Ja esat iepazinušies ar partiju programmām un ekspertu viedokli par tām, tad izvēlei vēlēšanās vajadzētu būt vienkāršākai. Lai izvēli padarītu vēl vienkāršāku, uzdevām visām pretendējošajām partijām trīs jautājumus par aktuālām pilsētvides problēmām – Skanstes tramvaja līniju, Aleksandra Čaka ielas ietvju sašaurināšanas projektu un jautājumu par veloinfrastruktūru.
Kā pirmās publicējām partiju un mēra amata kandidātu atbildes uz jautājumu par Skanstes tramvaja līniju. Toreiz noskaidrojām, ka absolūtais vairākums mēra amata kandidātu ir pret līnijas celtniecību. Tāpat vairākums partiju ir pret Aleksandra Čaka ielas ietvju sašaurināšanas projektu.
Kā noslēdzošās publicējam partiju un mēra amata kandidātu viedokli par veloinfrastruktūras attīstību Rīgā. Pirms teju gada jau stāstījām par esošās domes vadības neizpildītajiem solījumiem veloinfrastruktūras jomā. Gada laikā nekas nav mainījies, izņemot kāda pašdarbnieka uzkrāsotās velojoslas Brīvības ielā, kuras dome lielā steigā nodzēsa. Uzkrāsotās velojoslas parādīja, ka pilsētas ielas samērā vienkārši ir iespējams veidot daudz mūsdienīgākas – ērtas un drošas visiem satiksmes dalībniekiem un gājējiem:
Visām partijām lūdzām mēra amata kandidātu atbildi uz šādu jautājumu:
Kā Jūs plānojat attīstīt velosatiksmes infrastruktūru nākamajos 4 gados – cik kilometrus un kādās vietās (centra galvenajās ielās, centra savienojumi ar apkaimēm, apkaimēs, apkaimju savienojumi, savienojumi ar Pierīgas pašvaldībām, rekreatīvie maršruti u.tml.) ?
Veloceliņi Rīgā ir jāievieš pārdomāti un pakāpeniski, īpašu uzmanību pievēršot “artērijām”, kas savieno Rīgas centru ar citiem pilsētas rajoniem. “Rīdzinieka kartes” īpašniekiem būtu jādod iespēja izmantot privātās velonomas pakalpojumus par 14,99 eiro gadā, tādejādi atbrīvojot rīdziniekus no vajadzības velosipēdu iegādāties. Nomas velosipēdiem tiktu nodrošināta apkope un drošība, tādejādi rīdzinieki būtu motivētāki izvēlēties šāda veida transportu ikdienā.
Ne partija, ne mēra amata kandidāts uz uzdoto jautājumu neatbildēja.
Ne partija, ne mēra amata kandidāts uz uzdoto jautājumu neatbildēja.
Partijā par šo jautājumu vēl nav notikusi iekšējā diskusija. Partija par savu nostāju atklāti diskutē partijas diskusiju klubā “Kam pieder idejas?”. Diskusiju klubā tiek uzklausīti eksperti un partijas biedri. Diskusijas rezultātā partija formulē savu nostāju. Šādas diskusijas turpināsim septembrī un viena no tām būs par velosatiksmes attīstību. Piedalieties un izstāstiet mums savu vīziju.
Rīga – riteņbraucējiem draudzīgākā pilsēta Baltijas valstīs?
