Iepriekšējā rakstā pastāstījām, ka somi turpina ar velosipēdu braukt uz darbu, skolu, veikalu un citiem galamērķiem pat bargās ziemās. Rakstā minējām, ka viena no šo panākumu atslēgām ir drošas un ērtas veloinfrastruktūras tīkls, tomēr ir vēl kāda svarīga sastāvdaļa, kas nodrošina iespēju cilvēkiem visu cauru gadu izmantot velosipēdu kā pārvietošanās līdzekli ikdienā. Tās ir velonovietnes mājokļos.
Domājams, ka daudzu Rīgā padomju gados izveidoto mikrorajonu iedzīvotāju otrais lielākais šķērslis velotransporta izmantošanai ikdienā tūlīt aiz drošu braukšanas vietu trūkuma ir velosipēda glabāšanas vietu trūkums. Dzīvojot mājokļa 1. vai 2. stāvā sausā laikā tā vēl nav liela bēda, jo velosipēdu var uznest pa kāpnēm, tomēr augstāku stāvu iemītniekiem un slapjā laikā, jo sevišķi sniegotās ziemās velonovietņu trūkums sagādā lielas problēmas. Sākot no fiziski grūtās velosipēda uznešanas trešajā, ceturtajā vai augstākā stāvā un beidzot ar to, ka velosipēda glabāšana dzīvoklī sagādā problēmu uzturēt dzīvokli tīru, jo no velosipēda notek dubļains un eļļains ūdens.
Normāli būtu, ja velosipēdus būtu iespējams glabāt velonovietnēs, kas novietotas ēkas pagalmā. Tomēr pat nesen par visu rīdzinieku – nodokļu maksātāju – naudu izremontētos iekšpagalmos velonovietnes nav. Vēl vairāk – piemēram, 2014. gadā veiktos remontdarbos Ozolciema ielā 18 pat tika izbūvētas jaunas autostāvvietas uz zaļās zonas rēķina:
Šāda veida pārmaiņas nozīmē tikai to, ka ar laiku iedzīvotāju atkarība no privātā autotransporta tikai pieaugs. Jaunās autostāvvietas motivē iedzīvotājus iegādāties personīgās automašīnas. Palielinoties automašīnu skaitam ielās, palielinās arī sastrēgumi. Līdz ar to pasliktinās apstākļi arī sabiedriskā transporta pasažieriem, kuri arī ir spiesti atrasties šajos sastrēgumos. Tas kļūst par papildu stimulu iegādāties automašīnu arī cilvēkam, kas iepriekš uz darbu devās ar sabiedrisko transportu. Rezultātā mēs atkal nonākam pie fakta, ka pagalmā stāvvietu ir par maz, autovadītāji atkal sāk izbraukāt zālienu, līdz to atkal kāds izdomās noasfaltēt.
Tā turpinot, virzāmies nevis Rietumeiropas un Skandināvijas virzienā, bet gan Austrumu virzienā. Krievijā ir ļoti populāri aizmirst par jebkādu publisko ārtelpu un viss daudzdzīvokļu ēku pagalms ir viena liela autostāvvieta. Aplūko piemēru no Sanktpēterburgas, ko lieliskā rakstā ar Eiropas dzīvojamo rajonu paraugiem salīdzinājis populārais pilsētvides blogeris Iļja Varlamovs:
Šādā vidē dzīvojot, nevar būt ne mazākās vēlmes brīvo laiku pavadīt ārpus četrām sienām. Tāpat šāda vide iešanu kājām un braukšanu ar velosipēdu padara nepievilcīgu un nedrošu, tādēļ arvien vairāk cilvēku izvēlas autotransportu. Apburtais loks.
Ko darīt lietas labā?
Lai mēs Rīgā un citās Latvijas pilsētās nenonāktu līdz tādiem piemēriem kā Krievijā, nepieciešams mazināt cilvēku atkarību no autotransporta. Izbūvējot arvien jaunas un jaunas autostāvvietas, to panākt nav iespējams, tādēļ jāsāk arī velonovietņu izbūvi mikrorajonos. Cerībā, ka nākošā Rīgas domes vadība būs atbildīgāka savos lēmumos, raksta turpinājumā parādīsim dažādus piemērus no Somijas, kur pie teju katras daudzstāvu dzīvojamās mājas izbūvētas velonovietnes.
Kotikatu365 ēku komplekss
Pirmais daudzdzīvokļu mājas, kuras apskatīsim, ir uzbūvētas salīdzinoši nesen un atrodas aptuveni 3,2 kilometru attālumā no Oulu centra.
Pie ēku kompleksa atrodas vairākas velonovietnes ar jumtu – Oulu populārākais velonovietņu veids. Kā jau iepriekšējā rakstā minējām, Oulu iedzīvotāji savā pilsētā jūtas ļoti droši un 95% iedzīvotāju uzticas citiem apkaimes iedzīvotājiem – šis skaitlis ir augstākais rādītājs visā Eiropā. Latvijā šādas velonovietnes gan būtu nepieciešams aprīkot ar slēdzamām durvīm, jo vēl neesam sasnieguši šādu uzticības un drošības līmeni.
