Kāpēc darīt labāk, ja varam darīt kā parasti?

Latvijā un nu jau arī Rīgā ielu būvniecībā nu jau ir diezgan daudz labu piemēru, no kā mācīties. Ādaži, Cēsis, Sigulda, Talsi – šīs salīdzinoši mazās pilsētas satiksmes infrastruktūras būvniecības ziņā ir kļuvušas par paraugu pat Rīgai. Tomēr 2021. gadā joprojām ir pašvaldības, kuras iegulda naudu arhaiskos ielu renovācijas projektos. Labā ziņa – šogad notiks arī pašvaldību vēlēšanas, tādēļ iedzīvotājiem ir iespējams izvērtēt, vai viņi tomēr nevēlas dzīvot labākā pilsētvidē. Šajā rakstā aplūkosim divus šobrīd augstā gatavības stadijā esošus ielu būvprojektus – Jūras ielu Limbažos un Dubultu prospektu Jūrmalā. Paldies mūsu vērīgajiem lasītājiem par dalīšanos ar šiem projektiem. Ja arī tavā pilsētā/ciemā tiek plānots nejēdzīgi pārbūvēt kādu ielu, tad ziņo mums, lai varam par to uzrakstīt!

Jūras iela, Limbaži

Limbažu novada pašvaldība Jūras ielas būvprojekta izstrādē ir bijusi pat šķietami atvērta – 2021. gada 11. martā notika publiska tiešsaistes sanāksme par šo projektu (videoieraksts). Tomēr, kā redzēsiet raksta turpinājumā – ar to arī atvērtība beidzās, jo sanāksmē tieši pašvaldība meklēja argumentus, kāpēc labāk turpināt ielas renovēt pa vecam, nevis darīt labāk.

Tranzīta autosatiksmes jautājums

Būtiskākā lieta, ko ar šo projektu nav plānots risināt,0. ir tranzīta autosatiksmes pārvirzīšana uz Limbažu apvedceļu. Jau gandrīz 10 gadus Limbažos ir izbūvēts apvedceļš, kurš ļauj apbraukt Limbažu vecpilsētu. Tomēr 10 gadus Limbažu pašvaldība tā arī šo apvedceļu neizmanto tam, kam tas paredzēts – tranzīta autosatiksmes novirzīšanai apkārt Limbažu centram. Jūras iela joprojām ir galvenais ceļš tranzīta autosatiksmei cauri Limbažiem, savukārt apvedceļš ir mazākas nozīmes ceļš. Autovadītājiem ērtāk ir braukt cauri vēsturiskajam centram, nevis gaidīt, lai veiktu kreiso pagriezienu uz mazākas nozīmes apvedceļa ielu.

Limbažu izpilddirektors Māris Beļaunieks jau sanāksmes sākumā gan apgalvoja to, ka “Jūras iela nav ne tranzīta, ne maģistrālā iela”, jo pa to vairs nevar braukt smagais autotransports. Beļaunieka arguments, kāpēc Jūras ielā nedrīkst ierobežot tranzīta autosatiksmi, bija “mēs nedrīkstam aizmirst, ka ir jāpiegādā dažādiem uzņēmumiem preces.” Šis arguments gan nekādi nav pretrunā ar tranzīta autosatiksmes ierobežošanu, jo, ierobežojot caurbraukšanu cauri vēsturiskajam centram gluži pretēji – tiks uzlabotas iespējas pa vēsturisko centru pārvietoties tām automašīnām, kurām šeit tik tiešām ir galamērķis, jo pa ielām vairs nebrauks nepārtraukta tranzītsatiksmes automašīnu plūsma un preces būs iespējams ērtāk piegādāt, apstājoties tuvāk galamērķim.

Kāpēc šis ir būtiskākais punkts? Neierobežojot tranzīta autosatiksmes kustību, nav iespējams realizēt virkni uzlabojumu, kas varētu padarīt Limbažu vecpilsētu tādu, kādai tai pienāktos būt – patīkami staigājamai ar plašām ietvēm tūristiem un vietējiem. Limbažu skaisto vecpilsētu kārtīgāk iepazīt un tur ilgāk uzturēties diemžēl traucē ārkārtīgi šaurās ietves un intensīvā, ātrā un trokšņainā tranzīta autosatiksme. Sevišķi intensīva tranzīta autosatiksme ir vasaras periodā, kad Cēsu, Valmieras un citu apdzīvoto vietu iedzīvotāji tieši caur Limbažiem dodas uz jūru, tranzītā izmantojot Jūras ielu.