Rīgā ir dažādi “specefekti”. Viens no tiem ir veids, kā pašreizējā pilsētas vadība (es [atbildi sagatavojis NA deputāts Jurģis Klotiņš] domāju S un GKR koalīciju) neapzināti ir sekmējusi to, ka vairāk rīdzinieku izvēlas ikdienā braukt ar divriteni. Pilsētas vadība sabiedriskā transporta biļešu cenas ir gandrīz dubultojusi. Rīta stundā par stāvvietu pārpildītā trolejbusā no Iļģuciema uz centru jāmaksā 1,15 eiro. Pilsētai 8 gadu laikā nav uzbūvēts neviens funkcionējošs stāvparks. Tilti un maģistrālās ielas pārvēršas gājēja ātrumā nīkstošu automašīnu parādēs. Ko lai dara rīdzinieks, kurš nevēlas uz darbu Rīgas centrā no Iļģuciema braukt ilgāk kā viņa kolēģis no Jūrmalas? Atbilde ir divritenis! Un par spīti tam, ka 2014. gadā pieteiktā velojoslu programma ir apstādināta un maģistrālo veloceliņu izbūve no centra uz Ziepniekkalnu, Bolderāju un Pļavniekiem tiek kavēta.
Riteņbraucēju skaits Rīgā turpina augt. Pilsētas atbildīgās iestādes gan skopojas ar statistikas apzināšanu. Taču Latvijas Riteņbraucēju apvienība katru gadu veic mērījumus uz Vanšu tilta un konstatē, ka gadu no gada riteņbraucēju ir vairāk [1]. DNB Barometrs 2015. gadā secinājis, ka Latvijā ikdienā ar velosipēdu pārvietojas 16 % iedzīvotāju [2].
Pilsētas vadība nav parūpējusies, lai Satiksmes departamentā (RDSD) būtu štata vieta velotransporta attīstības jautājumos. Tomēr Rīgā, pateicoties RDSD atsevišķu darbinieku entuziastu rūpēm, ir tapusi laba “Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcija 2015.-2030.gadam” (Rīgas velokoncepcija). Tā ir tapusi pamatojoties uz pilsētplānotāja Toma Kokina 2014. gadā izstrādāto velosatiksmes attīstības koncepciju un sadarbojoties ar biedrības “Latvijas riteņbraucēju apvienība” aktīvākajiem Rīgas pilsētas velobraucējiem. Kā jau profesionālam dokumentam piedien, Rīgas velokoncepcija aptver visus divriteņu pārvietošanās aspektus: novietne mājās – ceļš – novietne darbā. Uzskatāmi redzams, ka Rīgas centrā plānots vairāk velojoslu, būs maģistrālie veloceliņi uz Ziepniekkalnu, Purvciemu, Pļavniekiem, Daugavgrīvu, Ķengaragu. Skatot un lasot, gribas teikt, ka Rīga varētu kļūt par riteņbraucējiem draudzīgāko pilsētu Baltijas valstīs.
Tomēr, redzot ikdienas situāciju Rīgas ielās, jāsecina, ka velosatiksmes attīstībā kopš 2013. gada ir paveikts gaužām maz. Rīgas vadībai patīk atzīmēties publiskos velopasākumos kopā ar Nīderlandes vēstnieku, rīkot alternatīvu mazapmeklētu velopasākumu vienlaikus ar “Kritisko masu”. Taču, strādādams Rīgas domē un vai ik dienas slēgdams riteni pie Rātsnama velonovietnes, es neesmu redzējis, ka Rīgas mērs vai vicemērs uz darbu brauktu ar divriteni…
Ko nākamajos četros Rīgas domes gados darīt citādāk un labāk?
1. Ir jāatsāk veidot velojoslas Rīgas centra ielās, darot to vienvirziena ielās, kā Stabu iela, Bruņinieku iela.
2. Jāturpina būvēt maģistrālos veloceliņus uz apkaimēm. Vienlaikus jāpārtrauc veidot apvienotie gājēju un velosipēdistu celiņi. Jāizveido noslogotajam Skolas ielas veloceliņam paralēls maršruts Baznīcas ielā.
3. Jāsāk ierīkot slēdzamas velosipēdu stāvvietas dzīvojamo namu kvartālu iekšpagalmos.
4. Jāiekārto vairāk velonovietņu Rīgas centrā.
5. Rīgas pašvaldībai sadarbībā ar Rīgas riteņbraukšanas entuziastiem un NVO vairāk jāsniedz praktiski un iedrošinoši padomi, kā ērtāk ikdienā pārvietoties pa pilsētu ar divriteni. Padomi par maršrutiem, drošību braucot un noliekot riteni stāvvietā, kā arī par piemērotu apģērbu aukstajam laikam.
