājējiem vairs nevajadzēs lēkt pāri peļķēm, jo brauktuves šķērsošana būs nodrošināta vienā līmenī ar ietvi. Šis būs lielisks turpinājums pērn A. Čaka ielā realizētajām pirmajām šāda tipa gājēju šķērsošanas vietām Rīgā.
Un visbeidzot trešā labā lieta, kas tiks realizēta Ģertrūdes ielas projektā, saistīta ar ielas zaļo rotu – kokiem. Kokiem, kā zināms, ir ļoti būtiska loma pilsētvides uzlabošanā – tie ne tikai uzlabo gaisu, ko elpojam, palīdz savākt lietusūdeni, bet arī psiholoģiski nomierina un padara laimīgākus cilvēkus, kas nemierīgos pilsētas apstākļos ir ļoti svarīgs faktors.
Ģertrūdes ielā koki tiks stādīti ar jaunu tehnoloģiju, kas piemērota mūsdienu ceļu būvniecības prasībām. Daudzi noteikti ir ievērojuši, ka Rīgā pēc lielo koku iešanas bojā jaunie iestādītie koki visbiežāk neieaugas un par lieliem kokiem neizaug. Tas saistīts ar to, kā gadu gaitā attīstījusies ceļu būvniecība – mūsdienās pirms seguma ieklāšanas būvniekiem ir stingri jānoblietē pamatne. Šādā pamatnē koku saknes nevar augt un koks ir būtībā kā tādā puķupodā – vienīgā sakņu iespēja augt ir mazajā apdobē. Dobes izmērs nav pietiekams, lai koks attīstītos, un tas laika gaitā iznīkst. Risinājums šai problēmai ir īpašas modulāras sakņu aizsardzības sistēmas, kas nodrošina gan vietu, kur saknēm augt, gan mūsdienu prasībām atbilstošu seguma ieklāšanu. Vairāk par to lasi mūsu rakstā “Stādām kokus!”
Līdz šim Rīgas ielās koki tika stādīti 1. BEDRE variantā. Ģertrūdes iela būs pirmā Rīgas iela, kur visā garumā koki tiks stādīti kvalitatīvi (2. BEDRE variants) un ar garantiju, ka tie izaugs lieli.
Sliktās lietas
Slikto lietu diemžēl ir krietni vairāk par labajām. Uz to labošanu vairākkārt bijām norādījuši. Diemžēl tikai pāris problemātiskās vietas tika nedaudz uzlabotas.
Satiksmes organizācija
Vispirms jārunā par pašu ielas satiksmes organizācijas ideju. Jau sākotnēji iekšēji vienojāmies, ka atbilstoši Rīgas velosatiksmes attīstības koncepcijai 2015.-2030. gadam šajā ielā nav jābūt veloceļiem vai velojoslai – Ģertrūdes ielai jābūt mierīgai, klusai ielai, kurā nav paredzēta tranzīta autosatiksme, ir mierināts autosatiksmes ātrums un līdz ar to velosipēdisti un autobraucēji var draudzīgi sadzīvot uz brauktuves. Šādā gadījumā svarīgi ir nodrošināt to, ka iela nav caurbraucama. Tāpat svarīgi nodrošināt, lai velobraucējiem pa brauktuvi braukt būtu ērtāk nekā pa ietvēm – mūsu mērķis ir pakāpeniski ietves atgriezt gājēju rīcībā. To arī iesniedzām priekšlikumos.