Tā ir visu attīstītāko Eiropas pilsētu prakse – pilsētu centru padarīt maksimāli ērtāku un patīkamāku gājējiem. Aplūko piemēru no Igaunijas pilsētas Valgas, kur pēdējos gados aktīvi tiek pārbūvētas pilsētas centra ielas. Situācija pirms ielu renovācijas bija diezgan līdzīga Limbažiem – šauras ietves, pa kurām gājēji var pārvietoties ejot rindiņā.

Bet pēc renovācijas ietves bija maksimāli paplašinātas, samazinot joslu skaitu uz brauktuves, ierīkotas gājēju pārejas un ātrumvaļņi, lai neļautu automašīnām ieskrieties vietā, kur gājējs ir prioritāte:

Limbažu Jūras ielas ietvju platums šobrīd ir pat vēl šaurāks nekā Valgas piemērā, pie kāpnēm ietvju platums ir pat tikai 80 cm. Ja vēlamies situāciju būtiski uzlabot, ielā ir jāierobežo tranzīta autosatiksme un brauktuve pamatīgi jāsašaurina. Diez vai tūristi jutīsies gaidīti vecpilsētā, ja būs jāpārvietojas pa šādām (nedaudz platākām) ietvēm, kamēr gar galvām ar maksimāli atļautajiem 50 km/h šausies autosatiksmes tranzīts:

Lai kaut kas jūtami uzlabotos, ir jāmaina domāšana pilsētas vadībai, kura ietiepīgi nevēlas mainīt Limbažu ielas.

Amerikāņu kalniņi

Viens no mūsu biedrības pirmajiem sasniegumiem Rīgā bija panākšana, ka Rīgā ielu renovācijas laikā vairs netiek veidoti tā sauktie amerikāņu kalniņi. To vietā Rīgā tika ieviests citviet Eiropā populārs risinājums – rampa automašīnām. Tādējādi ietve gājējiem visa ceļa garumā ir vienā līmenī, savukārt automašīnām joprojām iespējams ietvi šķērsot. Ja tā padomā – pa ietvi katru dienu pārvietojas daudz cilvēku, savukārt ietvi pa iebrauktuvi labākajā gadījumā divreiz dienā šķērsos dažas automašīnas, kas konkrētajā pagalmā atrodas.

Šim risinājumam ir daudz plusu – iebrauktuves vietā neveidojas peļķes, autovadītāji pirms rampas ir spiesti piebremzēt, kā arī ziemas laikā gājējiem ir daudz mazāk iespēju paslīdēt un nokrist, jo uz ietves nav ekstrēmiu slīpumu.

Šādus amerikāņu kalniņus visu cauru gadu ļoti apgrūtinoši ir šķērsot cilvēkiem ratiņkrēslos, jo ratiņkrēsls slīpuma dēļ brauc nost no ietves uz brauktuvi, nemaz nerunājot par nepieciešamo papildu piepūli, lai pie katras iebrauktuves brauktu lejā-augšā.

Diemžēl Limbažu Jūras ielas projektā paredzēts ierīkot “amerikāņu kalniņus”. Lūk, plānotā tipveida automašīnu iebrauktuves shēma:

Interesanti, ka sapulcē noskaidrojās, ka projektētājs pašvaldībai sākotnēji piedāvājis tieši labo risinājumu – rampas automašīnām. Bet Limbažu pašvaldība šādam risinājumam neesot piekritusi. Sapulcē izskanējušais iemesls, kāpēc Limbažu pašvaldība vēlas amerikāņu kalniņus, ir “Citur pilsētā šādas iebrauktuves neveido, tāpēc arī šeit neveidosim.”

Gājēju pārejas

Kamēr Rīgā mēs varam lepoties, ka 2020. gadā esam sākuši piekopt labāko Eiropas praksi, krustojumos pār šķērsielām veidojot nepārtrauktas ietves vienā līmenī, tikmēr Limbažos Jūras ielā 2021. gada projektā visas ielas garumā ir paredzēta tikai viena gājēju pāreja. Ne pār vienu no 7 mazākas nozīmes šķērsielu krustojumiem nav paredzētas gājēju pārejas, kas nozīmē to, ka gājējam, ejot pa galveno ielu, būs jādod ceļš automašīnām, kas izbrauc no mazākas nozīmes ielas.

