Dzīvojot Rīgā un nemitīgi dzirdot labos piemērus no Skandināvijas un Rietumeiropas pilsētām, var padomāt – nu jā, bet mēs jau neesam tik bagāti, nevaram to atļauties. Tāpēc reizēm ir vērtīgi mūs salīdzināt ar kaimiņvalstīm – šoreiz Viļņu. Par Viļņu jau rakstījām pirms 3 gadiem, tāpēc nu būs interesanti salīdzināt, cik daudz Viļņā pa šo laiku ir izdarīts.
Viļņas dzelzceļa stacijas priekšlaukums
Pirmais, ko daudzi Viļņā uzreiz pamana, ir dzelzceļa stacijas priekšlaukums. Šeit var vērot diezgan pamatīgus uzlabojumus – iepriekš tur bija diezgan ekstrēmas gājēju pārejas pāri platām brauktuvēm:
Nu vieta ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas – brauktuves sašaurinātas, izveidota drošības saliņa, un pati gājēju pāreja ir pacelta, liekot automašīnām samazināt braukšanas ātrumu:
Interesanti, ka paceltā gājēju pāreja ierīkota vietā, kur kursē daudz trolejbusu. Sabiedrisko transportu kā iemeslu neizveidot paceltas gājēju pārejas līdz šim kā galveno ieganstu min RDSD, tāpēc Viļņas piemērs parāda, ka kaut kas Rīgas atrunās ir aplams. Drošībai būtu jābūt prioritātei. Līdz ideālam risinājumam gan pietrūkst drošības saliņas starp vienā virzienā vedošajām joslām, tomēr jau šobrīd gājēju pāreja funkcionē labi, un autovadītāji to šķērso uzmanīgi:
Ģedimina iela
Arī Ģedimina ielā ir jaunumi – brīvdienās un darbadienu vakaros iela tiek slēgta autosatiksmei:
Senāk Gedimina iela bija līdzīga, piemēram, Tērbatas ielai – tās abās ielas pusēs bija autostāvvietas:
Pēc ielas rekonstrukcijas autostāvvietas tika likvidētas un to vietā tika izveidotas velojoslas. Vairākus gadus pēc rekonstrukcijas pilsētas vadība nolēma ielu brīvdienās un vakaros slēgt autosatiksmei pavisam – tad tur atļauts tikai piebraukt piegādātājiem un operatīvajam autotransportam. Interesanti, ka sākotnēji šo ideju testēja ar pavisam vienkāršiem līdzekļiem – soliņiem un puķupodiem:
Pēc veiksmīga pilotprojekta nu uzstādīti automātiski paceļamie stabiņi:
Rezultātā brīvdienās Ģedimina iela ir kļuvusi par klusu un mierīgu pastaigu un izklaides vietu:
Kā būtu, ja arī Rīgā kādu ielu vismaz brīvdienās slēgtu autosatiksmei? Tērbatas? Barona? Čaka?
Caurbraukšanas ierobežošana vecpilsētā
Patstāvīgāki risinājumi caurbraukšanas ierobežošanai ieviesti Viļņas vecpilsētā – ar metāla stabiņiem slēgti vairāku ielu sākumposmi, tādējādi likvidējot iespēju ielu caurbraukt. Tā rezultātā ielu izmanto tikai tie autovadītāji, kam tā tik tiešām ir nepieciešama un iela kļūst krietni mierīgāka:
Dizaina kods
Viļņas vecpilsētā spēkā ir arī dizaina kods – noteikumi, kas nosaka, ka ēku fasādes nedrīkst apkarināt ar milzīgām un krāsainām gaismas kastēm. Par to, kāpēc izkārtņu jautājums ir svarīgs patīkamai pilsētvidei, lasi rakstā par dizaina kodu.
Veloinfrastruktūra
Visbeidzot esam nonākuši pie vissvarīgākās lietas, ko Viļņa pēdējos gados aktīvi dara, lai uzlabotu satiksmi visiem satiksmes dalībniekiem – veloinfrastruktūras izveidošanu. Ja Rīgā pēdējos piecos gados nav izveidots praktiski neviens jauns veloceļš, tad Viļņa darbojas apskaužamos tempos – katru gadu izbūvē 20-30 kilometrus jaunu veloceļu.