Projektētājs sākotnēji piedāvāja uz brauktuves ieklāt to pašu bēdīgi slaveno K. Barona ielas rekomendējošo velojoslu bruģi, un šīs gludās joslas novietojums bija paredzēts durvju zonā, kas ir ļoti bīstams risinājums:
Par gludās joslas risinājumu biedrībā sākotnēji nebija vienprātība – mēs nevarējām izlemt starp jaunu līdzenu granīta bruģi vai vēsturiskā bruģa slīpēšanu. Ģertrūdes iela ir viena no retajām Rīgas ielām, kurā saglabājusies vēsturiskā noskaņa, tādēļ lēmām par labu vēsturiskā bruģa slīpēšanai. Šāds risinājums neizmaina ielas vēsturisko noskaņu, toties uzlabo pārvietošanās apstākļus velobraucējiem, jo sevišķi skrejriteņu vadītājiem. Lūk, piemēri no Beļģijas un Dānijas pilsētām ar šādā veidā slīpētu bruģi:
Sazinājāmies ar dažādām ārvalstu firmām, lai noskaidrotu šādu darbu izmaksas, jo līdz šim Latvijā šādi darbi nav veikti un projektētāji bija skeptiski pret šādu risinājumu. Kad noskaidrojām, ka šis ir “paceļams” darbs, tad projektētāji arī piekrita šādam risinājumam. Bijām jau nonākuši pusceļā – pārliecinājuši projektētājus, ka šis ir labs risinājums un ka gludā josla jāpārvieto ārpus durvju zonas. Bijām tikuši jau tik tālu, ka projektētājs segumam bija izveidojis labu risinājumu:
Lai risinājums būtu veiksmīgs un velobraucēji un skrejriteņu vadītāji brauktu pa brauktuvi, nevis ietvēm, vēl tikai atlika pārliecināt projektētājus, ka ir nepieciešams ierobežot tranzīta autosatiksmi vēl kādā punktā bez Sv. Ģertrūdes baznīcas, jo satiksmes plūsma sastrēgumstundās ir pārāk liela, lai šāds risinājums veiksmīgi funkcionētu. Tomēr turpmākā komunikācija bija gandrīz nekāda. Pēdējā notikušajā sapulcē projektētāji sacīja, ka mēs neesam redzējuši jaunāko projektu un solīja mums to nosūtīt. Diemžēl pēc atgādinājuma saņēmām atbildi: “Ļaujiet mums strādāt! Nav laika vispār nekam!”. Projekta failus lūdzām mums atsūtīt arī pašam Satiksmes departamentu un aktuālo versiju saņēmām tikai pēc mēneša.
Un projekta aktuālajā versijā jau gandrīz labais Ģertrūdes ielas risinājums bija atgriezies pie projektētāju sākotnējā piedāvājuma:
Šāds risinājums ir gandrīz 1:1 kopija bēdīgi slavenajam K. Barona ielas risinājumam, kuru tautā jau bija iegājies dēvēt par “Foršu ielu” bezgalīgo nedienu dēļ. Pats bēdīgākais ir tas, ka Ģertrūdes ielu projektē tie paši cilvēki, kas projektēja K. Barona ielu, tādēļ ir vēl bēdīgāk tas, ka viņi nemācās paši no savām kļūdām…
Ātruma fiziska neierobežošana
Lai gan projektējamajā ielas posmā maksimālais braukšanas ātrums ar ceļa zīmēm būs noteikts 30 km/h, kas ir labi, diemžēl realitātē maksimālo ātrumu nekas neierobežos. Projektā nav paredzēti nekādi satiksmi mierinoši risinājumi. Izceltās gājēju pārejas nestrādās kā autotransporta ātrumu slāpējošs elements, jo projektētājs nolēmis ietves veidot 5 cm augstas līdz šim ierasto 12 cm augsto ietvju vietā un 5 cm izceltu ātrumvalni autovadītājs praktiski nejutīs. Arī LVS 99 standarts nosaka, ka šāda veida ātrumvaļņiem jābūt vismaz 10 cm augstiem, līdz ar to izceltās gājēju pārejas nevar uzskatīt par satiksmes mierinātāju.
Iespējamo risinājumu, lai reāli samazinātu autosatiksmes ātrumu, ir daudz, un tie ir dažādi, sākot no joslu platuma sašaurināšanas, dažādiem brauktuves sašaurinājumiem utt., par to vairāk var lasīt rakstā “Ātrums un drošība”. Diemžēl projektā nav nekā no minētā, kas nozīmē, ka autovadītājiem būs pieejami gandrīz 700 metri 6,5 metrus platas un ļoti gludas brauktuves, pa kuru ieskrieties sev vēlamā ātrumā.