6. Projektējot Torņakalna multimodālo transporta mezglu un Rīgas centrālās stacijas pārbūvi, jāparedz vieta velosipēdu stāvparku (rail & bike) izveidei.
7. Veicot maģistrālo ielu rekonstrukcijas un pārbūves projektā jāiekļauj veloceļu izbūve. Piemērs ir Daugavgrīvas ielas rekonstrukcija, ko veicot, ir jāizbūvē paralēls veloceļš no centra uz Bolderāju cauri Voleriem.
8. Neradīt “Barona ielu – 2” Miera ielā vai citur. Barona ielas rekomendējošā velojosla pie intensīvas automašīnu satiksmes riteņbraucējiem ir bīstama. Risinājums būtu noteiktos darbdienu laikos liegt auto transporta kustību no Merķeļa ielas līdz Matīsa ielai, atļaujot braukt tikai Barona ielā dzīvojošajiem un preču piegādātājiem.
9. Kopā ar Pierīgas novadiem jāveido Rīgas un Pierīgas veloceļu sasaiste. Piemērs ir nepieciešamais Centra – Berģu veloceļa turpinājums uz Garkalni un Ādažiem.
10. Jāveido “darba divriteņa” pilotprojektus – iespēju Rīgas pašvaldības iestāžu darbiniekiem darba darīšanās pārvietoties ar velosipēdu, ko nodrošina Rīgas pašvaldība.
Ne partija, ne mēra amata kandidāts uz uzdoto jautājumu neatbildēja.
Drošas velosipēdu novietnes pie visām Rīgas skolām, tirgiem un pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem. Izveidot vismaz 200 velosipēdu novietni Rīgas centrā Rīgas Pasažieru stacijas tuvumā.
Minimālais mērķis ir izbūvēt (vai pabeigt izbūvi) veloceļus Centrs – Dārziņi (Salaspils), Vecmīlgrāvis – Vecāķi – Mangaļsala, Vanšu tilts – Māras dīķis(Mārupe), Centrs – Ziepniekkalns.
Lai sekmīgāk attīstītu velosatiksmes infrastruktūru, mēs izveidosim Konsultatīvo velosatiksmes lietu padomi, kuras darbā iesaistīsim gan nevalstiskās organizācijas, gan Pierīgas pašvaldību pārstāvjus.
Partija „No sirds Latvijai” ir par visaptverošu velosatiksmi Rīgā. Precizējam, ka riteņbraucējus vispirms uztveram kā pilnvērtīgus satiksmes dalībniekus un iestājamies par to, lai riteņbraucēju kļūtu arvien vairāk. Pilsētai būtu jāvienojas par konkrētiem, bet ļoti efektīviem risinājumiem, kas veicinātu visu iedzīvotāju interesi par velobraukšanu. Protams, velosatiksmes infrastruktūras izbūve ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai veicinātu rīdziniekus aktīvāk izmantot velotransportu.
Tātad uzdevums ir: loģiskie maršruti un trajektorijas, velosatiksmes dalībnieku drošība, kā arī riteņu novietnes, kas ir pietiekami drošas un ērtas. RD mēs izbūvēsim jaunu infrastruktūru, par prioritāti ņemot vērā sasniedzamības rādītāju (8-12 km radiusā no centra, savienojot ar apkaimēm) un, izvērtējot ieguldījumu efektivitāti, paredzēsim iespējamos savienojumus ar Pierīgas pašvaldībām.
