Maskavas forštatei jeb “Maskačkai”, salīdzinot ar citām Rīgas apkaimēm, nav tā labākā reputācija. Nav bieži dzirdams, ka kāds ar prieku pārceltos šeit uz dzīvi. Tomēr ar savu unikālo koka arhitektūru un nelielo attālumu līdz centram Maskavas forštatei ir milzīgs potenciāls. Rīga ir vienīgā pilsēta Latvijā, kura kopš neatkarības atgūšanas ir pieredzējusi suburbanizāciju. Starp iemesliem, kādēļ bijušie Rīgas iedzīvotāji ir pārcēlušies uz piepilsētu, var minēt zaļo zonu trūkumu, kā arī autotransporta radīto gaisa un skaņas piesārņojumu. Tā rezultātā, Rīgas centrs un apkārtējas Rīgas apkaimes ir šķietami izmirušas un to attīstība ir apstājusies.
Maskavas forštate galvenokārt sastāv no klusām ielām, pa kurām, satiksmes organizācijai, atļauta transportlīdzekļu caurbraukšana. Šī nav īpašs izņēmums, jo Rīgas publiskā telpa netiek iedalīta dzīvojamās un satiksmes zonās. Caurbraucošā autotransporta satiksme būtu jāierobežo, jo projektā apskatītā esošā telpiskā struktūra sniedz labu iespēju attīstīt dzīvojamo zonu – paralēli plānotajai dzīvojamai zonai jau atrodas divas maģistrālās ielas: Krasta iela un Ludzas iela.
Dzīvojamās teritorijas izveidē paredzētas vienvirziena ielas autosatiksmei – caurbraucoša autosatiksme tādējādi tiek ierobežota un tikai vietējie iedzīvotāji izmantotu attiecīgās ielas, lai nokļūtu mājās. Pašlaik tā vietā, lai izmantotu blakus esošos galvenos ceļus, kuru prioritāte ir satiksmes plūsma, teritoriju ir iespējams viegli caurbraukt arī caur esošām klusajām ielām. Papildus vienvirziena autosatiksmei, 30 km/h zona tiktu ieviesta, kā arī satiksmes mierināšanas pasākumi. Tādējādi tiek samazināts gaisa un skaņas piesārņojums un teritorija tās iedzīvotājiem kļūst daudz pievilcīgāka.
Pilsētas publiskā telpa ir jāiedala satiksmes un dzīvojamās zonās. Satiksmes zonās prioritāte ir satiksmes funkcijai, kas ļauj veikt braucienus ar vienmērīgu ātrumu. Savukārt dzīvojamās teritorijās prioritāte ir dzīvojamai funkcijai – tajās tiek ierobežota autotransporta piekļuve un ātrums, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju dzīves apstākļus.
Dizaina priekšlikums
Pašlaik katrā ielas pusē ir tramvaja josla, autotransporta josla un autostāvvieta. Jaunajā projektēšanas priekšlikumā ir iekļautas kopīgas autotransporta un tramvaja joslas, autostāvvietas un velosipēdu ceļi. Projekta būtība ir prioritizēt iedzīvotājus, kas pārvietojās ar kājām, brauc ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu; šāda pieeja atbilst arī pilsētas attīstības vīzijai.
Ierosinātais projekts paredz nelielu gājēju laukumu ar apstādījumiem, kokiem un sēdvietām. Autostāvvietas var izmantot velosipēdu novietošanai, tādējādi novēršot velosipēdu pārblīvēšanos uz ietves. Lai ierobežotu tranzīta satiksmi caur dzīvojamo teritoriju, Maskavas un Daugavpils ielu krustojums autosatiksmei ir slēgts. Tomēr operatīvie dienesti, nepieciešamības gadījumā, krustojumu var caurbraukt.
Lai uzlabotu pieejamību un drošību, projektā ir iekļautas tramvaja platformas. Šāda pieeja izmantota, jo pastāv risks, ka autovadītāji var nedot priekšroku tiem gājējiem, kas iekāpj vai izkāpj no tramvaja, kā rezultātā var notikt sadursme. Priekšroka tiek dota fiziskai infrastruktūrai, nevis ceļa zīmēm un ceļu marķējumiem, jo fiziska infrastruktūra nodrošina vēlamo uzvedību, nevis tikai norāda uz to.
Pašlaik Rīgas iedzīvotāju nodokļu nauda tiek ieguldīta tādā satiksmes infrastruktūras attīstībā, kas kā prioritāti izvirza auto tranzīta plūsmu gar Rīgas iedzīvotāju māju logiem, tādējādi apmierinot nevis rīdziniekus, bet piepilsētas iedzīvotājus, kas vēlās ātri tikt uz pilsētu un atpakaļ mājās. Lai pilsēta atgūtu atpakaļ Rīgas iedzīvotājus, ir nepieciešams mērķtiecīgi ieguldīt līdzekļus kvalitatīvas publiskās telpas izveidē, kas, savukārt, stimulēs esošo ēku renovāciju un jaunu mājokļu būvniecību.
Markuss Jēkabsons