Atsevišķos kvartālos pēc ielas renovācijas autovadītājiem būs pieejams pat ātrāks segums, nekā tas ir šobrīd. Piemēram, kvartālā starp Brīvības un Tērbatas ielu gludā bruģa daļas platums ir tikai nedaudz lielāks par 2 automašīnu platumu.
Gājējiem neērti un nedroši krustojumi
Lai gan brauktuves abās pusēs ir ieplānota stāvvietu josla, tomēr krustojumi saglabāsies tādā platumā, it kā tajos plānota tanku satiksme. Katrs liekais metrs, kas gājējiem jāpavada uz brauktuves, palielina gājēja risku ciest ceļu satiksmes negadījumā. Tieši tādēļ krustojumos un gājēju pāreju zonās brauktuvju platums ir maksimāli jāsašaurina. Pie tam krustojumos izveidotas pilsētas centra ielai absurdas gājēju trajektorijas, gājējus novirzot ēku sienās. Šobrīd krustojumos ieplānotais brauktuves platums ir 10,5 metri, pie tam noapaļojums autovadītājus ieved tieši puķupodos un stāvvietās:
Šajā jautājumā konsultējāmies ar vairākiem ārzemju un Latvijas inženieriem, kuri norādīja:
- Nav pamata noapaļojuma apmali vest iekšā stāvvietas zonā.
- Gājēju pārejas platumam ieteicams būt 6 m, nevis 10 m.
- Rīgā ir arī 6 m platas ielas ar 5 m rādiusiem – vēl mazākiem nekā būtu šeit.
- Ja mēs Ģertrūdes ielu redzam kā mierīgu ielu, nevis maģistrāli, tad tur šāds transports brauc vienreiz – divreiz dienā, līdz ar to tas, ka lielgabarīta transports nedaudz iebrauc pretējā joslā, ir normāli – ja visas ielas tiktu veidotas ar nosacījumu, ka servisa un lielgabarīta tehnikai nogriežoties jāiekļaujas savā joslā, tad tās būtu lidlauki, nevis ielas.
- Ja nepieciešams, ir iespējams atvirzīt STOP līniju nost no 3 asu transporta trajektorijas.
Sākotnēji Satiksmes departaments norādīja, ka sašaurināt brauktuvi krustojumos nav iespējams, jo tad tajos nevarēs nogriezties atkritumu automašīnas. Tomēr mūsu uzrunātie speciālisti norādīja, ka tā gluži nav:
(sarkanā līnija – projektētais noapaļojums, zaļā līnija – ieteicamais noapaļojums)
Pēc tam departaments atzina, ka tomēr šādus krustojumus ir iespējams ierīkot, bet jau bija sameklējis jaunu pretargumentu, lai braktuvi nesašaurinātu – luksoforam jāatrodas vismaz 2 metru attālumā no brauktuves malas.
Līdz ar to uz šādiem krustojumiem, kuros gājēji brauktuvi varētu šķērsot gandrīz uz pusi īsākā laikā un nestaigājot līkločus, varam necerēt:
Gājēju pāreju trūkums
Projektējamajā ielas posmā ir divi kvartāli, kuros attālums starp krustojumiem ir aptuveni 200 metri. Diemžēl projektētāji nav paredzējuši šo kvartālu vidū ierīkot gājēju pārejas.
Jau tālajā 2013. gadā pēc Rīgas domes pasūtījuma tika veikts pētījums par gājēju pārvietošanās apstākļiem Rīgas centrā. Pētījumā tika konstatēts, ka 77% no novērtētajām ietvēm gājēju servisa līmenis ir slikts (vērtējums D-F). Viens no faktoriem – gājēju pāreju trūkums. Pētījuma autori aicināja Rīgas domi Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā nodrošināt gājēju pārejas ik pēc 60-90 metriem.
