Pētījumi liecina, ka braukšana ar velosipēdu uz darbu var samazināt risku saslimt ar vēzi un sirds slimībām
„Gribi dzīvot ilgāk? Samazināt risku saslimt ar vēzi un sirds slimībām? Tad brauc uz darbu ar velosipēdu!” apgalvo zinātnieki.
Piecus gadus ildzis pētījums par 250 000 cilvēkiem Apvienotajā Karalistē, kas regulāri brauc uz darbu, liecina, ka arī iešanai ar kājām ir vairāk priekšrocību nekā sēdēšanai sabiedriskajā transportā vai braukšanai ar personīgo automašīnu. Pētnieki Glāzgovā stāsta, ka braukšanai ar velosipēdu nav nepieciešams gribasspēks, jo tā ir kļuvusi par ieradumu — atšķirībā no iešanas uz sporta zāli.
Piecu gadu pētījumā tika salīdzināti cilvēki, kuri pārvietojas aktīvi kustoties, ar tiem, kuri pārsvarā pārvietojas mazāk kustīgi. Kopumā no pētījumā iesaistītajiem cilvēkiem 2430 cilvēki nomira, 3748 cilvēkiem tika diagnosticēts vēzis un 1110 bija sirds problēmas.
Bet pētījuma laikā tika konstatēts, ka regulāra braukšana ar velosipēdu līdz 41% var samazināt risku nomirt jebkādu iemeslu dēļ, vēža risku var samazināt līdz 45% un sirds slimību risku var samazināt līdz 46%.
Tika uzskaitīts, ka velosipēdisti bija nobraukuši aptuveni 48 km nedēļā un jo vairāk viņi bija nobraukuši, jo labāk viņu veselībai. Iešana ar kājām samazina iespēju saslimt ar sirds slimībām, bet ieguvums pārsvarā bija cilvēkiem, kas ar kājām nogājuši vairāk par 9,66 km nedēļā.
„Tas patiešām ir skaidrs pierādījums, ka cilvēkiem, kuri ikdiena pārvietojas aktīvi, jo īpaši braucot ar velosipēdu, bija mazāks risks saslimt,” uzskata Dr. Džeisons Gils [Jason Gill] no Glāzgovas Universitātes.
„Jums uz darbu jābrauc katru dienu, tādēļ braukšanai ar velosipēdu nav nepieciešams īpašs gribasspēks. Tas, kas mums patiešām ir nepieciešams, ir mainīt mūsu infrastruktūru tā, lai braukšana ar velosipēdu būtu ērtāka —mums nepieciešamas velojoslas, padarīt vienkāršāku velosipēdu pārvadāšanu vilcienos.”
Sākotnējos datos, kas publicēti žurnāla „British Medical Journal” pētījumā, nav iespējams redzēt skaidru iedarbību, ko rada riteņbraukšana, tomēr šis labais efekts joprojām bija spēkā, neskatoties uz to, ka no datiem tika izņemti tādi iespējamie vēža risku veicinošie faktori kā smēķēšana, diēta un liekais svars.
Tas nozīmē, ka iemesls, kāpēc braukšana ar velosipēdu samazina risku saslimt ar vēzi, nav saistīts ar svara zaudēšanu.
Vēl cits skaidrojums saistīts ar to, ka velosipēdists pat, ja tā ķermeņa masa ir tikpat liela kā autobraucējam vai sabiedriskā transporta pasažierim, ir ar mazāku procentuālo tauku daļu un zemāku iekaisuma līmeni organismā.
Braukšana ar velosipēdu tiek uzskatīta par labāku par iešanu kājām, jo tā ir ilgāka un intensīvāka.
Klāra Haida [Clara Hyde] no Vēža izpētes centra Apvienotajā Karalistē saka: „Šis pētījums palīdz izcelt iespējamos ieguvumus, kādi var būt, ja šo aktivitāti iekļausiet savā ikdienas dzīvē. Jums nav nepieciešams apmeklēt sporta zāli vai skriet maratonu. Jebkura aktivitāte, kas iesilda jūsu ķermeni un fiziski nodarbina — neatkarīgi no tā, vai jūs ar velosipēdu braucat visu ceļu uz darbu vai daļu no ceļa uz darbu – palīdzēs krietni uzlabot veselību un samazinās risku saslimt ar ļaundabīgajiem audzējiem.”
Lasi arī par to, kāpēc Latvijā bērnu veselības stāvoklis ir viens no sliktākajiem Eiropas Savienībā, un ko darīt, lai to uzlabotu:
https://www.pilsetacilvekiem.lv/lv/berni-skola-un-aptaukosanas/
Džeimss Galahers [James Gallagher],
BBC ziņu tīmekļa vietnes veselības un zinātnes žurnālists