Ja esat iepazinušies ar partiju programmām un ekspertu viedokli par tām, tad izvēlei vēlēšanās vajadzētu būt vienkāršākai. Lai izvēli padarītu vēl vienkāršāku, uzdevām visām pretendējošajām partijām trīs jautājumus par aktuālām pilsētvides problēmām – Skanstes tramvaja līniju, Aleksandra Čaka ielas ietvju sašaurināšanas projektu un jautājumu par veloinfrastruktūru.
Kā pirmās publicējām partiju un mēra amata kandidātu atbildes uz jautājumu par Skanstes tramvaja līniju. Toreiz noskaidrojām, ka absolūtais vairākums mēra amata kandidātu ir pret līnijas celtniecību.
Kā nākamās publicējam partiju un mēra amata kandidātu atbiles uz jautājumu par Marijas / Aleksandra Čaka ielas likteni. Rīgas domes Satiksmes departaments iecerējis īstenot projektu, kura ietvaros ielā tiks sašaurinātas ietves, paplašinot brauktuvi. Tādējādi iela kļūs vēl nepatīkamāka un nedrošāka gājējiem, velosipēdistiem un ielas iedzīvotājiem. Par plānoto ieceri sīkāk pastāstīsim jau drīzumā, bet šobrīd aptuvenam ieskatam, kā izmainīsies iela, piedāvājam fotogrāfiju, kur ar sarkanu līniju norādīts, cik ļoti tiks sašaurināta ietve ielas posmā pie Elizabetes ielas.
Visām partijām lūdzām mēra amata kandidātu atbildi uz šādu jautājumu:
Kāds ir Jūsu viedoklis par plānoto Aleksandra Čaka ielas ietvju sašaurināšanu, lai paplašinātu ielas brauktuvi?
Mēs uzskatām, ka tas ir nepieļaujami vienā no aktīvākajām Rīgas ielām sašaurināt gājēju ceļu, lai uz tā rēķina palielinātu braucējiem joslu. Tā vietā, lai ar satiksmes problēmām cīnītos uz gājēju rēķina, ir nepieciešama cita pieeja. Ir jāievieš moderna monitoringa sistēma, kas analizē transporta plūsmu centra rajonā, uz tiltiem un lielākajos piebraucamajos ceļos. Vadoties pēc sniegtajiem datiem, ir jālemj par izmaiņām satiksmes organizācijā (piemērām, “gudrie” luksofori, ceļazīmes, u.c. risinājumi), kas uzlabos satiksmes plūsmu Rīgā. Šādā veidā iespējams samazināt gaisa piesārņojumu, sastrēgumus, paātrināt automašīnu caurplūdi un samazināt satiksmes noslogojumu Rīgas centrā un tā apkārtnē.
Jāatzīmē, ka Aleksandra Čaka ielā pašreizējās Rīgas Domes realizētās politikas rezultātā uzņēmēji vairs nevēlas veikt savu uzņēmējdarbību un slēdz veikalus, cilvēki neizvēlas tur dzīvot un bieži vien pat met ielai līkumu, ja jāpārvietojas ar kājām. Ir nepieciešams ielu apzaļumot un veidot cilvēkiem draudzīgu un ērtu vidi, lai atjaunotu tās pievilcību gājējiem.
Ne partija, ne mēra amata kandidāts uz uzdoto jautājumu neatbildēja.
Ne partija, ne mēra amata kandidāts uz uzdoto jautājumu neatbildēja.
Ievads:
Man ir žēl, ka Rīgas pilsēta nav izveidojusi saprātīgu komunikācijas platformu ar sabiedriskajām organizācijām par attīstības plānošanu. Es domāju, ka Jūsu organizācija ir viens no upuriem šai pilsētas nespējai uzrunāt sabiedrību. Šobrīd pilsētas attīstības apspriešanā tiek iesaistītas tikai būvniecības elites. Kā piemērs šai problēmai ir nule notikusī konference “Rīgas Forums”, kurā dalības maksa bija 150 eiro. Līdz ar to pēc formālas apspriešanas sabiedrība ir nolemta sagaidīt kārtējo elites lēmumu par Rīgas attīstību.
Mūsu partijas mērķis ir ieviest jaunu sabiedriskās apspriešanas standartu Rīgas pilsētā, izmantojot attīstīto valstu piemērus (skat. pievienotās vadlīnijas, kas definē labo praksi komunikācijā ar sabiedrību). Tātad mēs apņemamies izstrādāt un ieviest Rīgai piemērotu komunikācijas standartu, apmācīt Rīgas amatpersonas par tā izmantošanu. No jums un citiem aktīviem nodokļu maksātājiem sagaidām, ka tiks pieprasīta standarta izmantošana.