To nevar nepamanīt – Viļņā arī šogad aktīvi tiek būvēti jauni veloceļi:
Ļoti svarīgi, ka, veidojot jaunos veloceļu posmus, Viļņā tiek domāts arī par nākotnes attīstību un plānoti veloceļa savienojumi krustojumos, nevis veloceļš ir vienkārša taisna līnija pa vienu konkrētu ielu, bez savienojumiem ar citām ielām:
Viļņas centrā velojoslas laika gaitā mēģina uzlabot, saprotot, ka krāsa vien vēl nenozīmē labu veloinfrastruktūru. Velojoslas papildinātas ar norobežojošiem stabiņiem, atdurēm:
Kopumā Vilņas centieni padarīt ielas drošas un ērtas visiem ceļu satiksmes dalībniekiem ir pozitīvi vērtējami, un esošais progress liecina, ka dažu gadu laikā Viļņa apsteigs Rīgu ne vien veloceļu garumā, bet arī velosipēdistu skaita ziņā, jo, kā zināms, izraisītais pieprasījums (induced demand) attiecas arī uz veloinfrastruktūru.
Norobežojošie stabiņi
Renovētajās ielās vecpilsētā un arī citur aktīvi tiek izmantoti norobežojošie metāla stabiņi, kas liedz autovadītājiem novietot automašīnas uz ietvēm. Automašīnu nelikumīga novietošana uz ietvēm ir liela problēma arī Rīgas vēsturiskajā centrā, tādēļ nav saprotams, kāpēc Rīgas atbildīgās iestādes tik ļoti vairās pielietot šo lielisko problēmas risinājumu:
Koplietošanas velosipēdi
Viļņā darbojas laba līmeņa koplietošanas velonoma. Atšķirībā no Rīgas, kur pašvaldība mūsu vienīgajam koplietošanas velosipēdu uzņēmumam pieprasa naudu par ietves nomu, Viļņā koplietošanas velosipēdu sistēmu pašvaldība atbalsta. Tādēļ šeit ir teju uz pusi vairāk velosipēdu staciju un daudz reižu vairāk velosipēdu nekā Rīgā – sistēma ir dzīvotspējīgāka, jo vienmēr vari paļauties, ka gājiena attālumā būs pieejami velosipēdi:
Velosipēdu novietnes
Ja pirms trīs gadiem Viļņā vārda tiešā nozīmē nebija nevienas labas un drošas velonovietnes, tad situācija ir pilnībā mainījusies. Nu Viļņā ir simtiem drošu, labu un kvalitatīvu velonovietņu. Lielāko daļu velonovietņu uzstādījusi pašvaldība, bet arī veikali ir “labojušies” un nedrošās zemā tipa velonovietnes nomainījuši pret augstā tipa velonovietnēm. Paradoksāli, bet teju visas velonovietnes ir tukšas, atšķirībā no Rīgas, kur novērojams liels velonovietņu deficīts:
Pieturvietas
Interesanti, ka lai arī Viļņā pieturvietas uzstāda tā pati firma, kas Rīgā, tomēr tur pieturas veidotas citādāk. Visām pieturvietām ir divreiz garāks soliņš nekā Rīgā, savukārt vietās ar lielāku pasažieru skaitu, ierīkotas pasažieru ziņā daudz ietilpīgākas nojumes:
Izmantojot nojumes, nepameta sajūta, ka tās ir plašākas par Rīgā esošajām un nudien – izrādās, to jumts ir aptuveni 15 centimetrus platāks, līdz ar to pasažieriem ir labākas iespējas lietus laikā palikt sausiem:
Tiesa, jāatzīst viens Viļņas pieturtvietu nojumju mīnuss – jumts ir veidots no stikla, kas karstas saules laikā nesniegs tik ļoti vajadzīgo ēnu.
Vislabāk Viļņas un Rīgas pilsētvides plānotāju atšķirīgo attieksmi pret darbu raksturo fotogrāfijas no divām renovētām ietvēm. Viļņā koku saknes tiek pasargātas ar atbilstošiem koku režģiem, kas pasargā koku saknes no nomīdīšanas. Tikmēr Rīgā izmantots parastākais būvniecības režģis, kurš vienkārši uzlikts virsū koku saknēm, tādējādi neveicot savu funkciju – pasargāt koku saknes. Tāpat pievērsiet uzmanību atkritumu urnām – ja Viļņā ielu renovācijas laikā atkritumu urnas nomaina pret glītām un mūsdienīgām, tad Rīgā izvieto arhaiskas padomju laika dizaina betona kastes, kuras ir ne vien neglītas, bet nav arī funkcionālas, jo tās ir neietilpīgas un atkritumiem brīvi piekļūst gan putni, gan vējš, tos izsvaidot pa tuvējo apkārtni:
Satiksmes mierināšana
Tāpat jaunums Viļņā ir satiksmes mierināšana Islandes ielā – tur agrāk parasta, taisna un ātri caurbraucama iela ar lētiem līdzekļiem padarīta mierīgāka, liekot autovadītājiem kvartāla vidū mainīt braukšanas trajektoriju:
Var tikai novēlēt Rīgai, tās Satiksmes un Attīstības departamentiem kaut daļu no Viļņas darbaspara – skaisti runāt un taisīt skaistus plānus ir viens, bet darīt – pavisam kas cits.