Piemēram, apgrūtinoši ar velosipēdu ir nokļūt Ziepniekkalnā, veloceliņi tajā virzienā nav pat plānoti. Saprātīgi būtu izbūvēt veloceliņus uz Torņakalnu, tālāk uz Atgāzeni, kur ir nākamā studentu pulcēšanās vieta, kas tālāk varētu veidot savienojumu uz Bieriņiem un Mārupi. Savukārt no Ziepniekkalna uz Ķekavu. Te būtu jāsadarbojas ar Pierīgas pašvaldībām un veloinfrastruktūras speciālistiem (jābūt RD darbinieku komandā), lai vienotos par labākajiem risinājumiem.
Mēs plānojam pilnveidot velotransporta infrastruktūru attīstot jaunus veloceļus, velosipēdu novietnes. Plānojot, projektējot un attīstot veloceļus mēs ņemsim vērā pašu velosipēdistu, iedzīvotāju un viņu organizāciju ieteikumus kā to izdarīt vislabāk, lai velosipēdisti un visi iedzīvotāji ir gandarīti.
Mēs katru gadu nodrošināsim līdz pat 50 km jaunu veloceļu izveidi un cieši sadarbosimies, lai Rīgas veloceļi būtu savienoti ar Pierīgas, un neveidotos situācija kā pašlaik ir Berģos, kur trūkst tikai dažu simtu metru, lai Rīgas veloceļu pieslēgtu Garkalnes veloceļam.
Velosatiksmes attīstībā Rīgā veiksim esošo veloceliņu auditu, lai noskaidrotu, kas ir pilsētvidē jau izdarīts šajā jomā, kā tas darbojas tagad, kas vajadzīgs vēl uzlabot esošajos un ko vajag papildus uzlabot. Un tad turpināsim plānot un būvēt jaunus veloceliņus, lai tie iekļautos vienotā pārdomātā tīklā nevis haotiski, kā tas notiek tagad.
Nevienam nav noslēpums, ka aizvien biežāki ir konflikti starp gājējiem, velobraucējiem un autobraucējiem. Nesaprašanās iemesli ir dažādi, bet pamatā ir tas, ka velobraucējiem nav pietiekami atvēlēta telpa pilsētvidē. Tāpat klibo ļoti daudzu velobraucēju braukšanas kultūra.
Velobraucēju skaits aug strauji, risinājumi nepieciešami ātri.
Pirmie veicamie darbi –
• Neloģisku, bīstamu vietu pārveide
• Veloceliņu apzīmējumu atjaunošana, pilnveide, krustojumos ar krāsu iezīmēt riteņbraucēju trajektorijas
• Jāturpina nobrauktuvju un uzbrauktuvju pārbūve ielas līmenī
• Gaisa tilta rekonstrukcijas rezultātā jāpaplašina ietve, jāpārvieto stabi
• Noregulēt velobraucēju luksoforus
• Jaunu veloceliņu izbūvē balstīties uz dažādu līmeņu plakņu veidošanu, lai gājēju, velobraucēju un auto braucēju telpas būtu nepārprotami norobežotas
• Vienvirziena ielās esošos veloceliņus pārveidot par divvirzienu veloceliņiem
Kopā ar velobraucēju organizācijām un citiem aktīvistiem regulāri braukt ar velosipēdiem dažādos virzienos visā Rīgas pilsētā, lai konstatētu nepilnības un veicamos uzlabojumus.