Tomēr man ar nožēlu ir jāsecina, ka Jūsu komunikācija ar politiķiem, arī mani, šobrīd atgādina šantāžu. Jūs vēlaties pirms vēlēšanām rakstveidā saņemt solījumus, lai pēc vēlēšanām tos izmantotu gadījumos, kad politiķu rīcība atšķiras no solītā. Tās ir Jūsu tiesības. Tomēr vēlos uzsvērt, ka man personīgi tas liekas negaumīgi.
Atbilde uz jautājumu:
Par šo jautājumu nav notikusi saprātīga sabiedriskā apspriešana. Ja juridiski tas būs iespējams, mēs projekta realizāciju apturēsim un sagatavosim tā sabiedrisko apspriešanu, saskaņā ar jauno komunikācijas standartu.
RDSD vadītājs Emīls Jakrins NA deputātam Jānim Feldmanim Satiksmes un transporta komitejas sēdē uz šo jautājumu atbildēja, ka ietves netiks sašaurinātas.
Ja lemtu sašaurināt ietves un pārbūvēt Marijas un Čaka ielu par ielu ar 4 braukšanas joslām, tad tas nozīmē ignorēt Rīgas attīstībā noteikto gājēju, velosipēdistu un sabiedriskā transporta prioritāti Rīgas vēsturiskajā centrā.
Iela ir jārekonstruē. Ielas platums ļauj izveidot velojoslas un sabiedriskā transporta pieturu kabatas.
Ne partija, ne mēra amata kandidāts uz uzdoto jautājumu neatbildēja.
Aleksandra Čaka iela jau šobrīd ir degradēta, par ko liecina tas, ka šo ielu nelabprāt izvēlas gājēji pastaigām un veikalu un kafejnīcu apmeklētājiem. Tā ir kļuvusi par autotransporta maģistrāli, kas savieno pilsētas centru ar Purvciemu, salīdzinājumā ar deviņdesmitajiem gadiem, kad tā bija populāra iepirkšanās iela. Mērķtiecīgi soli pa solim būtu jāsamazina ātrums un satiksmes intensitāte, kas uzlabos gaisa kvalitāti, satiksmes drošību un padarīs šo ielu patīkamu gan tur dzīvojošajiem rīdziniekiem, gan veikalu un kafejnīcu apmeklētājiem.
Ielas rekonstrukcijas rezultātā telpa tiks vēl vairāk pakārtota tranzīta auto satiksmei, nevis iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Šis jautājums nav tikai par vienu Aleksandra Čaka ielu, bet gan par koncepciju, kā Rīgas pašvaldība uzlūko pilsētu, kādu to vēlas redzēt nākotnē – vai nu par pilsētu, kur cilvēki vēlas dzīvot vai tādu, kur cilvēki vēlas izbraukt ātrāk cauri, lai nokļūtu no punkta A uz punktu B. Tas viss diemžēl ir padomju mantojums transporta plānošanā, domāšanā un saimniekošanā Rīgā.
Transporta plūsma, kas katru dienu ir Rīgas ielās, arvien palielinās. Pilsētas infrastruktūra tiek izmantota arvien intensīvāk. Taču Rīgā nav modernu risinājumu, kā nodrošināt, lai vieta būtu visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucējiem, gan zaļajai zonai, gan transportam. Līdz šim prioritāri tiek domāts par transporta kustību. Uzskatām, ka Rīgā ir pazudusi cilvēcība. Cilvēkiem Rīgā vietas paliek arvien mazāk. Lai Rīga kļūtu par ērtu dzīvošanas vietu, tā nevar tikt pārvērsta par caurbraucamo vietu, tai ir gluži pretēji jākļūst par vietu, kur cilvēki vēlas apstāties un uzkavēties. To nevar panākt, paplašinot braucamo daļu Rīgas ielās.
Jāatzīmē, ka, lielā ātrumā traucoties pa ielām, kad tās tiek izmantotas kā tranzīta ceļi, nav iespējams novērtēt mazo veikaliņu un skatlogu burvību. Īpaši aktuāli tas ir A.Čaka ielā, kur kādreiz bija aktīva tirdzniecība, kur cilvēki staigāja, iepirkās, bet tagad arvien mazāk cilvēku staigā pa Čaka ielu, tātad arī biznesam tie ir zaudējumi.
