Rietumeiropas un Skandināvijas valstu pilsētās nereti var redzēt ielas, kurās pārsvarā brauc tikai tramvaji un velosipēdisti. Šādās ielās ir ierobežota privātā autotransporta kustība, liedzot tās caurbraukt, bet ļaujot tās izmantot tikai konkrētā kvartāla iedzīvotājiem vai preču piegādātājiem un infrastruktūras uzturētajiem piebraukšanai īpašumiem. Somijā, Helsinkos, ideja par šādu ilgtspējīga transporta koridoru veidošanu sasniegusi vēl nebijušus augstumus – tur 2020. gadā plānots uzsākt būvēt Somijā garāko tiltu (1,2 km), kurš būs paredzēts tikai tramvajiem, velotransportam un gājējiem.
Helsinku vadība lēmumu tiltu veidot bez iespējas to lietot privātajam autotransportam ierīkojusi ļoti tālredzīgi, jo tilts paredzēts kā savienojums trīs Helsinku apkaimēm ar centru un nebūtu pareizi, ja uz pilsētas centru tiktu izveidota jauna maģistrāle automašīnām, jo tā piesaistītu autotransportu un braucienu skaits ar automašīnām Helsinkos tikai pieaugtu, laika gaitā rezultējoties arvien lielākos sastrēgumos. Tā vietā Helsinku iedzīvotājiem tiks piedāvāta iespēja ērti un ātri līdzšinējo 11 kilometru vietā mērot 5,5 kilometrus ar velosipēdu, kas ir komfortabls attālums ikdienas braucieniem ar velosipēdu.
Nav grūti saprast, kāpēc ideja veidot sliežu transporta un velotransporta koridorus ir pievilcīga – sliežu transports ir kluss, brauc salīdzinoši reti, jo ir efektīvs liela cilvēku skaita pārvadāšanā, tādēļ ar velosipēdu braukt pa šādām ielām ir daudz patīkamāk, nekā braukt pa intensīvas autosatiksmes ielām, kur katru minūti velosipēdistu apsteidz vairāki desmiti automašīnu.
Veloinfrastruktūras pievilcība
Viens no būtiskākajiem faktoriem, lai cilvēki tik tiešām arvien vairāk un vairāk izvēlētos braukt ar velosipēdu, ir esošās maģistrālās veloinfrastruktūras drošība un ērtums. Līdz šim Rīgā veidotā veloinfrastruktūra ir fragmentāra un lielā daļā gadījumu tās ir vai nu vienkāršas ietves, kurām piekārta kopīga gājēju un velosipēdu ceļa ceļazīme vai arī brauktuve, kura jādala ar autotransportu.
Pēdējo gadu sliktākais piemērs, ko Rīgas dome sākotnēji centās piedāvāt kā maģistrālo veloinfrastruktūru, ir Kr. Barona iela. Tur Rīgas dome uz brauktuves ierīkoja tā sauktās rekomendējošās velojoslas, neveicot satiksmes organizācijas izmaiņas un saglabājot iespēju autovadītājiem ielu caurbraukt tranzītā. Tā rezultātā sastrēgumstundu laikā iela ir neērta, nedroša un nepatīkama un nav nekāds brīnums, ka daļa velosipēdistu sastrēgumu laikā izvēlas braukt pa ietvi (noskaties video, kā izskatās brauciens ar velosipēdu Kr. Barona ielā sastrēgumstundas laikā: Youtube).
Šādi braukšanas apstākļi nav pievilcīgi pat pieredzējušiem velosipēdistiem, bet potenciālos velosipēdistus šāda infrastruktūra drīzāk pat atbaida no domas par braukšanu ar velosipēdu.
Tramvaja + velotransporta koridori
Veidojot maģistrālo veloinfrastruktūru ielās, kur ir tramvaju satiksme, tiek nošauti divi zaķi ar vienu šāvienu. Pirmkārt, krietni tiktu uzlabots tramvaju ātrums, jo tos vairs neaizkavētu autotransports, kuram šādos koridoros būtu atļauts tikai iebraukt, bet nebūtu ļauts izmantot tranzītam, līdz ar to neveidotos sastrēgumi, kuros spiests stāvēt arī tramvajs (noskaties video, cik lēns šobrīd sastrēgumstundās ir tramvajs Kr. Barona ielā: Youtube).
