Noslēgumam tuvojas Riodežaneiro paralimpiskās spēles, kurās Latvijas pārstāvji līdz šim priecējuši ar fantastiskiem sasniegumiem – lodes grūdējs Edgars Bergs izcīnījis bronzas medaļu, šķēpmetēja Diāna Dadzīte kļuvusi par paralimpisko čempioni, savukārt diska metējs Aigars Apinis kļuvis par četrkārtēju paralimpisko čempionu. Pirms izbraukšanas uz Rio, Latvijas paralimpiešu komanda Rīgas domē tikās ar domes priekšsēdētāju, kur tiem uzdāvināja Rīgas zili balto karogu (tādu, cita starpā, viņš tiem uzdāvināja arī pirms četriem gadiem) un novēlēja veiksmīgus startus. Bildes un video no šī pozitīvā pasākuma parādījās teju visos plašsaziņas līdzekļos, liekot noprast, ka Rīgas mērs ir liels invalīdu draugs un atbalstītājs. Bet…
Kā ir realitātē?
Cilvēkiem ar redzes traucējumiem un cilvēkiem ratiņkrēslos viena no būtiskākajām lietām, lai viņi varētu justies labi, nevis kā izstumtie, ir ietvju infrastruktūra. Ietvēm jābūt tādām, lai pa tām visā garumā būtu iespējams izbraukt ar ratiņkrēslu. Tāpat ietvju krustojumos nepieciešamas īpašs bruģakmens, kas neredzīgajiem cilvekiem priekšā pasaka, ka nu jāšķērso iela. Ja īpašā bruģakmens trūkums vēl neliedz invalīdiem pārvietoties pa ielām, tad nenolīdzinātas apmales krustojumos ir nepārvarams šķērslis. Parastos invalīdu ratos jau 2 centimetrus augsta apmale var būt nepārvarama. Rīgā šādas apmales ir teju katrā ielā, pat uz nesen izbūvētām vai atjaunotām ielām. Par to stāstījām rakstā “Neērtais neērto apmaļu jautājums”.
Tātad tā ir liela problēma, ko vajadzētu risināt, bet Rīgas domes Satiksmes departaments, kas ir tiešā pakļautībā Rīgas domei un attiecīgi lielajam invalīdu draugam, šai problēmai pieiet absolūti nesistemātiski, apmales nolīdzinot neloģiski – savastarpēji nesaistītās vietās. Iedomājieties – tā vietā, lai Satiksmes departaments apmales nolīdzinātu, piemēram, vienā maģistrālajā ielā visā tās garumā, tas izdomājis nolīdzināt apmales visas Rīgas platumā, savstarpēji nesaistītās ielās. Kāda ir jēga no šādas darbības, ja invalīds ratiņkrēslā nekur tālāk par šo vienu krustojumu netiek, jo līdz nākamajam nolīdzinātajam krustojumam ir vēl divi krustojumi ar nenolīdzinātām apmalēm?
Diemžēl šādu sistemātiskāku pieeju RDSD nepiekopj, tāpēc iedzīvotājiem nekas cits neatliek, kā pašiem prasīt departamentam, lai tiek nolīdzinātas apmales konkrētās vietās. Uz ko tie saņem atbildi, ka… Nepietiek līdzekļu! Jā, izrādās, ka Rīgas domes Satiksmes departamentam nemaz nepietiek naudas, lai vienkārši nolīdzinātu apmales. Vairāku simtu, jaunu autostāvvietu projektēšanai mikrorajonos nauda pietiek, bet te, lai nolīdzinātu apmales – naudas nepietiek:
Satiksmes departamenta 13. septembrī sniegtajā atbildē, kas, cita starpā, kārtējo reizi sniegta, pārkāpjot likumā noteikto viena mēneša termiņu, teikts tas, par ko stāstījām iepriekš – apmales prioritāri tiek pazeminātas vietās, kur tās vispār nav pazeminātas. Bet, kā jau iepriekš minējām, invalīdam ratiņos vienatnē ir vienalga vai apmale ir 2 cm vai 7 cm augsta – abos gadījumos tas var būt nepārvarams šķērslis…
Spilgi RDSD attieksmi demonstrē fakts, ka, piemēram, Ilūkstes un Nīcgales ielās teju pie katras iebrauktuves un krustojuma ir 5-7 cm augstas apmales, bet pērn tika nolīdzinātas apmales autovadītājiem(!) iebrauktuvēs Lielvārdes ielā.