Čaka ielas ietves nav jāsašaurina. Pilsētas centrs ir jāatslogo no autransporta un tieši vairāk vietas ir jāparedz gājējiem, zaļiem apstādījumiem ielās un skvēriem. Lai to panāktu, ir jāizveido efektīva “Novieto un brauc” (Park&ride) stāvvietu sistēma pie Rīgas robežas, lai cilvēki no Pierīgas un citiem Latvijas novadiem atstātu auto stāvvietās un brauktu uz centru ar sabiedrisko transportu. Reizē ar stāvvietu ierīkošanu ir jāuzlabo sabiedriskais transports Rīgā un tās tuvumā sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām. Mūsu prioritāte ir visi satiksmes dalībnieki šādā secībā: 1.gājēji, 2.sabiedriskais transports, 3.velosipēdisti, 4.autobraucēji
Projekts nav atbalstāms, jo būtiski sarežģīs gājēju un riteņbraucēju pārvietošanos .
Plānotais ietvju sašaurinājums uz Aleksandra Čaka ielas ir pilnīgs absurds, jo Čaka ielas ietves šobrīd jau tā ir šauras, bet pa šīm ietvēm jau šobrīd notiek plaša gājēju un velosipēdistu plūsmas kustība. Čaka ielas paplašināšanas mērķis acīmredzot ir plašas tranzīta ielas izveidošana, pa kuru varētu braukt arī kravas automašīnas, tomēr šāda rīcība būtu pilnīgs neprāts.
Pa Čaka ielas ietvēm jau šobrīd ir grūti pārvietoties, jo ielas ir šauras, turklāt pa tām brauc arī velosipēdisti (kas gan pašreizējos apstākļos ir pašsaprotami, jo velosipēdistu pārvietošanās pa Čaka ielas braucamo daļu apdraud dzīvību). Turklāt nereti ir gadījumi, kad uz Čaka ielas ietvēm tiek novietoti transportlīdzekļi (jo Čaka ielas centrālajā daļā nav padomāts par īstermiņa autostāvvietām piegādātājiem un iedzīvotājiem), bet šādos gadījumos gājējiem un velosipēdistiem ietves šaurības dēļ nākas novietoto transportu apiet pa ielas braucamo daļu.
Čaka iela jau šobrīd ir viena no bīstamākajām Rīgas ielām, kur ceļu satiksmes negadījumos cieš gājēji, velosipēdisti un autovadītāji. Bet Čaka ielas ietvju sašaurināšana un tai sekojoša transporta plūsmas intensificēšana Čaka ielas posmu padarīs vēl nedrošāku – kā gājējiem, tā arī velosipēdistiem un autovadītājiem, jo ielas braucamās daļas paplašināšana palielinās transporta plūsmas ātrumu, kas attiecīgi palielinās ceļu satiksmes negadījumu iespējamību.
Bez tam jānorāda, ka transporta satiksmes intensificēšana diez vai veicinās UNESCO Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību, bet šī projekta realizācijas sekas var būt Rīgas dzēšana no UNESCO Pasaules mantojuma saraksta.
Tādējādi mūsu redzējums ir pilnīgi pretējs tam, ko redz esošās Rīgas domes valdošā koalīcija. Proti, mēs Čaka ielas attīstību redzam, pārveidojot to par ielu cilvēkiem un nevis maģistrāli autotransportam.
Aleksandra Čaka iela pagājušā gadsimta 20.-30.gados vēsturiski ir bijusi elitāra tirgotāju iela un mēs saskatām perspektīvu, ka no vietas, kur pārsvarā atrodas lietotu apģērbu veikali, Čaka iela atkal kļūst par cilvēkiem draudzīgu ielu ar dažādiem veikaliņiem, āra kafejnīcu terasēm, soliņiem, apstādījumiem.
Tādējādi Čaka iela no vietas, pa kuru gājēji pārvietojas nelabprāt un tikai nepieciešamības spiesti, atkal kļūtu par vietu, kur cilvēkiem ir patiešām patīkami uzturēties – par Rīgas iedzīvotājiem un tūristiem iecienītu pastaigu teritoriju.
Minēto efektu ir iespējams panākt jau šobrīd – slēdzot Čaka ielu tranzītsatiksmei un novirzot transporta plūsmu pa alternatīviem maršrutiem, jo Aleksandra Čaka iela nebūt nav vienīgais maršruts, pa kuru autovadītājiem nokļūt izvēlētajā galamērķī. Kopsavelkot, mēs uzskatām, ka Čaka iela ir jāattīsta kā gājējiem draudzīga iela ar ierobežotu satiksmi, un līdz ar to projekts par Aleksandra Čaka ielas ietvju sašaurināšanu ir pilnībā nepieņemams.