Diemžēl Satiksmes departamentu neinteresēja šis pētījums, un uz aicinājumu garāko kvartālu vidū ierīkot paceltas gājēju šķērsošanas vietas saņēmām atbildi, ka gājēji tāpat ielu šķērsos kur ienāk prātā, tāpēc nav nepieciešamības veidot gājēju pāreju.
Satiksmes departaments kārtējo reizi pierāda, ka viņi domā tikai par jaunajiem un spēcīgajiem, pilnībā aizmirstot, ka ielu lieto dažādi cilvēki. Piemēram, cilvēki ar kustību traucējumiem brauktuvi var šķērsot tikai tam speciāli paredzētās vietās un viņiem šie lieki veicami 200 metri ir liels apgrūtinājums.
Ja garo kvartālu vidū tiktu ierīkotas paceltas gājēju pārejas, tās reizē kalpotu arī kā automašīnu ātruma ierobežojums, vēl vairāk uzlabojot satiksmes drošību.
Tāpat Satiksmes departaments turpina savās sliktākajās tradīcijās neregulējamos krustojumos neierīkot gājēju pārejas pāri visām četrām brauktuvēm. Ģertrūdes un Akas ielas krustojumā būs tikai viena gājēju pāreja:
Lietusūdens (ne)novadīšana
Ģertrūdes ielas projektā paredzēts izbūvēt virszemes lietusūdens teknes, kas mūsu klimatiskajiem apstākļiem ir absolūti nejēdzīgs lēmums – ziemās un rudenī šīs atvērtā tipa renes ir pilnas ar lapām, dubļiem vai ledu un savu funkciju gluži vienkārši neveic:
Savukārt cilvēkiem invalīdu ratiņkrēslos šīs renes ir liels apgrūtinājums, jo tās reti kad ir iestrādātas perfekti vienā līmenī ar ietves segumu, tādēļ, braucot ratiņkrēslā, sanāk kratīties un renes, kas laika gaitā iegrimušas dziļāk par 1 cm, jau daudziem cilvēkiem ratiņkrēslos ir nepārvarams šķērslis. Nemaz nerunājot par bojātajām renēm, kas Rīgas centrā novērojamas visnotaļ biezi:
Risinājums, kā pārdomāti novadīt lietusūdeni, nekur tālu nav jāmeklē – senāk Rīgā to prata darīt, lietusūdeni novadot zem ietves:
Bet vieglāk ir neko jaunu neizdomāt un turpināt no projektēšanas viedokļa vieglāko risinājumu, tāpēc dzīvosim pa vecam un ziemās turpināsim lauzt kaulus uz apledojušajām ietvēm…
Ietvju un zaļo zonu aizsardzības trūkums
Satiksmes departaments absolūti nav mācījies no iepriekšējo gadu kļūdām un ielā nav paredzēts neviens norobežojošais metāla stabiņš, kas pasargātu ietves un zaļās zonas no neapzinīgiem autovadītājiem. Tā diemžēl Rīgā ir akūta problēma, kuras dēļ ietves nereti pārvēršas gandrīz vai par otro autostāvvietu, savukārt iecerētās glītās zaļās zonas pārvēršas par dubļu bedri.
Katrā kvartālā policistu nenoliksi – šo patiesību jau sen sapratušas daudzas Rietumeiropas un Ziemeļeiropas pilsētas, tāpēc vietās, kur iespējama pastiprināta šāda autovadītāju rīcība, tiek uzstādīti estētiski glīti metāla stabi, kas norobežo ietvi no brauktuves:
Diemžēl Satiksmes departaments izvēlējies stabiņus neizvietot, līdz ar to varam gaidīt, ka situācija Ģertrūdes ielā būs līdzīga iepriekšējos gados renovētajās ielās ar izbraukātām zaļajām zonām.