Otrkārt, šādi pielāgotas ielas būtu maksimāli droša vide velosipēdistiem, jo šeit nebūtu jādala telpa ar autotransportu. Tāpat šādās ielās braukt ar velosipēdu būtu daudz komfortablāk – ielas ar intensīvu autotransporta satiksmi ir trokšņainas, putekļainas un nepievilcīgas. Ilgtspējīga transporta koridoros autotransporta satiksme tiek samazināta līdz minimumam, saglabājot iespēju ar automašīnām piebraukt tikai preču piegādātājiem un vietējiem iedzīvotājiem. Turpinājumā apskatīsim Rīgas ielas, kur būtu vislietderīgāk ierīkot šādus ilgtspējīga transporta koridorus.
Kr. Barona iela
Šajā ielā mājasdarbs ilgtspējīga transporta koridora ierīkošanā ir visvienkāršākais – jāierobežo autotransporta tranzīts katrā krustojumā un lieta darīta! Atgādinām, ka tieši šāda satiksmes organizācija Kr. Barona ielā bija aptuveni gadu, kad ielā notika brauktuves remontdarbi 2015. gadā. Toreiz ikviens darbadienu vakaros varēja izbaudīt šāda ilgtspējīga transporta koridora priekšrocības – klusumu un iespēju mierīgi un droši pārvietoties pa ielu kājām vai ar velosipēdu.
Pilsētplānotājs un arhitekts Toms Kokins jau 2015. gadā norādīja, ka Kr. Barona ielas rekonstrukcijas ietvaros būtu nepieciešams ierobežot tranzīta autosatiksmi un radīt drošus pārvietošanās apstākļus ikvienam velosipēdistam:
Visvienkāršākais veids, kā ierobežot autotransporta tranzīta satiksmi, būtu katrā Kr. Barona ielas krustojumā, kur tas ir iespējams, liegt iespēju braukt taisni uz nākamo kvartālu. Tādējādi tiktu saglabāta iespēja ielas māju iedzīvotājiem, viesiem un piegādātājiem piebraukt pie jebkuras adreses, toties būtu likvidēta iespēja ielu izmantot kā caurbrauktuvi.
Nesen izskanējusi ziņa, ka Rīgas dome beidzot arī plāno sakārtot satiksmes organizāciju Kr. Barona ielā. Pagaidām nekādas konkrētākas informācijas par “slēgsim Barona ielu automašīnām!” nav, bet cerēsim uz labāko un to, ka Rīgas dome neizgāzīs labu ideju, ieviešot nevajadzīgus un nesamērīgus satiksmes ierobežojumus. Cerēsim, ka Rīgas dome beidzot realizēs mūsu jau vairākus gadus ieteikto priekšlikumu Kr. Barona ielas satiksmes organizācijas sakārtošanai un ierobežos tranzīta autosatiksmi, reizē ierīkojot īstas, nevis rekomendējošas velojoslas.
Maskavas iela
Nākamā iela, kura brēktin brēc pēc uzlabojumiem, ir Maskavas iela. Maskavas priekšpilsētā arvien pieaugošais graustu un tukšo vietu skaits apbūvē liecina, ka apkaime joprojām nav pievilcīga dzīvošanai. Maskavas ielas pārbūve varētu būt lielisks veids, kā atdzīvināt apkaimes centrālo ielu, reizē izveidojot ļoti svarīgu maģistrālo velosavienojumu divām ļoti lielām apkaimēm (Ķengarags, Maskavas forštate) ar pilsētas centru. Šādu ideju jau 2012. gadā piedāvāja urbānisti projekta “Radi Rīgu” ietvaros:
Miera iela
Ideja Miera ielu padarīt par ilgtspējīga transporta koridoru tika pat ļoti tālu – līdz 1:1 izmēra maketam, ko īstenoja Fine Young Urbanists. Arhitekti realizēja pat pētījumu, noskaidrojot, ka Miera ielā jau šobrīd 90% autovadītāju brauc pa tramvaja sliedēm, nevis autobrauktuvi. Savukārt gājēji un velosipēdisti spiesti sadzīvoti uz ļoti šaurām ietvēm. Risinājums – ierīkot velojoslas, uzlabojot apstākļus gājējiem un velosipēdistiem. Aplūko, kā Miera iela uz vienu dienu kļuva nedaudz labāka:
Slokas iela
Arī Slokas ielu iespējams izveidot par ērtu tramvaju + velo koridoru, kurš ļoti noderētu Iļģuciema, Imantas, Dzirciema iedzīvotājiem, kā arī studentiem, kuri mācās Stradiņa universitātē. Aplūko vizualizāciju, kā iela varētu izskatīties pirms un pēc pārmaiņām:
