Iebraukšanas maksa pilsētās ir svarīgs solis, lai mazinātu negatīvo ietekmi, ko rada transportlīdzekļu satiksme. Jūrmalas lēmums no 1. februāra paaugstināt iebraukšanas maksu līdz 3 EUR un nodevas termiņu, kas būs spēkā visa gada garumā, demonstrē apņēmību mazināt satiksmes intensitāti un veicināt ilgtspējīgu transportu. Jūrmalā iebraukšanas maksa sezonas laikā ir jau kopš 1996. gada pamatā, lai motivētu iedzīvotājus, kas vēlas caurbraukt pilsētu, izmantot apvedceļu.
Salīdzinot Jūrmalu ar citām Eiropas pilsētām, piemēram, Stokholmu, Gēteborgu, Londonu, Milānu un Bergenu, kurās arī ir ieviesta iebraukšanas maksa, var redzēt atšķirības gan attiecībā uz iebraukšanas cenām, gan arī uz transportlīdzekļu noteikumiem un sodiem. Jūrmalas iebraukšanas paredzētā maksa ir 3 EUR dienā, un sods par nodevas nemaksāšanu ir 50 EUR. Salīdzinot ar citām pilsētām, Jūrmalas noteikumi ir salīdzinoši vienkārši un skaidri. Jāņem vērā, ka atšķirībā no lielākām pilsētām, kas apskatītas tālāk, Jūrmalā ielu malās stāvvietas ir bezmaksas.
Stokholmas centrā transportlīdzekļiem sezonas laikā (1.marts – 21. jūnijs un 15. augusts – 30. novembris) dienas maksa var svārstīties no 1 līdz 4 EUR, atkarībā no iebraukšanas laika, kad transportlīdzeklis atrodas pilsētas maksas zonā. Nesezonā (1. decembris – 28. februāris un 22. jūnijs – 14. augusts) maksa par iebraukšanu svārstās no 1 līdz 3 EUR. Sods par nesamaksāšanu ir 44 EUR. Atšķirībā no Jūrmalas piemēra, jo ilgāk transportlīdzeklis uzturas maksas zonā, galējā iebraukšanas maksas summa palielinās līdz aptuveni 10-12 EUR (atkarībā no sezonas).
Stokholmā iebraukšanas maksu 2006. gadā, to ieviešot, neatbalstīja ap ⅔ iedzīvotāju, tomēr jau mazāk nekā gadu vēlāk, ⅔ iedzīvotāju balsoja par tās saglabāšanu, redzot tās ieguvumus – piemēram, par 30-50% mazāku satiksmi sastrēgumstundās. Kopš 2007. gada satiksme Stokholmas iebraukšanas maksas zonā ir samazinājusies par 22% (vienlaikus iedzīvotāju skaits pieaudzis par 26%), kaitīgo gāzu emisijas – par 14%, bet sabiedriskā transporta lietotāju skaits – par 5%. Jāņem vērā, ka iebraukšanas maksa tika ieviesta kopā ar papildus risinājumiem – “park & ride”, papildus sabiedriskā transporta reisiem un maršrutiem. [1]
Turpat Zviedrijā, Gēteborgā, dienas maksa ir atkarīga no diennakts laika, kad transportlīdzeklis šķērso kontroles punktu, un, ja transportlīdzeklis šķērso vairākas maksas stacijas 60 minūšu laikā, tiek piemērota vienreizēja augstākā samaksa. Sods par nesamaksāšanu ir 44 EUR. Lielākā stundas cena ir mazliet lielāka par 2 EUR, bet diennakts maksimālā – ap 6 EUR. Gēteborgā iebraukšanas maksa ļāva samazināt kaitīgo gāzu emisijas par 15%, bet nopelnītā nauda tiek ieguldīta pilsētas infrastruktūras uzlabošanā.[2]