Apgaismojums
Pirms aktīvās projektēšanas sākuma Satiksmes departaments rīkoja ielas lietotāju aptauju, kurā tika uzdots arī jautājums par ielas apgaismojumu. Lielākā daļa aptaujāto atbildēja, ka Ģertrūdes ielā ir svarīgi uzlabot apgaismojumu.
Diemžēl būvdarbu laikā netiks ierīkoti apgaismes stabi, kas nozīmē, ka tuvākajos 20+ gados netiks sakārtots vēsturiskās ielas vizuālais piesārņojums, jo pēc remonta nebūtu saimnieciski atkal uzrakt ielu, lai tur ieraktu kabeļus.
Projektā paredzot arī apgaismojuma stabu ierīkošanu, būtu iespējams uzlabot ne tikai apgaismojumu, bet arī ielas vizuālo izskatu. Tāpat apgaismes stabus būtu iespējams aprīkot ar mūsdienu prasībām atbilstošu aprīkojumu, piemēram, ar elektrisko automašīnu uzlādes rozetēm vai parastajām rozetēm parkletu un ielu tirdzniecības vajadzībām.
Samazināta izmēra ceļa zīmes
Vēl viena lieta, kas diezgan būtiski ietekmē ielas vizuālo tēlu, ir ceļa zīmju izmērs. Vēsturiskās pilsētas ielās, kur atļautais braukšanas ātrums ir ne lielāks par 30 km/h, drīkst paredzēt samazināta izmēra ceļa zīmes. Šādu ceļa zīmju lietošana krietni samazina ielas vizuālo piesārņojumu, un samazināta izmēra ceļa zīmes ir krietni iederīgākas Rīgas vēsturiskā centra mērogam. Šādas ceļa zīmes vairākās Latvijas vēsturiskajās pilsētās kā Kuldīgā, Smiltenē, Cēsīs tiek lietotas jau labu laiku.
Diemžēl Satiksmes departaments joprojām Rīgas vēsturiskajā centrā samazinātā izmēra ceļa zīmes neparedzēs, tāpēc varam samierināties ar to, ka Ģertrūdes ielā būs desmitiem ar masīvām ceļa zīmēm apkrauti stabi, kas ielas tēlam par labu noteikti nenāks…
Noslēgumā aicinām iepazīties ar departamenta atbildi uz mūsu aicinājumu Rīgas domes Satiksmes komitejai pagarināt projektēšanas termiņus, lai netiktu īstenots nekvalitatīvs projekts. Atbilde, cita starpā, tika gatavota vienu mēnesi – tieši to mēnesi, kura laikā vairākkārt centāmies sarunāt sanāksmes, kuras sākotnēji no departamenta puses tika apsolītas, tad pārceltas un galu galā – nenotika vispār…
“Pilsēta cilvēkiem” komunikācijas veids un aicinājums pagarināt projekta realizācijas termiņu un pārskatīt risinājumus, projekta noslēguma fāzē, departamenta ieskatā, ir uzskatāms par mēģinājumu kavēt projekta laicīgu un kvalitatīvu izstrādi, kas var atstāt būtisku negatīvu ietekmi, izvirzot atsevišķu “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvju intereses augstāk par pilsētas iedzīvotāju interesēm, līdz ar to departaments nevar atbalstīt šāda veida komunikāciju.
Ņemot vērā, ka “Pilsēta cilvēkiem” ir pieredzējusi apvienība un jau vairākus gadus sniedz savu ieguldījumu pilsētvides uzlabošanā, departaments aicina apvienību “Pilsēta cilvēkiem” turpmāk profesionāli un ar atbildību attiekties pret iesaisti pilsētas infrastruktūras objektu plānošanā un īstenošanā, kā arī cienīt citu pušu ieguldīto darbu. Departaments ir gatavs konstruktīvai un uz rezultātu vērstai diskusijai par projekta risinājumiem, rodot visām pusēm pieņemamus kompromisus.