Vēl vairāk – bez gājēju pāreju trūkuma projektā nav paredzēta pat iespēja krustojumos gājējiem brauktuvi ērti šķērsot, jo nav paredzēti ietves pazeminājumi, lai krustojumā Jūras ielas brauktuvi varētu šķērsot cilvēki ratiņkrēslos un vecāki ar bērnu ratiņiem. Lūk, piemērs Jūras ielas krustojumam ar Ezeru ielu. Pazeminātās apmales (plānā iezīmētas koši zaļā krāsā) ierīkotas tikai Ezeru ielas brauktuves šķērsošanai. Jūras ielu cilvēkam ratiņkrēslā šajā krustojumā būs neiespējami šķērsot:

Labākais risinājums pār mazākas nozīmes ielu brauktuvēm ir veidot nepārtrauktu ietvi, līdzīgi kā pērn tika izdarīts A. Čaka ielā, Rīgā:

Savukārt gājēju pārejām pilsētu centros jābūt kā minimums katrā krustojumā, jo pilsētā galvenajam ir jābūt cilvēkam, nevis automašīnai.

Limbažu pašvaldība par gājēju pāreju neierīkošanu atrunājās ar standartiem, sakot, ka šajā ielā ir pārāk maz gājēju, lai ierīkotu gājēju pārejas, kas gan nav tiesa, jo standartā ir noteikts, ka gājēju pāreju drīkst ierīkot arī pie zemām intensitātēm, ja tām ir jānodrošina mazaizsargāto satiksmes dalībnieku, piemēram, skolēnu, invalīdu, gados vecu ļaužu u.tml. iespēja šķērsot brauktuvi. Ja gājēju pārejas ierīkošana nav nepieciešama, tad ir jāveic papildpasākumi, piemēram, ierīkojot drošības saliņas. (LVS 190-10:2007 5(18)).

Jūras ielā nav paredzētas ne gājēju pārejas, ne drošības saliņas…

50 km/h šaurā vecpilsētas ielā

Ielā paredzēts saglabāt maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 50 km/h. Šis šķiet diezgan neiedomājami, ka pa šauru viduslaiku vecpilsētas ielu, kur ietves ir nepilnu vienu ratiņu platumā, un ir daudzi nepārredzami krustojumi, tiek dota iespēja braukt ar ātrumu 50 km/h. Šķērsielās paredzēts uzstādīt STOP zīmes, jo izbraukšana no šķērsielām uz Jūras ielu sliktās redzamības un 50 km/h atļautā braukšanas ātruma dēļ var radīt sadursmi.

Limbažu pašvaldības pārstāvis vēlmi saglabāt 50 km/h ātrumu pamato šādi: “Šobrīd pilsētās ir noteikts braukšanas ātrums 50 km/h, jautājums – kāpēc vajadzīgi 30 km/h. Ja visā pilsētā pāriet uz ātrumu 30km/h, tad es saprotu. Bet šīs diskusijas rezultātā diez vai mēs nonāksim pie tā, vai mēs tiešām visā pilsētā pārejam uz 30 km/h.  Jā, protams, tas varbūt būtu tā ideāli, bet diemžēl reti kur viņi [30 km/h] tiek ievēroti.”

Barjeras

Projekta ietvaros paredzēts uzstādīt arī jaunas gājēju barjeras. Par to, kāpēc gājēju barjeras pilsētās lielākoties ir nejēdzība, esam stāstījuši jau iepriekš un vismaz Rīga to beidzot ir sapratusi, un jaunākajos ielu renovācijas projektos (Sporta iela, Bruņinieku iela, Ģertrūdes iela – visās ielās tiek demontētas esošās barjeras) barjeras vairs netiek paredzētas. Tomēr Limbažos paredzēts ierīkot jaunas gājēju barjeras – vienu barjeru rindu pašā Vecpilsētas sirdī pie Baumaņu Kārļa laukuma, savukārt otra barjeru rinda paredzēta pie Limbažu mākslas skolas. Tā vietā, lai pie skolas ar ātrumvaļņu palīdzību mierinātu autosatiksmes ātrumu, paredzēta gājēju barjera. Pie tam par šīs gājēju barjeras jēdzīgumu spriest var katrs pats – barjeru rinda atradīsies pretī zaļam uzkalnam, kurā norobežojošo funkciju jau diezgan labi veic pats uzkalns un stādījumi:

Ja Limbažu pašvaldība tiešām rūpētos par bērnu drošību, tā paredzētu satiksmi un ātrumu mierinošus pasākumus autotransportam:

Lietusūdens renes

Jūras ielas projektā plānots ierīkot atvērtā tipa lietus ūdens renes. Šādu reņu ierīkošana ir kļūda, pret ko cīnāmies arī Rīgā. Līdzšinējos projektos Rīgā (Dzirnavu, Brīvības iela utt.) pierādījies, ka šis risinājums nefunkcionē un ūdeni neaizvada, tādēļ ap notekcaurulēm uz ietves rodas apledojums.