Londonā transportlīdzekļiem ir piemērota dienas maksa, kas ir apmēram 17,50 EUR. Ir iespēja saņemt arī bargu sodu līdz pat 312 EUR. Atbrīvoti no maksas ir noteikti transportlīdzekļu veidi, kā piemēram, transportlīdzekļi ar deviņām vai vairāk sēdvietām, motocikli, transportlīdzekļi, ko izmanto invalīdi, zemu emisiju transports (elektroauto u.c.). Londonā iebraukšanas maksa ir jau kopš 2003. gada, palīdzot par 18% samazināt iebraucošo automašīnu skaitu darbdienās, par 30% samazinājušies sastrēgumi, par 33% palielinājies cilvēku skaits, kas uz pilsētas centru brauc ar sabiedrisko transportu, bet vismaz 10% no braucieniem ar automašīnu ir aizstāti ar kādu citu pārvietošanās veidu. [3]
Arī Milānas centrā, Italijā dienas maksa variē no 3 līdz 6 EUR atkarība no dienakts laika, kad transportlīdzeklis atrodas maksas zonā. Caurlaižu cenas sistemātiski plānots paaugstināt pa vidēji 1 – 2 EUR ik pēc vidēji 2 gadu termiņa. Tālsatiksmes autobusiem tuvāko gadu laikā ir plānoti pirmie kategoriskie aizliegumi iebraukt tā sauktajā Milānas C zonā. Sods par maksājuma neveikšanu var sasniegt 285 EUR, kur papildus tam nāk klāt arī policijas piespriestais sods. Arī iebraukšanas maksa Milānā veicināja sastrēgumu mazināšanos par 28% maksas zonā, kaitīgo gāzu emisijas samazinājās par 10-40%, pie tam par 10% produktīvākas (ātrākas) kļuva arī piegādes. [4]
Savukārt Norvēģijas pilsētā Bergenā iebraukšanas maksa ir visu gadu un diennakti (līdzīgi kā turpmāk Jūrmalā) ar parastajām un paaugstinātajām likmēm (atkarībā no dienas laika), tā ir atkarīga arī no transportlīdzekļa veida un dzinēja tipa (nodevas var svārstīties no 2,60 līdz 5,20 EUR dienā, katrā stacijā). Bergenā, šķērsojot katru nodevas staciju virzienā uz pilsētas centru, galējā cena pieaug (jo tuvāk centram, jo augstāka summārā nodeva). Interesanti, ka elektroautomobiļiem zem 3,5 tonnām vairs nav piedavātas bezmaksas iebraukšanas iespējas. Elektroautomobiļiem šīs izmaksas par katru stacijas sķērsošanu ir no 1 līdz 2 EUR. Sods par nesamaksāšanu ir summārā nodeva pēc likmes, papildinot ar 26 EUR sodu, kur par katru atkārtotu paziņojumu summa pieaug. Tapat kā Londonā, no nodevas tiek atbrīvoti motociklu vadītāji. Iebraukšanas maksa kopā ar zemo emisiju zonu Bergenā primāri tika ieviesta, lai samazinātu gaisa piesārņojumu, kas pilsētas unikālās ģeogrāfijas dēļ bija būtiska problēma.
Neskatoties uz sākotnējo iedzīvotāju nelabvēlīgo noskaņojumu par ceļu maksas ieviešanu paziņošanas brīdī, redzot pilsētas uzlabojumus, vairums cilvēku sāka šo modeli atbalstīt. Visos šo pilsētu gadījumos, tika novērots ievērojams uzlabojums sabiedriskā transporta izmantošanā, un liela daļa no iekasētajiem ieņēmumiem tiek investēta ilgtspējīgās mobilitātes veicināšanā. Rezultātā tika samazināti satiksmes sastrēgumi pārsvarā tāpēc, ka maz cilvēku izvēlas caurbraukt maksas zonu, ja vien viņu galamērķis neatrodas tajā, un tika novērota pāreja uz citiem pārvietošanās veidiem, galvenokārt uz sabiedrisko transportu. Turklāt visas šīs pilsētas pieredzēja ievērojamu piesārņojuma emisiju samazināšanos.