Augstās apmales Ilūkstes un Nīcgales ielās:
Savukārt pērn nu jau bijušais RDSD vadītājs Vitālijs Reinbahs uz citu lūgumu nolīdzināt apmales Deglava ielā atbildēja, ka “apmales apdraudējumu nerada”, bet tomēr solījās 2015. gada vasarā tās nolīdzināt. Apmales stāv nenolīdzinātas vēl šodien.
Diemžēl šeit uzskatāmi parādās RDSD nesapratne, kā labā viņi strādā. Iespējams, viņiem sķiet, ka apmales viņi nolīdzina vecākiem ar bērnu ratiņiem un velosipēdistiem (kuriem pa ietvi nemaz nevajadzētu braukt), bet tajā pašā laikā aizmirst, ka vissvarīgākais ir, lai ietves būtu ērtas cilvēkiem ratiņkrēslos. Tikai sabiedrība, kas spēj pieņemt fiziski vājākos, var augt un attīstīties. Ja invalīdus nosūta dzīvot pansionātā pie Rīgas robežas un saka – nerādies nekur citur, kā tas notika padomju laikos – šādai sabiedrībai nav nākotnes.
Barona iela
Jaunākie “brīnumi” no Satiksmes departamenta puses mūs ir sagaidījuši Krišjāņa Barona ielā. Tur šobrīd aktīvi notiek jaunā ietves seguma ieklāšanas darbi. Un arī šeit – “uz papīra” viss ir skaisti – visā ielas garumā paredzēts īpašais bruģakmens neredzīgajiem. Ja vien nebūtu viens “bet”…
Taktilais bruģis, ko parasti ieklāj kā bruģi ar izceltām līnijām, palīdz neredzīgiem cilvēkiem orientēties – sekojot šīm līnijām viņi var būt droši, ka bruģis vedīs pa visdrošāko maršrutu, kur nebūs nekādu šķēršļu. Piemērs no Japānas, kur taktilais bruģis (dzeltenā krāsā) apiet kanalizācijas akas vāku, lai, pirmkārt, tas būtu nepārtraukts, un otrkārt, lai neredzīgais neiekristu šajā akā, ja nu gadījumā tā būtu atvērta:
Krišjāņa Barona ielā ir izvēlēts cita veida taktilais bruģis – kvadrātveida bruģis ar ļoti raupju tekstūru, kas neredzīgajam palīdz to atšķirt no parastā bruģa. Tomēr ir “neliela” atšķirība. Krišjāņa Barona ielā šis bruģis ir ieklāts, šķiet, ņirgājoties par redzes invalīdiem. Taktilais bruģis, pirmkārt, nav ieklāts līgani, bet gan ar 90 grādu pagriezieniem. Otrkārt tas ne tuvu nav ieklāts, piedāvajot invalīdiem drošāko maršrutu.
Kā šobrīd izskatās Barona iela redzes invalīdam – skaties galerijā!
Piebilde: Šo kvadrātveida raupjo granīta bruģi par stilizētu taktilo joslu atzinusi gan invalīdu biedrība “Apeirons”, gan Rīgas domes Satiksmes departaments, kas ir šo būvdarbu pasūtītājs. (Lasīt TVNET)
Cerēsim, ka lieliskie atlētu sasniegumi Rio beidzot liks Rīgas domes priekšsēdētājam un RDSD saņemties un beidzot rūpēties par invalīdiem ne tikai “uz papīra”, bet arī realitātē.
Titulbildes foto: Gints Ivuškāns (flickr.com)