Renes visu gadu apgrūtina cilvēku ratiņkrēslos kustību, jo tās reti ir uzstādītas vienā līmenī ar ietvi, kā arī nereti tiek sabojātas.

Atvērtā tipa renes laika gaitā piepildās ar gružiem, lapām, ziemās – sniegu, un tādēļ apledojuma laikā, kad to funkcionēšana ir vissvarīgākā, tās savu funkciju neveic un ūdens tāpat plūst pa ietvi, regulāri apledojot un padarot ietves slidenas. Lai mūsu klimatiskajos apstākļos no šīs problēmas izvairītos, lietus ūdens novadīšana no ēku jumtiem jāveic slēgtā veidā ar caurulēm zem ietves.

Pasūtītāja izpratne

Visbeidzot vēlamies parādīt, ka šādi ielu projekti bieži vien nemaz nav projektētāju vaina, bet gan pasūtītāju izpratnes vaina. Arī šajā gadījumā projektētājs varētu veikt dažādus projekta uzlabojumus, ja vien pilsētas izpilddirektors savu subjektīvu sajūtu dēļ nebūtu pret tiem. Visnotaļ interesantas diskusijas pēc sanāksmes notika sociālajos tīklos, kur Limbažu izpilddirektors Māris Beļaunieks turpināja aizstāvēt “dzīvosim pa vecam” filozofiju. Ar diskusiju pilnā apmērā vari iepazīties šeit un šeit. Turpinājumā daži interesantākie izpilddirektora ieraksti.

 

Šajā komentārā acīmredzami parādās, kur “augušas kājas” pasūtītāja iebildumiem pret projektētāja paredzētajām rampām. Tiesa, diez vai Limbažu domes izpilddirektors brauc ar “Ferrari”, “Porsche” vai citu zemu sporta automašīnu, par kuras saskādēšanu tiešām būtu jāsatraucas.

Kā turpinājumā norāda izpilddirektors – viņš neredzot problēmas, ja gājējiem jāiet augšā-lejā. Žēl, ka pilsētas izpilddirektors domā tikai par sevi, aizmirstot par vājākajiem, tostarp cilvēkiem ratiņkrēslos, kuriem šādi amerikāņu kalniņi ir liels apgrūtinājums.

Pēc apspriešanas Limbažu mājaslapā limbazi.lv parādījās raksts “Pēc būvniecības darbu noslēgšanās Jūras iela kļūs ērtāka un drošāka gan gājējiem, gan autobraucējiem”, kurā parādījās visnotaļ interesanti argumenti, kāpēc ielas projektā nevar īstenot visnotaļ pamatotos iedzīvotāju priekšlikumus.

Priekšlikums par tranzīta autosatiksmes ierobežošanu

Limbazi.lv: “Viens no priekšlikumiem, kuru attiecībā uz Jūras ielu neatbalstīja, ir ielas slēgšana transportam, pārveidojot to par velo un gājēju ielu, transporta satiksmi virzot pa apvadceļu. Pa Jūras ielu pārvietojas ne tikai vieglās automašīnas, bet arī sabiedriskais transports un tūristu autobusi. Cilvēki ar sabiedrisko transportu brauc gan uz poliklīniku, gan Limbažu slimnīcu. 2020. gada nogalē pašvaldība Cēsu ielā izbūvēja sabiedriskā transporta apstāšanās vietu, lai iedzīvotājiem no attālākām apdzīvotām vietām būtu vieglāk un ērtāk nokļūt ārstniecības iestādēs. Jūras ielas slēgšana sabiedriskajam transportam ierobežotu arī tūrisma autobusu iebraukšanu pilsētā. Jāņem vērā, ka ikviena pilsēta ir ieinteresēta tajā, lai tūristi to apmeklētu pēc iespējas vairāk un ar ērtu piekļuves iespēju apskates vietām.”