Pasaulē var novērot dažādus iebraukšanas maksas modeļus ar dažādiem mērķiem un darbības mehānismiem:
- ceļu nodevas;
- “uz vērtību balstīta cena” ir pieeja, kur transportlīdzekļa vadītaji var izvēlēties starp bezmaksas, bet noslogotu ceļu un maksas ceļu, bet ar zemu noslodzi;
- maksa par nobraukto attālumu;
- maksa par laiku ceļā;
- ceļa telpas ierobežošana — zonu shēmas.
Lai arī citur Eiropā iebraukšanas maksas noteikšana var būt atkarīga no transportlīdzekļa tipa, dzinēja un konkrēta maksāšanas modeļa, Jūrmalā šie noteikumi ir diezgan vienkārši un saprotami. Iespējams, ilgtermiņā likmei vai noteikumiem būtu jāmainās, ņemot vērā ekonomiskos apsvērumus valstī un mērķa sasniedzamību. Autovadītāji parasti nedomā par to, kā viņu braukšana ietekmē citus, koncentrējoties tikai uz savām izmaksām, piemēram, degvielu un laika ietaupījumu ceļā, izmantojot īsākus maršrutus caur dzīvojamajām zonām. Tomēr tas rada problēmu, jo šīs personiskās izmaksas neatbilst kopējiem sabiedrības zaudējumiem, kas ietver trokšņa piesārņojumu, drošības riskus un ietekmi uz vidi. Ieviešot maksas iebraukšanas sistēmu, ir iespēja samazināt šo izmaksu plaisu, nodrošinot, ka cilvēki brauc ar personīgo transportu tikai tad, ja braukšanas priekšrocības izmaksas pārsniedz visus sabiedrības zaudējumus.
Jūrmalas monitorēšana un informācijas apmaiņa ar iedzīvotājiem ir svarīgs aspekts, lai turpmāk veidotu sabiedrības izpratni par ieviesto maksas sistēmas pozitīvo ietekmi, piemēram, aktuālā informācija par sastrēgumu un emisiju samazināšanos, kas palīdz novērst cilvēku bažas par sistēmas lietderību. Vienlaikus, lai iebraukšanas maksa sabiedrībā tiktu uztverta pozitīvāk, tai jānotiek kopā ar papildus pasākumiem, piemēram, sabiedriskā transporta pakalpojuma uzlabošanu.
_____
- Downtown Congestion Pricing Study. Case study: Stockholm. San Francisco County Transportation Authority, 2020. Online: https://www.sfcta.org/sites/default/files/2020-02/Congestion%20Pricing%20Case%20Studies%20200213%20-%20Stockholm.pdf
- Antonsson, E., Gard, C. The Gothenburg congestion tax and air quality-A difference-in-difference analysis. Semantic Scholar, 2019 Online: https://www.semanticscholar.org/paper/The-Gothenburg-congestion-tax-and-air-quality-A-Antonsson-Gard/e4cd5d354098f89d0fc73a0ab0c2b241091767fa
- Congestion Charge marks 20 years of keeping London moving sustainably. Transport for London, 2023 Online: https://tfl.gov.uk/info-for/media/press-releases/2023/february/congestion-charge-marks-20-years-of-keeping-london-moving-sustainably
- Milan’s Area C reduces traffic pollution and transforms the city center. C40cities, 2015 Online: https://www.c40.org/case-studies/milan-s-area-c-reduces-traffic-pollution-and-transforms-the-city-center/
- Urban Access Regulations in Europe Online: https://urbanaccessregulations.eu/countries-mainmenu-147/norway-mainmenu-197/bergen-charging-scheme
- Croci, E. Urban Road Pricing: A Comparative Study on the Experiences of London, Stockholm and Milan. ScienceDirect, 2016. online: https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S235214651630062X?ref=pdf_download&fr=RR-2&rr=84b0d9739a87b80d