Vispirms jānorāda, ka Rīgas pilsētai šobrīd nav vienotas velosatiksmes infrastruktūras, bet gan ir tikai atsevišķi “veloceliņi” (vārds lietots pēdiņās, jo vairums šo infrastruktūras objektu tikai lepni nes Rīgas domes doto “veloceliņa” nosakumu, bet pēc kvalitātes, platuma un funkcionalitātes tomēr ļoti bieži neatbilst veloceliņiem izvirzāmajām prasībām). Daudzos gadījumos Rīgas dome ”ierīko veloceliņus” gluži vienkārši uzkrāsojot baltas līnijas uz esošajām ietvēm vai brauktuvēm, un tad ieraksta kartēs un statistikā lepni paziņo par to, cik daudz jaunu “veloceliņu” Rīgā ir izveidots. Diemžēl no šādu veloceliņu izveidošanas ļoti bieži nav praktiska labuma, jo šādi veloceliņi nav droši un praktiski. Līdz ar to mēs primāro uzsvaru liksim uz to, lai izlabotu infrastruktūras brāķi jau esošajos veloceliņos, tādējādi auditēsim visus Rīgas pilsētā esošos veloceliņus, pēc kā, iesaistot rīdziniekus (ikdienas velobraucējus, velo biedrību pārstāvjus, kā arī jebkuru interesentu) un profesionālus pilsētplānotājus, izveidosim pārdomātu, ērtu un drošu veloceļu maršrutu shēmu. Esot konkrētiem risinājumiem, prioritārā secībā tie tiks izbūvēti tā, lai no katras Rīgas apkaimes un pilsētai blakus pieguļošās pašvaldības velobraucēji varētu ātri, ērti un droši nokļūt ne tikai Rīgas centrā, bet arī uz jebkuru citu pilsētas apkaimi, nemērojot ceļu caur Rīgas centru.
Vienlaikus, ņemot vērā jau esošās velosipēdistu sūdzības un problēmas, ar kurām nācies saskarties pašiem ikdienā pārvietojoties ar velosipēdu, par primāri veicamiem Rīgas pilsētas velo infrastruktūras sakārtošanai uzskatām šādus pasākumus:
• tā saucamā veloceliņa ” Centrs- Dārziņi” drošības uzlabošanas nolūkos veloceliņa Spīķeru posmā mēs plānojam ierobežot blakus veloceliņam esošo automašīnu braukšanas ātrumu no esošajiem 70 km/h uz 50 km/h, kā arī šajā veloceliņa posmā radīt buferzonu starp automašīnām un velosipēdistiem.
• plānojam likvidēt velosipēdistu celiņu t.s. “Ķengaraga promenādē”, jo šis veloceliņš tāpat nav nekas vairāk kā esošās ietves vidū uzkrāsotas baltas līnijas, kuras turklāt ietvi sadala tik šaurās daļās, ka vietas Ķengaraga promenādē nepietiek nedz gājējiem nedz velosipēdistiem. Esošā veloceliņa platums šajā
posmā ir mazāks nekā pieņemtie standarti, kas savukārt rada risku, ka Ķengaraga promenādē velosipēdists var saskrieties ar pretī braucošu velosipēdistu, vai arī ar gājējiem vai arī netīšām nobraukt no kraujas, kas atrodas veloceliņa Daugavas pusē. Uzskatām, ka “Ķengaraga promenādei” primāri ir jābūt cilvēku atpūtas un pastaigu vietai un nevis vietai, kur notiek aktīva velosatiksme, jo īpaši ņemot vērā, ka tie Ķengaraga iedzīvotāji, kuriem nepieciešams nokļūt ar velosipēdu uz Rīgas centru, visbiežāk izmanto nevis “Ķengaraga promenādes” veloceliņu, bet gan Maskavas ielu vai izmanto citus ceļus.
• ņemot vērā iepriekš norādīto, uzskatām, ka veloceliņš no “Ķengaraga promenādes” ir jāierīko Maskavas ielā vienlaikus ar apmalēm atdalot veloceliņu no Maskavas ielas brauktuvēm un ietvēm.
• secīgi mūsu turpmākos plānos ietilpst Maskavas ielas un Spīķeru posma savienošanu izveidojot drošu, norobežotu un normatīvu prasībām atbilstošu veloceliņu gar Krasta ielu un tādējādi izveidojot vienotu un ērti izmantojamu veloceliņu kurš savieno Ķengaragu un Centru.