Pilsēta cilvēkiem: Šāds priekšlikums – padarīt Jūras ielu par velosipēdistu un gājēju ielu sanāksmē neizskanēja. Sanāksmē izskanēja aicinājums Jūras ielā ierobežot tranzīta autosatiksmi, ko iespējams īstenot ar dažādiem paņēmieniem. Tranzīta satiksmes ierobežošana Jūras ielā neietekmētu autobusa pieturvietu pie poliklīnikas un slimnīcas. Tāpat tā neietekmētu iespēju tūristu autobusiem iebraukt pilsētā. Tranzīta satiksmes ierobežošana nozīmē liegt iespēju ielu izmantot caurbraukšanai, bet neliedz ielu izmantot, lai sasniegtu galamērķi, kas atrodas šajā ielā. Interesants ir arī satraukums par tūristu autobusiem, tajā pat laikā pilnībā aizmirstot, ka pilsētai vislabāk ir, ja tūristi pilsētā pavada ilgāku laiku un tas ir iespējams tikai tad, ja pilsēta ir ērta ejot kājām…

Priekšlikums par ātrumvaļņu izbūvi ātruma ierobežošanai

Limbazi.lv:”Atbalstu neguva arī priekšlikums par ātrumu samazinošu vaļņu un paaugstinātu iebrauktuvju izbūvi. Latvijas valsts standarts ceļu projektēšanā, tādās ielās kā Jūras iela, neiesaka veidot ātrumu samazinošus vaļņus.”

Pilsēta cilvēkiem: Ja iela tiek saglabāta kā maģistrālā iela ar tranzīta autosatiksmi, tad tiešām ātrumvaļņus uz tās izvietot standarts neiesaka. Tomēr šeit viss ir pilsētas rokās – jāierobežo tranzīta autosatiksme un ātrumvaļņus izvietot varēs bez problēmām.

Priekšlikums par rampām iebrauktuvēs “amerikāņu kalniņu” vietā

Limbazi.lv: “Arī iebrauktuves tiks veidotas pazeminātas, saglabājot vienotu stilu visā pilsētā. Iebrauktuvju šķērsojumos, paredzot paaugstināto gājēju ietvi, 12 cm pacēluma dēļ būtu nepieciešams lielāks ātrums to pārbraukšanai, turklāt ziemas periodā tas var radīt auto izslīdēšanas riskus. Arī ielas šķērsojums būtu apgrūtināts. Nogriešanās iebrauktuvēs paaugstināto gājēju ietvju vietās būtu bīstama.”

Pilsēta cilvēkiem: Arguments, ka rampas automašīnām ir bīstamas, jo automašīnas tās būs spiestas pārvarēt ar lielāku ātrumu ir aplams – gluži pretēji, rampas liek autovadītājiem iebrauktuves šķērsot lēnāk, līdzīgi kā ātrumvaļņi. Rīgā šāda veida rampas iebrauktuvēs ir jau 4 gadus un nav dzirdēts par problēmām ar auto izslīdēšanu. Atgādināsim, ka ielas projektētājs jau no sākuma ieteica pasūtītājam izmantot iebrauktuves ar rampām, bet pasūtītājs no šīs idejas atteicās.

Priekšlikums par 30 km/h ātruma ierobežojumu

Limbazi.lv: “Arī priekšlikums par transporta līdzekļu braukšanas ātruma ierobežojumu līdz 30 km/h, mazāka izmēra ceļa zīmju uzstādīšanu un gājēju pārejas izveidi posmā pie Jaunās ielas, netika atbalstīts. Jūras ielas satiksmes intensitāte nav tik liela, lai tajā uzstādītu ierobežojumus. 30 km/h ierobežojums varētu būt ap vecpilsētas centru.”

Pilsēta cilvēkiem: 30 km/h ātruma ierobežojumam nav nekāda sakara ar ielas satiksmes intensitāti, tam sakars ir tikai ar drošību un patīkamu pilsētvidi. Ar šādu loģiku Limbažu klusākajās ieliņās varētu atļaut braukt arī ar ātrumu 90 km/h, jo “satiksmes intensitāte nav tik liela, lai ierobežotu ātrumu”.