Pie šī ēku kompleksa izvietotas arī cita visnotaļ interesanta koncepta velonovietnes:
Ēka Merikoskenkatu 11
Nākamā ēka jau ir krietni senāka un jau ļoti atgādina Rīgai pierastās paneļu blokmājas.
Tomēr, atšķirībā no mūsu paneļu mājām, šeit tieši blakus ēkai izbūvētas gan slēdzamas velonovietnes ar jumtu, gan vienkāršas velonovietnes, kuras pie tam tiek aizsargātas ar videonovērošanas sistēmu.
Ēku komplekss Kaarnatie 1
Kā nākamo aplūkosim vēl kādu iepriekšējā desmitgadē celtu ēku kompleksu:
Pie šīm ēkām pagalma vidū izvietota iespaidīga izmēra velonovietne ar jumtu un sienām:
12 stāvu ēka Oulun Asemantorni I
Pilnīgi jauns projekts (ēka uzbūvēta 2018. gadā) pašā pilsētas centrā pie Oulu centrālās dzelzceļa stacijas.
Ēkai velonovietnes atrodas pirmā stāva līmenī esošajā stāvvietā:
Ēka Kalliotie 16
Lai arī pa gabalu šķiet, ka pie ēkas novietotas tikai automašīnas, patiesībā arī šajā adresē velosipēdu ir krietni vairāk nekā automašīnu.
Velosipēdi tiek glabāti velonovietnēs zem ēkas balkonu izvirzījuma (ievērojiet interesanto 3 birstu veidojumu – tas kalpo kā lēts un efektīvs palīglīdzeklis apavu zoļu notīrīšanai no sniega, šķembām utt.) :
Tāpat velosipēdiem pieejamas īpaši izbūvētas velonovietnes ar jumtu un sienām:
Tāpat katrai ēkai blakus ir piebūvēts arī iespaidīga izmēra slēdzams šķūnis, kurā tiek glabāti gan velosipēdi, gan ēkas apsaimniekotājam nepieciešamās saimniecības lietas:
Iekšpusē tas izskatās šādi:
Ēka Valtatie 73
Vietām pie ēkām bija tikai atklātas velonovietnes, tomēr arī tajās novietoto velosipēdu skaits bija pārsteidzoši liels:
Ēkas Merikoskenkatu 7
Nākamās ēkas, kuras aplūkosim, ir fasādes ēkas, kuras atrodas tieši pie maģistrālas ielas mikrorajona centrā.
Šīm ēkām velonovietnes ierīkotas vārtrūmēs – kā izrādās, tās ir ideāla vieta velonovietnēm, jo tajās iespējams gan novietot velosipēdu, gan turpināt izmantot cauriešanai uz pagalmu:
Tāpat velonovietnes šeit atrodas arī pagalmā aiz slēgtas sētas ar videonovērošanu:
Ēkas 34 Valtatie
Šeit velonovietnes izvietotas gan zem balkoniem esošajos ēkas ievirzījumos:
Gan atsevišķi izbūvētās saimniecības ēkās velosipēdiem:
Ēka Kuusiluodonkatu 16
Arī pie šīs ēkas velosipēdi tiek turēti zem ēkas ievirzījumiem zem balkoniem:
Ēka Puistokatu 16
Pie katras ieejas ēkā izbūvētas velnovietnes ar jumtu:
Ēka Oulun Puistovahti
Šīs 16 stāvu mājas pagalmā izvietota visnotaļ ietilpīga velonovietne:
Kā jau jaunajā projektā velonovietnes paredzētas arī ēkas pirmajā stāvā:
Tā kā ēkā ir 94 dzīvokļi, tad kopā pieejamas vairāk nekā 2 velonovietnes uz dzīvokli.
Kāpēc tāpat nevaram arī Rīgā?
Diemžēl Rīgā pagaidām nav redzams nekas no augstāk minētā. Netiek veidotas velonovietnes ne padomju laiku mikrorajonu daudzstāvu ēku pagalmos, ne jaunajos projektos. Jaunajos projektos labākajā gadījumā velosipēdu ir iespēja novietot katra dzīvokļa saimniecības telpā, kas nav tā ērtākā un labākā vieta, kur katru dienu vest un novietot transportlīdzekli. Atsevišķas velonovietnes veidotas netiek, kamēr autostāvvietas tiek veidotas. Tādējādi arvien tiek veicināts tas, lai rīdzinieki arvien mazāk kustētos kājām un vairāk brauktu ar automašīnām. Kā jau minējām raksta sākumā – tas ir apburtais loks, no kura ar katru dienu izkļūt ārā ir arvien sarežģītāk…