• tāpat plānojam izlabot būtiskos pārrāvumus t.s. “veloceliņā” “Vecrīga-Imanta”, vienlaikus paplašinot, norobežojot to un padarot atbilstošu normatīvo aktu un drošuma prasībām attiecībā uz veloceliņa daļu, kas pa Vanšu tiltu, uzskatām par perspektīvu variantu, kad pēc Vanšu tilta rekonstrukcijas veloceliņš tiek paplašināts uz tilta brauktuves rēķina, tādējādi izbeidzot situāciju, kad uz Vanšu tilta velosipēdisti un gājēji viens otram traucē.
• plānojam veikt arī uzlabojumus veloceliņā “Centrs – Mežaparks – Vecmīlgrāvis”- uz Skanstes ielas veloceļu nodalot no brauktuves un ietves, sabiedriskā transporta pieturas izveidojot kā “drošības saliņas” starp brauktuvi un veloceļu, novācot no veloceliņa visus nevajadzīgos šķēršļus (piemēram, apgaismes stabus un luksoforus), aizvācot no veloceliņiem barjeras, kuras traucē satiksmes drošībai.
Prioritāri īstenojamie pasākumi:
1. No 2000. gadā pieņemtās Velotransporta attīstības programmas: Rīgas domei nozīmēt koordinatoru, kas atbild par velotransporta programmas realizāciju.
2. No 2015. gadā pieņemtās Velosatiksmes attīstības koncepcijas: Pilna laika velosatiksmes projektu vadības štata vietas izveidošana.
3. Velosipēdistu (vai kopējās satiksmes plūsmas) skaitītāju izvietošana pilsētā.
4. Velo stumšanas rampu izbūve uz gājēju tiltiņiem pāri dzelzceļam un citās vietās.
5. Perspektīvā plānot lēzenu uzbrauktuvju izbūvi.
6. Ar tehniskiem līdzekļiem — atdurēm, stabiņiem utt. uzlabot esošo veloinfrastruktūras objektu drošību, piegādātājiem ierādot īpaši ierīkotas izkraušanas vietas.
7. Izstrādāt tipveida velonovietņu projektus, lai atvieglotu to izvietošanas saskaņošanu privātpersonām un uzņēmumiem.
8. Atbalstīt koplietošanas velonomas tīkla attīstību, atvieglojot nomas punktu izvietošanu pilsētā.
9. Darbinieku velonovietnes pie pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem.
10. Drošais ceļš uz skolu — apkārt bērnudārziem, skolām un u.c. bērnu un jauniešu iestādēm veloceļus, gājēju pārejas un auto tranzīta ierobežojumus, pie skolām drošas, segtas velonovietnes.
11. Veloapkopes stendi pie skolām un publiskajos sporta laukumos.
12. Fokusēties uz lietišķās riteņbraukšanas veicināšanu un tai labvēlīgu apstākļu veidošanu — ieguldīt līdzekļus ne tikai atpūtas maršrutos, bet veloceļos un novietnēs augstskolu studentiem un biroju centros strādājošajiem.
13. EuroVelo maršruta izstrāde un izbūve Rīgā, patlaban maršruts ir tikai kartē, dabā pat nav marķēts un tūristi ar somām un piekabēm maldās pa ietvēm.
14. Ērtu un drošu gājēju un velosipēdistu tuneļu izveide dzelzceļa šķērsojumos, kur dzelceļš iet pa uzbērumiem.
Uzskatām, ka godīgi un saimnieciski rīkojoties ar Rīgas pilsētas budžeta līdzekļiem, atsakoties no citu nesaprātīgu un dārgu transporta infrastrūktūras projektu realizācijas, ērtu, drošu un funkcionāli pārdomātu (visaptverošu) veloinfrastruktūras maršruta tīklu Rīgā var izveidot aptuveni 3 gadu laikā.
Vienlaikus norādām, ka ļoti augstu vērtējam kustības “Pilsēta cilvēkiem” veikto sabiedrisko darbu un lielo ieguldījumu Rīgas pilsētas vides attīstībā un būsim atvērti priekšlikumiem attiecībā uz to, kādos virzienos šobrīd būtu visaktuālāk izveidot jaunus veloceliņus.