Pilns Jūras ielas renovācijas projekts:

 

Jūrmala, Dubultu prospekts

 

Jūrmala šovasar iecerējusi pārbūvēt salīdzinoši īsu Dubultu prospekta daļu no Baznīcas ielas līdz Pils laukumam. Diemžēl šī īsā ielas fragmenta pārbūve parāda, ka Jūrmala nav pilnīgi neko mācījusies no iepriekšējo projektu kļūdām. Vēl trakāk – projekts paredz Dubultu prospektu padarīt par vēl lielāku maģistrāli, nekā tā ir šobrīd, ierīkojot papildu pagrieziena joslas un autobusu pieturvietu kabatas, kā arī aizliedzot apstāšanos un stāvēšanu posmā no Baznīcas ielas līdz Strēlnieku prospektam, šauro ietvi padarot daudz nepievilcīgāku iešanai. Aplūkojot projektu, rodas sajūta, ka Jūrmalas domei daudz svarīgāka šķiet iespēja lielā ātrumā caurbraukt Jūrmalu, nekā padarīt šo ielu drošāku, patīkamāku un ērtāku tās iedzīvotājiem. Lai to visu uzlabotu, būtu jāveic padziļināta satiksmes plūsmu analīze un izpēte, kā arī satiksmes organizācija jāmaina lielākā teritorijā, tāpēc detalizētāk apskatīsim gājēju un veloinfrastruktūras problēmas, kuru uzlabošana nekādā veidā neietekmētu autosatiksmes plūsmu organizāciju.

Gājēju un veloinfrastruktūras platums

Projektā paredzēts izbūvēt standartam neatbilstošu divvirzienu veloceļu 1,5 metru platumā. Ierīkojot divvirzienu veloinfrastruktūru, tās platumu ieteicams veidot vismaz 3 metru platumā, lai pa to var pārvietoties divatā blakus, piemēram, vecāks ar bērnu un būtu iespējams droši samainīties ar pretī braucošu riteņbraucēju.  Pie tam veloceļu ir paredzēts izbūvēt vienā līmenī ar ietvi, kas arī ir veidota ļoti šaurā 1,5 m platumā. Tas nozīmē, ka pilnīgi garantēti gājēji ies pa veloceļu, un velosipēdisti brauks pa gājēju ceļu nepietiekamā nodalījuma un šaurības dēļ.

Vēl būtiska problēma ir fakts, ka veloceļa segums ir paredzēts no bruģa. Šāda bruģa segums nozīmē, ka braukšana ar dažādiem mikromobilitātes transportlīdzekļiem, tādiem kā skrejriteņi, skrituļslidas, skeitbordi utt. būs nekomfortabla. Veloceļu segumu ieteicams veidot no asfaltseguma. To, cita starpā, rekomendē arī LVS standarts.

Iebrauktuves blakusteritorijās

Projektā vairākās iebrauktuvēs uz blakusteritorijām gājēju un velosipēdistu ceļš pārtrūkst. Šādi tiek radīts iespaids, ka priekšroka šajās vietās ir autovadītājiem, nemaz nerunājot par to, ka pasliktinās iešanas un braukšanas apstākļi gājējiem un velosipēdistiem, jo ceļā jāpārvar liekas apmales un pazeminātajās vietās ziemas slapjdraņķa laikā veidojas peļķes.

Kamēr Rīgā no šādām iebrauktuvēm pēdējo gadu laikā cenšamies atbrīvoties, veidojot nepārtrauktas ietves, tikmēr Jūrmalā šis nebūs pirmais projekts, kad  jaunas iebrauktuves tiek ierīkotas, pārgriežot ietves. Turpat, tālāk uz priekšu, Dubultu prospektā jau pirms diviem gadiem tika veikta seguma atjaunošana, kuras laikā tika izbūvēta ar apmalēm nodalīta iebrauktuve:

Pieturvietas pārcelšana

Pasliktinājums sagaida arī sabiedriskā transporta pasažierus, jo autobusu pietura tiek pārcelta krietni tālāk no stacijas. Ja šobrīd pieturvieta atrodas gandrīz pie stacijas ieejas, tad pēc pārbūves pieturvieta atradīsies gandrīz 200 metru attālumā no stacijas, pie tam līdz tai būs jāgaida pie divām ar luksoforu regulējamām gājēju pārejām.

Mūsdienās gudri transporta plānotāji cenšas veidot multimodālos mezglus, pēc iespējas tuvāk novietojot dažādu transporta veidu pieturas, tomēr šeit darīts tieši pretējais, pieturas attālinot.

Pilns Dubultu prospekta renovācijas projekts: